Diezgan lieli un stabili mīnusi ir jau vismaz divas nedēļas. Kad ir ziema, it kā visiem ir skaidrs – būs auksts, ir zināms, kas jādara, pie kā jāpiedomā, taču cilvēkiem tas ikdienas steigā mēdz aizmirsties.

Par ģērbšanos īpaši būtiski ir atgādināt pusaudžiem.

Viņiem patīk arī aukstajā laikā vilkt plānus apavus – sporta kurpes, krokšus un citus apavus ar plānām zolēm. Ar šādiem apaviem ir lielāks risks slīdēšanai, līdzsvara zaudēšanai un krišanai, kā arī ātrai kāju nosalšanai.

Pusaudžiem arī patīk nēsāt īsās zeķītes un staigāt ar plikām potītēm. Tā gan ziemā darīt nevajag!

Apaviem ir jābūt atbilstošiem laikapstākļiem – siltiem iekšpusē, ar biezu, augstāku, stabilu zoli. Vēlams, arī izmēru lielākiem. Ja zābakos kājas būs saspiestas, pirksti kopā, būs traucēta asinsrite, asinis necirkulēs tik labi un ātrāk sals. Lielākos apavos pēda būs brīvāka.

Būtiski aukstā laikā apavos ir kustināt kāju pirkstus.

Apģērbs – obligāti silta virsjaka. Apakšā var būt krekliņš, jaka, džemperis. Arī apģērbam ir jābūt brīvam – stingri piegulošs veicinās ātrāku salšanu.

Sargājam rokas, galvu, seju un kaklu. Obligāti jācenšas valkāt cimdus, jābūt cepurei, šallei. Jebkura no aukstuma neaizsargāta ķermeņa daļa organismam nozīmē siltuma zudumus.

Uz sejas papildus var lietot krēmus, tāpat arī rokām, lūpas ieziest ar balzamu.

Īpaši jāpiedomā par apģērbu maziem bērniem, kuriem vēl nav līdz galam izveidojusies termoregulācija, kā arī vecākiem cilvēkiem, kuriem savukārt tā ir traucēta.

Aukstajās dienās ieteicams uzturēties telpās, siltumā. Ja jāiet ārā, tad vēlams būt kustībā. Ja jūt, ka pirksti paliek nejutīgi, maksimāli ātri jādodas uz siltu vietu un istabas temperatūrā jācenšas tos atsildīt.

Nosalušās vietas jāsilda, pakāpeniski paaugstinot temperatūru. Nekādas likšanas karstā vai stipri siltā ūdenī!

Kas īpaši jāuzsver – ja domā, ka ziemā alkohols sasildīs, tad jāteic, ka tas būs tikai uz īsu brīdi. Pēc tam paliks vēl aukstāks un ķermenis zaudēs siltumu – alkohola lietošana palielina atdzišanas risku. Tādēļ ar to prātīgi!

Protams, joprojām jārēķinās arī ar traumu risku. Visbiežāk galvenais to iemesls ir neuzmanība un steiga, kas ir īpaši izteikta pieaugušajiem.

Ir jāpievērš uzmanība nevis ielām vien, bet gan arī mājām, kāpnēm, autostāvvietām, tumšām vietām.

Kāpjot ārā no mašīnas, pārliecināties, kur liek kājas. Iesaku labāk no mājās iziet agrāk, lai nav šīs steigas.

Šobrīd īpaši lielu savainojumu risku rada ledus, kuru neredz, jo virs tā uzsnidzis sniegs. Jāiet ir prātīgi, ar maziem solīšiem, nedaudz saliektām kājām.

Iļja Gridņevs, Liepājas Reģionālās slimnīcas ārsta palīgs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.