Lai nav slapji vai nesasvīst

“Laukā ir jauka ziema, mēs ejam ārā, lūgums nodrošināt bērnu ar maiņas drēbēm – zeķbiksēm, zeķītēm, cimdiem, apakšveļu, guļamo krekliņu,” kādā sniegotā ziemas dienā vecākiem raksta kāda Liepājas bērnudārza personāls.

No kāda cita dārziņa vecāki saņem aicinājumu bērniem nodrošināt atbilstošu apģērbu un apavus, kā arī maiņas kārtu, lai bērniņiem, ienākot no sniega priekiem, nebūtu jāstaigā slapjiem vai nosalušiem, kā arī mājās varētu doties sausi.

Ģērbšanu vairākās kārtās jeb

sīpoliņa vai kāpostiņa principu izmantot iesaka gan bērnu speciālisti – vecmātes, pediatri, skolu medmāsas –, gan arī pedagogi un aukles.

Tas dod iespēju lieko apģērba kārtu, ja paliek par siltu (tostarp telpās, tikai bez virsdrēbēm), novilkt, bet, ja par vēsu, – uzvilkt.

Modes un apģērbu blogā “Liberi” ziemas drēbju izvēlē iesaka vispirms uzdot vairākus jautājumus:

1. Kur tieši taisāties iet, kāds ir mērķis (aktīvā ziemas atpūta vai āra aktivitātes, jādodas uz skolu ar kājām, sabiedrisko transportu utt., pastaiga ar ratiem u.c.)?

2. Cik aktīvs ir bērns, kā viņš uzvedas ārā?

3. Vai bērns ir karstasinīgs vai drīzāk salīgs?

4. Kāda ir gaisa temperatūra?

Cik kārtu un ko?

* Pirmajā kārtā var būt siltā apakšveļa, termoveļa, kas ne tikai dod siltumu, bet arī uzsūc sviedrus.

Nākamajam apģērba slānim jābūt brīvam, tas nedrīkst būt pārāk vaļīgs un pārāk iespīlēts, kā arī elpojošam.

Apģērbam ir jābūt gana brīvam, lai var viegli kustēties – ja tā nevar, tad, visticamāk, bērnam ātrāk paliks auksti.

* Ja gaisa temperatūra ir no 0 līdz mīnus 5 grādiem, būs pietiekami uzvilkt termoveļu un virsdrēbes. Salīgiem bērniem var pavilkt apakšā mikroflīsa jaku.

Gaisa temperatūrā no mīnus 5 līdz mīnus 10 grādiem – noteikti līdzēs trīs slāņu sistēma.

Pirmajā slānī – termoveļa no sintētikas vai merino vilnas. Otrais slānis jeb starpslānis – flīsa vai vilnas apģērbs. Galvenais ir uzvilkt jaciņu, bikses pēc vēlēšanās atkarībā no bērna vecuma un aktivitātēm. Savukārt trešajā slānī – pufaiciņa un sniega bikses vai kopējais kombinezons.

* Ko darīt ar kakla daļu? Variants – vai nu šalle, kas velkama pār galvu (ieteicama), vai arī džemperis ar paaugstinātu kakla daļu.

* Būtiski, ka apakšējai jakai vai siltajai virsjakai vai kombinezonam ir arī kapuce, kas vajadzības gadījumā, kad būs vējš un sniegs, pasargās no nosalšanas pieri, kakla aizmuguri, kā arī vaigus, kur āda bērniem mēdz būt īpaši trausla.

* Kombinezona vietā var būt arī divdaļīgais kostīms – no virsjakas un biksēm, kurām vairākās zonās ir pastiprināts mitrumu izolējošais slānis.

* Apavi – noteikti ne īsi, jābūt vismaz augstākiem par potīti. Zābaciņiem jābūt ar siltu vai siltinātu oderi, kā arī mitrumu necaurlaidīgiem.

Bērnu speciālisti iesaka izvēlēties zābakus, kas ir vienu izmēru lielāki – tas nodrošinās pēdai brīvību, jo

pēda un pirksti zābaciņos nedrīkst būt saspiesti – tie ātrāk nosals.

Tas jāņem vērā arī tādā gadījumā, ja nepieciešamas papildu zeķes. Taču te viedokļi atšķiras – vai vienas biezākas zeķes, vai vairākas plānākas. Pieredzes atšķiras – vienam salst, citam svīst.

* Cimdi – obligāti mitrumizturīgi, bet ne pārāk biezi. Vēlams, dūraiņi. Mazākiem bērniem nopērkami tādi, kas uzvelkami gandrīz līdz elkonim. Pirkstaiņi nedrīkst būt par šauriem.

Padomi

* Kā pārbaudīt, ka bērnam nav auksti? Jāaptausta kakls un mugura (aiz apkakles daļas), kā arī rokas. Šīs ķermeņa daļas nedrīkst būt ne vēsas, ne arī sasvīdušas mitras. Mazuļa ķermeņa siltumu var pārbaudīt arī elkoņa locītavā.

* Bērns ziemā, tostarp dauzoties pa sniegu, nedrīkst sasvīst, jo tas palielina ķermeņa atdzišanas risku.

* Bērnu nevajadzētu ilgstoši vizināt ragaviņās, jo jāņem vērā, ka tajās mazulis kustas maz, pastāv iespēja, ka ātrāk sāks salt (pat ja būs pienācīgi apģērbts).

* Apģērbam, apaviem, slēpēm, slidām un citam ziemas aktivitāšu ekipējumam ir jābūt bez bojājumiem.

* Ejot ārā, mutei un degunam nav vēlams siet priekšā šalli, jo, elpojot caur to, šalle kļūst mitra un cilvēks ir spiests ieelpot mitru gaisu, kas daudz lielākā mērā kairina elpceļus.

Avots: Rimi bērniem, Liberi.lv