EM norāda, ka grozījumu Nacionālās drošības likumā mērķis ir pilnveidot apdraudējuma kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem izvērtēšanas un novēršanas mehānismu, mazināt valsts pārvaldes un privātpersonu administratīvo slogu, kā arī veikt atsevišķus redakcionāla rakstura precizējumus.

Ministrijā atzīmē, ka Nacionālās drošības likums drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ nosaka nozares, kuras ir īpaši nozīmīgas nacionālajai drošībai un kuras ir nepieciešams uzraudzīt, lai novērstu apdraudējumu nacionālajai drošībai, un attiecīgo uzraudzības mehānismu.

Kritiskā infrastruktūra tiek iedalīta dažādās kategorijās, tostarp D kategorijā.

D kategorija aptver kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību izņēmuma stāvokļa vai kara laikā.

D kategorijā iekļauti subjekti, pakalpojumu sniedzēji, komersanti, iestādes un citi, kuru darbība ir būtiska valsts apdraudējuma pārvarēšanai un sabiedrības pamatpakalpojumu sniegšanai, piemēram, pārtikas ražošana un tirgošana, siltumapgāde, medikamentu aprite izņēmuma stāvokļa vai kara laikā, līdz ar to ir vitāli svarīga to darbības nepārtrauktības nodrošināšana.

Ministrijā norāda, ka D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai, atšķirībā no A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras, nav iespējams identificēt konkrētu kritiskās infrastruktūras objektu esamību attiecīgo subjektu īpašumā vai valdījumā.

Proti, D kategorijas kritiskās infrastruktūras “kritiskums” izpaužas kā noteikto pakalpojumu sniegšanas un organizēšanas process, ko subjekts ir spējīgs nodrošināt nepārtraukti, tostarp izņēmuma stāvokļa vai kara laikā.

EM uzsver, ka, ņemot vērā D kategorijas kritiskās infrastruktūras specifiku un attiecīgo subjektu noteikšanas nosacījumus, Nacionālās drošības likumā noteiktais uzraudzības mehānisms nevar būt attiecināts uz subjektiem, kuru sniegtais pakalpojums ietilpst D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā.

Tāpat grozījumi paredz ierobežojumus līdzdalības iegūšanai Krievijai vai Baltkrievijai piederīgām personām D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautā subjektā.

Proti, Krievijai vai Baltkrievijai piederīgas personas nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautā subjektā, kā arī nevarēs būt par D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautā subjekta patieso labuma guvēju vai netiešās ietekmes ieguvēju.

Grozījumi paredz, ka patiesā labuma guvēja līdzdalības apmērs ir vismaz 10% kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju.

Lai nodrošinātu ierobežojumu piemērošanu, paredzēts, ka nozares ministrija tos ņem vērā, apzinot topošos subjektus, kas var būt iekļauti kritiskās infrastruktūras D kategorijas kopumā, kā arī uzrauga, lai kritiskās infrastruktūras D kategorijas kopumā esošie subjekti atbilstu attiecīgajiem ierobežojumiem.

Ja konstatēta nepieciešamība veikt izmaiņas kritiskās infrastruktūras D kategorijas kopumā, attiecīgas izmaiņas tiek veiktas, ievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” noteikto kārtību.

Tāpat paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar nozares ministriju apzina, vai kritiskās infrastruktūras D kategorijā ir iekļauti subjekti, kuros konstatējama Krievijai un Baltkrievijai piederīgo personu būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme un vai šādas personas ir attiecīgo subjektu patiesie labuma guvēji, un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par šo subjektu izslēgšanu no kritiskās infrastruktūras D kategorijas kopuma.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem ir atzīstamas komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi, kas sniedz informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus vai nodrošina informācijas tehnoloģiju risinājumus informācijas tehnoloģiju kritiskajā infrastruktūrā iekļauto datu kopu apstrādei, izņemot gadījumus, kad to veic finanšu tirgus dalībnieki, un kuras MK, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, ir noteicis par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību vai nodibinājumu.

Turpmāk Nacionālās drošības likumā vairs netiks paredzēta iespēja atļauju uzskatīt par piešķirtu automātiski, ja MK noteiktajā termiņā nav pieņēmis lēmumu.