Pēdējā laikā aktivizējušies dažādi krāpnieki, kas izmanto ārkārtējo situāciju, lai īstenotu savus ļaunos nodomus gan sadzīvē, gan interneta vidē, izplatot ar ļaunprogrammatūru inficētus e-pastus vai lūdzot ziedojumus viltus mērķiem.

Ārkārtējas situācijas krāpniekiem rada vienreizējas iespējas izveidot ļaunprātīgas kampaņas un pelnīt uz cilvēku satraukuma rēķina. Krāpnieki arī šoreiz nav vilcinājušies izmantot cilvēku bailes un līdzcietību savtīgos nolūkos. Daļa kibernoziedznieku noteikti domā, ka visi viņu ziemassvētki pienākuši vienā laikā – noraizējusies sabiedrība, neaizsargāti cilvēki, pārmērīgs pieprasījums pēc precēm, kuru krājumi ir izsīkuši, un masveida dezinformācija sociālajos medijos. Tas viss rada milzu iespējas cilvēku ļaunprātīgai izmantošanai un mēģinājumiem apkrāpt, kamēr viņi ir viegli ievainojami.

Vēl jāņem vērā, ka daļa pasaules, arī Latvijas iedzīvotāji, ir pārgājuši uz darbu attālināti. Attālinātais darbs liek papildus domāt par drošību gan uzņēmumu vadītājiem, kuru darbiniekiem ir nepieciešams piekļūt uzņēmuma darbības informācijai, gan pašiem darbiniekiem, caur kuru darbībām vieglāk piekļūt uzņēmuma informācijai. No uzņēmuma puses būtu jāpadomā gan par attālinātā darba piekļuves kanālu, gan par iekārtu, no kuras tiek veikta attālinātā piekļuve.

Latvijā, ja salīdzina ar pasauli, ļaunprātīgu darbību precedenti ir novērojami mazāk, bet arī pie mums tie jau ir. Piemēram, daudzi krāpnieki savās shēmās atsaucas uz Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kas šajā laikā ir nozīmīgs informācijas avots. Parasti tas ir e-pasta ziņojums, kas it kā sūtīts no PVO – krāpnieki izliekas, ka piedāvā svarīgu informāciju par vīrusu, lai censtos panākt, ka potenciālie upuri uzklikšķina uz ļaunprātīgām saitēm. Pēc uzklikšķināšanas tiek uzinstalēta ļaunprogrammatūra, nozagta personas informācija vai veikti mēģinājumi iegūt lietotājvārdu un paroli. Bet jāatceras, ka PVO nesūta e-pastus cilvēkiem, kuri nav pierakstījušies šim pakalpojumam. Tā vietā, lai atvērtu atsūtīto saiti, labāk apmeklējiet PVO vai Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapu.

Atcerieties, patiesas ziņas iespējams iegūt tikai no uzticamiem avotiem, kurus jūs parasti apmeklējat, taču arī tad jāievēro piesardzība. Nesen globāls piemērs bija pikšķerēšanas vietne, kas centās uzdoties par “Wall Street Journal” un it kā sniedza jaunākās Covid-19 ziņas. Ieskatoties varēja pamanīt, ka mājaslapas adrese sākās ar “worldstreet” un formulējumā mājaslapā lietots “world street”. Taču, neraugoties uz to, bija novērojama vizuāla līdzība ar medija nosaukumu, un tas ir skaidrs mēģinājums apmuļķot apmeklētāju. Reklāmas izvietošana mājaslapā krāpniekiem nesa ienākumus, pat ja no lietotājiem netika iegūti personas dati.

Vēl kāda izplatīta krāpniecības metode ir spēlēšana uz jūtām, cenšoties panākt, lai e-pasta saņēmējs palīdz finansēt, piemēram vakcīnas slimajiem bērniem. Vēl populāra ir krāpniecības metode, kurā izsūta surogātvēstules ar mērķi piemānīt upurus, piemēram, aicinot cilvēkus pasūtīt sejas maskas, kas viņus pasargās no koronavīrusa, un upuri neviļus krāpniekiem atklāj savus sensitīvos personas un finanšu datus. Esiet piesardzīgi attiecībā uz preču piedāvājumiem un iegādājieties tās tikai no uzticamiem pārdevējiem, kuriem jūs parasti uzticat savu pasūtījumu un kredītkaršu informāciju!

Šis ir piemērots laiks apzināties un atgādināt sev par to, kā noziedznieki (un ne tikai) neparedzētos ārkārtas gadījumos ļaunprātīgi izmanto cilvēku emocijas. Tāpēc izvairieties klikšķināt uz nezināmu avotu saitēm vai atvērt pie aizdomīgām e-pasta vēstulēm pievienotus pielikumus. Esiet piesardzīgi, lietojot pat uzticamus avotus, ja vien jūs neesat pilnībā pārliecināti par konkrētā vēstījuma autentiskumu. Tāpat ignorējiet komunikāciju, kas pieprasa jūsu personas datus. Ja nepieciešams, pārbaudiet ziņas saturu pie sūtītāja vai organizācijas, kuru tas (šķietami) pārstāv, un dariet to, izmantojot citu ceļu, nekā norādīts saņemtajā vēstulē.

Jo sevišķi uzmanieties no e-pastiem, kas veicina satraukumu un mudina uz tūlītējām darbībām vai arī piedāvā vakcīnas vai zāles pret Covid-19. Rūpīgi izvērtējiet aicinājumus piedalīties labdarības akcijās vai kolektīvās finansēšanas kampaņās. Un, protams, izmantojiet drošu programmatūru.

Egils Rupenheits, drošības tehnoloģiju konsultants