Intervija ar izdevniecības “Kurzemes Vārds” vadītāju Intu Grasi.

– Vai “Kurzemes Vārds” tradicionālajā formātā nākamgad turpinās iznākt četras reizes nedēļā?

– Jā. Mūsu laikraksts kā vienīgais no Latvijas reģionālajiem laikrakstiem nāks klajā visās nedēļas darba dienās, izņemot pirmdienu.

Šāds iznākšanas režīms ir vēl tikai vienam nacionālajam papīra formāta izdevumam – “Latvijas Avīzei”.

– Arī šoruden dzirdētas baumas, ka “Kurzemes Vārds” iznāks retāk vai atteiksies no papīra formāta vispār?

– Baumas liekam malā. Lielās izdevniecības un reģionālās redakcijas ik vasaras nogali analizē ekonomisko situāciju, cenšas prognozēt finanšu rezultātus un iespējas. Un katrs mediju uzņēmums rēķina un izvēlas savu labāko risinājumu.

Kāds samazina papīra formāta avīzes iznākšanas reižu skaitu vai vispār maina koncepciju, cits saskata iespēju sekmīgi turpināt darbu esošajā režīmā.

Šobrīd uzskatām, ka, saglabājot līdzšinējo iznākšanas reižu skaitu,

mēs pilnā apmērā saglabājam arī to lasītāju uzticību, kuriem svarīgas ir biežākas satikšanās ar mūsu žurnālistu veidoto laikrakstu.

Pēc gada pie šī jautājuma atkal atgriezīsimies.

– Kā “Kurzemes Vārdam” izdodas sekmīgi strādāt apstākļos, kad tradicionālās preses cienītāju skaits sarūk?

– Katrs gads ir izaicinājumu pilns, un tiem pretī jāliek komandas darbs vairākos virzienos.

Redziet, izdevniecība “Kurzemes Vārds” ir Latvijas lielākā un spēcīgākā reģionālā mediju organizācija, kas izdod laikrakstus, žurnālus, citus izdevumus, grāmatas, producē valstī lielāko reģionālo ziņu portālu liepajniekiem.lv, īsteno dažādus projektus, tiem piesaistot finansējumu. Mums ir sava tipogrāfija, reklāmas dizaina un satura birojs.

Tas ļauj diversificēt riskus.

Tie nav tikai daži ienākumu avoti.

Vārdu sakot, ja mums būtu jādzīvo tikai no tās naudas, ko mūsu lasītāji samaksā par laikraksta “Kurzemes Vārds” un žurnāla “Liepājas Vēstules” abonementu, tad iestātos bankrots.

Tiesa, diemžēl neesam spējuši izvairīties no abonēšanas cenas izmaiņām. Tikai tā spējam joprojām konkurēt mediju tirgū un piedāvāt kvalitatīvu saturu – izzinošu, analītisku, izklaidējošu.

– Tātad ir pieaugusi abonēšanas cena?

– Jā, bet uzskatu, ka ļoti nedaudz. Izmaksas pieaug it visam, mēs taču to ļoti labi redzam, pērkot preces veikalā un maksājot par pakalpojumiem.

Arī manis vadītajam uzņēmumam ir jāmaksā algas žurnālistiem, dārgāka ir laikraksta piegāde, vairāk ir jāatvēl starpniekiem par preses pārdošanu mazumtirdzniecībā.

Tomēr lasītājiem ir iespēja mūsu izdevniecības produktus – laikrakstu un žurnālu – abonēt līdz oktobra beigām par akcijas cenu.

Tā ietaupīsiet.

Turklāt, abonējot “Kurzemes Vārdu”, piemēram, vecākiem vai vecvecākiem, bez maksas varat saņemt avīzes digitālo versiju, kas lasāma rīta agrumā, nevis būsiet atkarīgi no “Latvijas Pasta” piegāžu kvalitātes standarta.

– Vai jau iepazītām grūtībām nav nākuši klāt jauni izaicinājumi?

– Kopš presi pārstāja piegādāt mūsu pašu abonēšanas centrs, esam nepārtrauktā saziņā ar preses piegāžu monopolistu “Latvijas Pastu”.

Dažādu reorganizāciju, optimizāciju un cilvēcisku faktoru dēļ laikraksta piegāžu kvalitāte ik pa laikam pieklibo.

Tāda ir šodienas realitāte.

Gribu aicināt mūsu lasītājus būt pacietīgiem un ziņot, ja avīzi neesat saņēmuši līdz pulksten vieniem dienā Liepājā un iznākšanas dienā Dienvidkurzemē vai pastkastīte vispār palikusi tukša.

Ja jānosauc kādi jauni apstākļi, tad reģionālās preses pārstāvjus Kurzemē bažīgus dara Latvijas Sabiedriskā medija potenciālā ienākšana Liepājā ar savu reģionālo studiju.

Ne jau no konkurences mēs baidāmies. Bažījamies, jo tā var būt negodīga konkurence.

Tirgū, kurā jau darbojas masu saziņas līdzekļi, ienāks valsts atbalstīts medijs ar krietni lielāku finansējumu, tehnisko nodrošinājumu un kapacitāti.

Liepājā un Kurzemē jau strādā neatkarīgi privātie mediji, kuriem savukārt ar atbalsta instrumentiem palīdz valsts.

Vai tiešām Latvija ir tik bagāta, ka var atļauties reģionos veidot dārgas sabiedriskā medija redakcijas? Vai racionālāka kvalitatīva satura pārklājuma veidošana nebūtu veidojama, “LSM” sadarbojoties ar lokālajiem medijiem?

Tie ir jautājumi, par kuriem jādiskutē.

– Vai lasītāji no tradicionālā formāta pāriet uz digitālo vidi?

– Sava auditorija ir gan rokās čamdāmām avīzēm un žurnāliem, gan šo izdevumu digitālajiem produktiem.

Visi laikraksti attīsta arī savu digitālo vidi un cenšas saglabāt un piesaistīt jaunu auditoriju, sekojot patērētāju paradumu maiņai par labu elektroniskajiem un digitālajiem medijiem, strādā sociālajos medijos.

Laikrakstiem ir savas interneta versijas, daļai arī atsevišķi ziņu portāli.

Arī izdevniecība “Kurzemes Vārds” attīsta savas digitālās spējas:

šogad esam iekārtojuši podkāstu studiju, kur top raidieraksti “Domu gājiens”, “Justs jautā”, veidojam “Ielu sarunas”, bet pirms 15. Saeimas vēlēšanām filmējām politiķu diskusijas portāla liepajniekiem.lv sadaļai “Studija”, “Youtube” kanālam, sociālajiem medijiem.

Ikviens var abonēt arī liepajniekiem.lv PLUS saturu.

– Ko vēl gribētu pateikt saviem lasītājiem?

– Draugi, jūsu rokās ir spēcīgs preses izdevums, ar kuru rēķinās politiķi, ierēdņi, amatpersonas, uzņēmēji.

Mēs palīdzam orientēties milzīgajā informācijas juceklī, atlasot svarīgāko un sakārtojot to pa plauktiņiem.

Žurnālisti ir īpaši apmācīti, lai spētu atšķirt patiesību no meliem.

Paldies, lasītāji, ka uzticaties! Šī ir zelta atslēdziņa izdevniecības “Kurzemes Vārds” attiecībās ar jums. Un mēs šo uzticību sargājam.