Būvniecības valsts kontroles birojs līdz šā gada beigām cer sākt padomju gados celto ēku tehniskā stāvokļa pārbaudes, lai pārliecinātos par to drošību. Ekonomikas ministrija sākusi izstrādāt tehnisko specifikāciju, lai varētu veikt tehnisko analīzi padomju gados celtajām ēkām.

No apsaimniekotāju puses tiek darīts viss, lai uzraudzītu ēku stāvokli, taču lielāka atsaucība varētu būt no pašiem iedzīvotājiem. Ja ir konstatētas kādas bīstamas konstrukcijas, tad pašiem iedzīvotājiem ir jāpieņem tālākie lēmumi par remontu. Problēma ir tajā, ka bieži vien apsaimniekotāji vēršas pie mums, sakot, ka iedzīvotāji nelabprāt grib risināt šos jautājumus, jo tas viss finansiāli ir diezgan dārgi. Līdz ar to lēmumus nākas pieņemt mums. Mēs liekam problēmas novērst.

Mēs uzmanību vairāk pievēršam māju balkoniem un vidi degradējošām būvēm, arī fasāžu konstrukcijām. Par daudzdzīvokļu ēkām mums šobrīd nav īpaši liela kontrole. Taču, ņemot vērā, ka Liepājā daudzdzīvokļu ēkas aktīvi renovē, manuprāt, situācija uzlabojas, jo, siltinot māju, tiek apsekotas arī būvkonstrukcijas. Taču tur, kur nekas netiek darīts, ar steigu kaut kas ir jārisina.

Ir mājas, kurās varbūt jumti jālabo, kurās nav atrisinātas problēmas ar ventilāciju un bēniņu stāvos veidojas mitrums, kas ietekmē būvkonstrukciju metāla daļas. Taču situācija nav tik traka, ka kāda daudzdzīvokļu māja pēc dažiem gadiem varētu kļūt dzīvošanai nederīga.

Būtu vēlams valsts atbalsts bīstamo situāciju novēršanai šādās mājās, jo, tiklīdz ir jāiejaucas būvkonstrukcijās, izdevumi ir ļoti lieli. Ja jāmaina pārseguma paneļi, tad mājas iemītnieki remonta laikā, iespējams, jāizmitina citur. Ne visi iedzīvotāji to var atļauties. Šobrīd šādu atbalsta programmu nav, ir tikai Eiropas Savienības struktūrfondi, kas paredzēti namu renovācijai, galvenokārt, lai paaugstinātu ēku energoefektivitāti – nomainītu apkures sistēmu utt.

Pirms diviem gadiem, kad steidzami bija nepieciešams mainīt jumtu namam Aisteres ielā 7, finansiālu palīdzību sniedza pašvaldība. Taču, manuprāt, šādās reizēs ir jāparedz valsts atbalsts, jo situācija aizvien pasliktināsies – mājas jaunākas nekļūs. Ir cilvēki, kas to apzinās, bet ir arī tādi, kuri domā, ka kāds atnāks un visu sakārtos viņu vietā. Taču tas ir kopīpašums, un jautājumi saistībā ar māju tehnisko stāvokli agri vai vēlu iedzīvotājiem pašiem būs jārisina.

Arvīds Vitāls, Liepājas būvvaldes vadītājas vietnieks