Tā diemžēl ir ilgstoša problēma, kuru valsts institūcijas nespēj atrisināt savas nesavietojamības dēļ. Jo šajā procesā iesaistās Valsts policija, prokuratūra un tiesa.

Savulaik tika izveidots risinājums par šādu zādzību paātrinātu izskatīšanu. Tiesas lēmumam vajadzēja būt 48 stundu laikā. Šī sistēma ne pārāk strādā.

Jau pavasarī gribējām jautājumu iekustināt, bet neizdevās savākt šīs institūcijas kopā. Tagad uzrakstījām vēstuli un mēģināsim vēlreiz to pašu izdarīt.

Iespējams, jaunā valdība, kura sola, ka viss notiks ātrāk un vienkāršāk, beidzot sakārtos šo jautājumu.

Jo zādzība ir noziegums, kuram jābūt sodītam.

Šobrīd, ja zādzība ir mazāka par summu, no kuras iestājas kriminālatbildība, būtu jābūt tādai kārtībai, kāda ir Skandināvijas valstīs, – zādzības uzskaita, un pie šīs summas sasniegšanas cilvēks nonāk cietumā.

Katrai zādzībai jābūt fiksētai, bet vēl aizvien mums nav pārliecības, ka policijai ir pieeja pie Pilsonības un migrācijas lietu departamenta datu bāzes. Tas nozīmē, ka policijai ir sarežģīti pēc videomateriāla atrast vainīgo.

Nav tā, kā filmās redzam, – ieliek datu bāzē bildi, un kļūst zināms, kas ir šis cilvēks, kas nofotografēts.

Mēs gribētu, lai policijai šo visu ir vienkārši fiksēt un novadīt līdz tiesai un lai mēs būtu vairāk aizsargāti pret krimināliem nodarījumiem.

Videokameras veikalos nedrīkst izvietot tikai tur, kur cilvēki izģērbjas. Visur citur aizliegumu nav, tikai jābūt attiecīgam brīdinājumam. Ierakstu mums ir daudz, kameras veikalos strādā.

Zinām policijas argumentu, ka veikaliem jāparūpējas par apsardzi, taču ne visi var atļauties šādas papildu izmaksas – ir jāalgo vēl viens diennakts darbinieks. To var tikai lielie tirgotāji un arī tajos objektos, kur ir pietiekami liels risks.

Ir bijuši gadījumi, kad atsevišķu pilsētu policija negribēja iesaistīties, līdz pastāstījām raidījumā “Degpunktā”, ka vai nu policija nebrauc uz izsaukumu, vai arī ir zināms zaglis, bet ar viņu neko nedara.

Viņš vienkārši nāca uz veikalu, paņēma pudeli un smiedamies gāja prom.

Pēc tam sākās kustība, un zaglis kompensēja visu, ko bija nozadzis.

Vēl jau ir visādi pīkstulīši, ko liek pie precēm, var nobloķēt durvis, ja redz zagli. Risinājumu ir daudz.

Mēs gribējām, lai Latvijā tiktu izstrādātas vadlīnijas vardarbības riska gadījumos, kādas ir, piemēram, Lielbritānijā. Latvijas valdība neatbalstīja šādu darba ņēmēju aizsardzības papildu instrumentu.

Vadlīnijas skaidro, kas kurā brīdī riska situācijās ir darāms un no kā vajag izvairīties.

Lielajiem starptautiskajiem tirgotājiem šādas vadlīnijas ir. Mazākiem nav pa kabatai to izstrāde, un te būtu svarīga valsts loma palīdzēt to izdarīt.

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.