Intervija ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

– Vai pie šādas notikumu virknes joprojām varam uzskatīt, ka šie ir atsevišķi nepiedodami gadījumi un nav runa par sistēmiskām problēmām?

– Valsts policija ir lielākā tiesībaizsardzības iestāde Latvijā, no kuras darbiniekiem sabiedrība pamatoti sagaida profesionālu un godprātīgu pienākumu izpildi. Un mēs to arī cenšamies nodrošināt.

Vienlaikus prakse liecina, ka gan Latvijā, gan ārvalstīs ir gadījumi, kad policijas darbinieki nerāda šo priekšzīmi un pārkāpj likumu, tostarp ārpus dienesta laika.

Lai gan tie ir skaļi, traģiski un satraucoši gadījumi, kas notikuši ar ļoti īsu laika sprīdi,

tie tomēr ir uzskatāmi par atsevišķiem gadījumiem un nav savstarpēji saistīti vai vērtējami kā sistēmiska problēma.

Katrs šāds notikums ir ārkārtējs gadījums, un policijā pret likumpārkāpumiem pastāv stingra nulles tolerance, jo neviens darbinieks, kurš izdarījis noziegumu, netiek piesegts un saņem atbilstošu sodu.

Tieši tāpēc valsts ir paredzējusi, ka arī citas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp Iekšējās drošības birojs, kuru kompetence ir attiecīgi noteikta likumā, kā arī prokuratūra un arī KNAB, VDD uzrauga, reaģē un izmeklē tiesībaizsardzības iestāžu izdarītos likumpārkāpumus vai noziegumus.

– Kā šādos apstākļos sabiedrībai saglabāt uzticēšanos likumsargiem un paļauties, ka viņu rīcība un pieņemtie lēmumi ir likumīgi?

– Ir atsevišķas grūtības, protams, jo policisti ikdienā strādā paaugstināta stresa un profesionālās izdegšanas apstākļos, cilvēkresursu trūkums un darbinieku pārslodze ir vērtējamas kā cēloņsakarības šīm negatīvajām izpausmēm.

Jāņem vērā, ka

arī policisti ir cilvēki un neviena sistēma nevar pilnībā izslēgt atsevišķu indivīdu pieļautos pārkāpumus brīvajā laikā.

Vienlaikus mēs Valsts policijā esam būtiski un mērķtiecīgi stiprinājuši iekšējo kontroles sistēmu un turpinām to darīt, lai maksimāli izvairītos no šādām situācijām un pārkāpumiem.

Salīdzinot ar situāciju pirms 20 gadiem, disciplīna dienestā ar katru gadu uzlabojas, un masveida alkohola lietošana dienesta laikā sen ir palikusi pagātnē.

Turklāt Valsts policija nepārtraukti turpina praksi par šādiem pārkāpumiem atvaļināt no dienesta, tostarp – ja netiek gūti pietiekami pierādījumi, lai atvaļinātu par disciplinārpārkāpumu, dienesta attiecības tāpat tiek izbeigtas.

Diemžēl gan jāsaka, ka pastāvošās problēmas lielā mērā atspoguļo kopējo situāciju sabiedrībā, jo negatīvas izpausmes ir vērojamas dažādās profesijās un sabiedrības grupās.

– Kāds ir psiholoģiskais mikroklimats Kurzemes reģiona pārvaldē, un kas varētu būt tie faktori, kuri provocē policistus ārpus darba pienākumiem aizmirst par profesijas morālo stāju?

– Traģiskais notikums Priekulē un šī atsevišķu personu rīcība pati par sevi nav pamats izdarīt secinājumus par dienestu kopumā vai psiholoģisko mikroklimatu tieši Kurzemes reģiona pārvaldē.

Nenoliedzami, ka šo notikumu dēļ arī policijas kolektīvā valdīja smags emocionālais noskaņojums, jo vilšanās atsevišķajos kolēģos, sabiedrības nosodījums un naida izpausmes tika vērstas pret visiem likumsargiem, neņemot vērā ikdienā paveikto darbu sabiedrības drošībā.

Tomēr mēs ar pārliecību varam teikt, ka absolūts vairums policijas darbinieku ir profesionāli un godprātīgi.

Mēs katru gadu veicam arī iedzīvotāju aptaujas un uzklausām iedzīvotāju vērtējumu par attieksmi un uzticēšanos policijai.

Un, lai gan ir šie atsevišķie traģiskie un nepieņemamie notikumi, kas met lielu ēnu uz policijas darbu, policistu ikdienas darbs, komunikācija un izdarītie darbi, par kuriem arī var pārliecināties kā individuāli, tā publiski, liecina – mēs darām savu darbu sabiedrības drošībai, mēs sargājam un palīdzēsim – jau otro gadu pēc kārtas ir noturēts līdz šim augstākais uzticēšanas novērtējums Valsts policijai, kas ir 74%.

Un mēs arī turpināsim rūpēties un parādīt ar saviem darbiem sabiedrībai, ka policijai var uzticēties.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.