“Ja ar plati apietas pareizi, tā ir mūžīga” – vinila romantika un rūpes
Vinila plates pēdējos gados piedzīvojušas atdzimšanu – tās kolekcionē, dāvina un arvien biežāk klausās arī cilvēki, kuri līdz šim bija pieraduši tikai pie digitālās mūzikas.
Džūlija Lote Lapka
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
Taču līdz ar priekšstatu, ka šādi mūziku var sadzirdēt no jauna, nāk arī pavisam praktisks jautājums – kā par tām pareizi rūpēties, lai ieraksti nezaudētu kvalitāti un kalpotu gadiem ilgi?
Mūzikas telpas-galerijas “Vinilkoks” saimnieks Raitis Pavlovičs uzsver, ka būtībā ir tikai divi noteikumi – akurāti ar platēm apieties un lietot labu tehniku.
Viņš paskaidro, ka
pirmām kārtām jau plates nekādā gadījumā nevajadzētu aiztikt vietās, kurām pieskaras atskaņotāja adata.
Izņemot plati no kabatiņas, to ieteicams turēt aiz maliņas un centra. Arī uz atskaņotāja tā jānovieto, kolekcionāra vārdiem sakot, solīdi – to lieki nebrucinot.
Tāpat nozīme ir arī pašai uzglabāšanai – lai putekļi mazāk nonāktu uz plates, iekšējo kabatiņu labāk ievietot pretējā virzienā, nevis ar atvērumu uz āru.
Liepājnieks nopūšas, ka putekļi visur iekļūst tā vai tā.
Bet tieši tie un citi gruži ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc plates sāk čirkstēt vai skanēt sliktāk, skaidro R. Pavlovičs.
Tāpēc pirms katras klausīšanās reizes plati ieteicams notīrīt ar speciālu birstīti, to viegli turot pie plates virsmas, kamēr tā griežas.
Kolekcionārs uzsver, ka tas nav jādara ar spēku. Un, tā kā šīs birstes ir tieši platēm, tās arī nekā īpaši nav jākustina vai jāberž, jo ir jau plates rādiusa platumā.
Savukārt dziļākai tīrīšanai paredzēti speciāli šķidrumi un mazgāšanas birstes, bet pieredzējuši kolekcionāri nereti izmanto arī īpašas mazgāšanas iekārtas, kas pēc tīrīšanas nosūc atlikušo mitrumu un netīrumus.
Ja kāds tomēr plati mēģina mazgāt pats, tad svarīgi atcerēties, ka pēc tam tā jāievieto jaunā iekšējā kabatiņā.
Ne mazāk svarīga ir arī pati atskaņošanas tehnika. Lēti un vizuāli pievilcīgi koferīšu tipa atskaņotāji var neatgriezeniski sabojāt ierakstus.
“Ir nopērkami atskaņotāji, kur adatas piespiešanas svars ir pat desmit grami – es to saucu par plašu bendi,”
saka R. Pavlovičs.
Kvalitatīvos atskaņotājos adatas piespiešanas svars parasti ir aptuveni 1,8 vai 2 grami, kas ļauj saudzīgi atskaņot plati, nebojājot skaņu celiņus.
Ja plate pēc rūpīgas notīrīšanas joprojām čirkst, problēma var būt meklējama tieši nolietotā skaņuplatē.
Vinila plates ir arī jutīgas pret apkārtējās vides apstākļiem. “Piemēram,
ja plates turēs tiešos saules staros, tad tās var deformēties,”
brīdina kolekcionārs, piebilstot, ka krasas temperatūras svārstības ir ļoti kaitīgas.
Speciālisti papildus iesaka plates uzglabāt sausā vietā ar stabilu temperatūru un prom no radiatoriem vai siltuma un mitruma avotiem.
Tas, ko droši vien zina visi, arī tie, kam plašu nav, ir tas, ka tās tur stāvus, nevis guļus. Liepājnieks paskaidro, ka
plates, kas ilgstoši atrodas horizontāli vai kas sakrāmētas cita uz citas, var deformēties.
R. Pavlovičs uzsver, ka, ja plate tiek saskrāpēta, bojājumu vairs nav iespējams salabot.
Virspusējas skrambas gan vēl var ļaut ierakstu klausīties, taču dziļāki bojājumi apdraud ne tikai skaņas kvalitāti, bet arī pašu atskaņotāja adatu. “Ja bojājums ir pietiekami dziļš, tas var nolauzt atskaņotāja adatiņu.”
“Vinilkoka” saimnieks palepojas, ka
viņam joprojām ir 1974. gada plate, kas visu kolekciju aizsāka.
Tā saglabājusies ļoti labā stāvoklī un ir tāda pati, kāda tā bija dienā, kad viņš pie tās tika.
“Ja ar plati labi apietas, tad tā būtībā ir mūžīga,” viņš pasmaida, piebilstot, ka galvenais visu darīt ar mīlestību.