Intervija ar Aizputes vidusskolas direktori Guntu Vīdneri.

– Kā Aizputes vidusskolā aizrit Drošības nedēļa?

– Šonedēļ drošības jautājumiem pievērsīsimies praktiski, bet gatavošanos sākām jau septembrī.

Visu mēnesi pa klasēm apzinājām drošākās vietas skolā, kur patverties gaisa apdraudējuma gadījumā. Mums ir trīs šādas vietas, kas atbilst divu sienu principam, – pie sporta zāles, pirmsskolas koridorā un pagraba stāvā.

Katru klasi atsevišķi aizvedām uz šīm vietām, lai skolēni zinātu, kur nepieciešamības gadījumā doties.

Cerams, ka šīs zināšanas nekad nevajadzēs izmantot, taču ir svarīgi būt gataviem.

Šonedēļ plānojam arī kopīgas praktiskās mācības visai skolai.

Vispirms būs ugunsdrošības mācības, kuru laikā visi evakuēsimies ārā un pulcēsimies noteiktā vietā. Pēc tam izmēģināsim rīcību gaisa apdraudējuma gadījumā. Tad rīcība ir pilnīgi pretēja – skolēni un darbinieki nedodas ārā, bet gan uz iepriekš apzinātajām drošajām vietām ēkas iekšienē.

Šīs mācības plānojam ceturtdien un piektdien.

– Kā bērni uztver šādas mācības?

– Bērniem ir ļoti liela interese, un viņi uzdod daudz jautājumu.

Sākotnēji bijām plānojuši, ka katras klases iepazīstināšana ar drošajām vietām aizņems aptuveni desmit minūtes, bet dažām klasēm tas izvērtās pat pusotru stundu garā nodarbībā.

Bērni vēlas saprast, kas un kā notiks.

Viņi jautā: “Cik ilgi mums tur būs jāsēž? Kāpēc jāņem līdzi ūdens? Kur būs tualete?” Jautājumu ir ļoti daudz, un tie ir pamatoti.

Bērniem tās ir neierastas situācijas, tāpēc viņi vēlas zināt, kā viss notiks.

– Vai arī vecāki interesējas par bērnu drošību skolā?

– Jā, vecākiem bērnu drošība ir pirmajā vietā. Bijām uzaicināti arī uz Aizputes iedzīvotāju padomes sanāksmi, kur mums jautāja, kā skola gatavojas iespējamiem gaisa un dronu uzbrukumiem. Par to jau esam runājuši arī ar pilsētas iedzīvotājiem.

Vecāki ir atsaucīgi un saprot, kāpēc drošības pasākumi ir nepieciešami.

– Cik regulāri drošības jautājumiem pievēršaties ikdienā?

– Par drošību skolā runājam regulāri, galvenokārt audzināšanas stundās. Klašu audzinātāji skolēniem atgādina, kā rīkoties dažādās situācijās, lai nepieciešamības gadījumā viņi zinātu, ko darīt.

Tas ir profilaktisks darbs, nevis reakcija uz kādu konkrētu atgadījumu.

Protams, skolā mēdz notikt arī neparedzētas situācijas, piemēram, bērns pakrīt un savainojas, taču tādus negadījumus ne vienmēr iespējams novērst.

Nopietnu drošības incidentu pēdējā laikā mums nav bijis.

– Kādi drošības pasākumi skolā tiek ievēroti katru dienu?

– Skolā strādā dežurante, un mums ir noteikta kārtība, kādā tiek reģistrēti apmeklētāji. Pie ieejas ir arī attiecīgs paziņojums.

Ja skolā ierodas nepiederoša persona, ir jāreģistrējas īpašā žurnālā, norādot ierašanās laiku, apmeklējuma mērķi un pie kā dodas. Dežurante apmeklētāju pavada pie attiecīgā skolotāja vai cita darbinieka. Savukārt, dodoties prom, cilvēks žurnālā atzīmē iziešanas laiku.

Šī kārtība tiek ievērota ikdienā.

Izņēmums ir mums zināmie skolēnu vecāki, piemēram, pirmsskolas un pirmās klases bērnu vecāki, kuri regulāri ierodas skolā. Viņus nereģistrējam. Savukārt nepazīstami cilvēki, kuri skolā ierodas pirmo reizi, tiek reģistrēti.

– Vai skolā tiek pārbaudītas arī skolēnu somas?

– Jā, mums ir sadarbība ar Valsts policiju, kas skolā ierodas kopā ar dienesta suņiem.

Šādas pārbaudes organizējam divas vai trīs reizes gadā. To laikā policijas darbinieki pārbauda skolēnu somas, izmantojot arī dienesta suņus.

– Vai ir bijušas situācijas, kad skolai pašai nācies izsaukt policiju?

– Pēdējā laikā tādu gadījumu nav bijis.

Policijai ziņojam, ja notikusi, piemēram, zādzība vai kaut kas ir pazudis.

Tad policija iesaistās un noskaidro notikušā apstākļus. Taču šobrīd pat nevaru atcerēties, kad pēdējo reizi būtu bijusi šāda situācija.

– Kā vērtējat pašu skolēnu drošības sajūtu?

– Bērni nav sūdzējušies, ka nejustos droši.

Mūsu skola piedalās arī KiVa programmā, kas vērsta uz vardarbības un pāridarījumu mazināšanu skolēnu vidū. Daļa no programmas ir veikt skolēnu anketēšanu, un tās rezultāti rāda, ka bērni skolā jūtas pietiekami droši.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.