Rakstnieks Ēriks Marija Remarks esot teicis, ka nauda
nevienu nedarot laimīgu, taču ārkārtīgi nomierinot gan. Šajā sakarā varu teikt,
ka pilsētas pašvaldības budžets uz nākamo gadu ļauj raudzīties ar nedaudz
mierīgāku prātu, nekā vēl pirms gada mēs raudzījāmies uz 2015.gadu.

Budžetā ieņēmumu prognoze nākamgad ir par aptuveni pieciem
miljoniem eiro lielāka nekā šī gada budžetā, kas galvenokārt skaidrojams ar to,
ka valstī tiek ieviests jauns finanšu izlīdzināšanas mehānisms. Līdz šim
izdevīgākās pozīcijās bija Pierīgas mazās pašvaldības kā Mārupe, Garkalne,
Babīte un citas, kas veidojušās kā saucamie Rīgas guļamrajoni – cilvēki strādā
Rīgā un izmanto Rīgas uzturēto infrastruktūru (skolas, veselības aprūpi,
sabiedriskais transports), bet dzīvo un nodokļus maksā ārpus Rīgas. Tagad
jaunais Finanšu ministrijas izstrādātais finanšu izlīdzināšanas modelis paredz
pilnvērtīgākus kritērijus, kas nostāda Liepāju labākā situācijā nekā pirms
gada.

Runājot par izdevumu sadaļu, šobrīd iekļautais finansējums
nodrošinās pašvaldības iestāžu uzturēšanas izdevumus un neatliekamus izdevumus.
Par finansējumu ilgtspējīgiem attīstības projektiem lielākā apmērā varēsim
runāt februārī, kad tradicionāli ir zināms precīzs budžeta līdzekļu atlikums no
šī gada un zināmi arī pieejamie investīciju līdzekļi. Šobrīd budžetā ir
iekļauts finansējums plānošanai un tehnisko projektu izstrādei, kas
nepieciešams, lai sagatavotos jaunā ES fondu finansējuma apgūšanai nākamajā
periodā.

Viena no lietām, ko centāmies iestrādāt nākamā gada budžetā
– pakāpeniska atalgojuma palielināšana tiem, kas saņem viszemākās algas visā
pašvaldības sistēmā, tai skaitā pašvaldības policistiem, pirmsskolas izglītības
iestāžu pedagogiem, skolu tehniskajiem darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem,
bibliotekāriem, kultūras darbiniekiem u.c. Kopumā tie ir gandrīz 2100
liepājnieku. Procentuāli lielākais atalgojuma pieaugums (6%) sagaidāms tiem
darbiniekiem, kuru atalgojums līdz šim bijis līdz 399 eiro pirms nodokļu
nomaksas un līdz 599 eiro pirms nodokļu nomaksas (5%). Tie ir vairāk nekā 70
procenti no visiem pašvaldībā nodarbinātajiem. Kopumā budžetā atalgojuma
paaugstināšanai paredzēti 632 508 eiro.

Ja runājam par lielākajiem finanšu izaicinājumiem nākamā
gada budžetā, tad jāsaka, ka budžets ir gatavots ļoti piesardzīgi un ar zināmu
rezervi, ņemot vērā līdzšinējo pilsētas pieredzi. Jau tradicionāli lauvas tiesa
jeb 27 procenti no visiem budžeta izdevumiem ir paredzēta ekonomiskās darbības
nodrošināšanai, tai skaitā pilsētas saimniecības uzturēšanai. Nākamā lielākā
nozare ir izglītības joma, kurai paredzēti 22 procenti no visa nākamā gada
pamatbudžeta, savukārt 13 procenti tiks tērēti sociālajiem jautājumiem.

Man ir ļoti liels prieks, ka nākamā gada budžetā tiek
paredzēts finansējums arī, lai turpinātu jauno ārstu piesaistes programmu
Liepājai. Kopš 2008.gada, kad šī programma tika ieviesta, Liepājas Reģionālajā
slimnīcā izdevies piesaistīt 31 jauno ārstu, kuriem tiek nodrošināta
dzīvesvieta, segti ceļa izdevumi un piedāvāta stabila darba vieta. Šāds jauno
speciālistu skaits ir labs rādītājs un gadā vidēji gadā Liepājā piesaista
četrus jaunus speciālistus, taču ir vēl neaizpildītas vakances.

Daudz diskusiju parasti ir arī par to, ka pilsēta atbalsta
liela mēroga pasākumus. Nākamgad ar pašvaldības atbalstu plānots jau
tradicionālais vasaras festivāls ”Summer Sound”, pie mums būs Latvijā vienīgais
grupas ”Prāta Vētra” koncerts, tāpat dažādi starptautiski sporta pasākumi un
čempionāti. Gan sportam, gan kultūrai nākamā gada budžetā paredzēti pa aptuveni
četriem miljoniem eiro, izvērtējot katra pasākuma aktualitāti un lietderību
pilsētas ekonomiskās situācijas uzlabošanā. Tas vienmēr ir jautājums par to,
kādu mēs paši kā liepājnieki gribam redzēt savu pilsētu – ar piesātinātu sporta
un kultūras dzīvi vai bez tās? 

Protams, vieglākais ceļš būtu pašvaldībai
neiesaistīties, taču ir vairāk nekā skaidrs, ka bez pašvaldības atbalsta
nevarētu notikt ne lielie festivāli, ne sporta sacensības un čempionāti.
Turklāt tieši šie notikumi piepilda mūsu pilsētas viesnīcas un liek pilsētas
vārdam skanēt pāri tās robežām, līdz ar to nauda, kas no pašvaldības tiek
līdzfinansēta pasākumu nodrošināšanā, pastarpināti atgriežas atpakaļ pilsētā –
gan tirdzniecības un pakalpojumu sektorā, gan caur pilsētas viesiem, gan
reklāmu, gan viesnīcu klientiem, kafejnīcu apmeklētājiem u.c.