Gunārs Ansiņš: Ja tās ir precības, tad lai mīlestības dēļ, nevis piespiedu kārtā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsākusi konsultācijas ar lielo pilsētu un tām tuvāko novadu pašvaldībām par iespējamo apvienošanu, lai veicinātu teritoriju attīstību. Ministrijas plānā ir apvienot arī Liepāju ar Dienvidkurzemes novadu.
"Kurzemes Vārds"
Jautājums par iespējamo Liepājas apvienošanu ar nesen izveidoto Dienvidkurzemes novadu laiku pa laikam parādās politiskajā dienaskārtībā, un arī tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sākusi konsultācijas ar vairākām pašvaldībām par iespējamo apvienošanu. Tas varētu skart gan Liepāju un tuvējo Dienvidkurzemes novadu, gan arī Ventspili, Rēzekni, Jelgavu un citas lielās pilsētas, kurām apkārt ir novadi.
Liepāja uz šīm sarunām dodas bez kategoriskiem uzstādījumiem, drīzāk esam gatavi sarunai – uzklausīt, kāds ir ministrijas redzējums un piedāvājums, kādas priekšrocības apvienošana varētu dot iedzīvotājiem Liepājā un kādas Dienvidkurzemes novadā, kādi būtu ieguvumi un ar kādiem sarežģījumiem vai neērtībām būtu jārēķinās.
Mērķis noteikti nav kaut ko boikotēt vai apšaubīt, bet gribam tiešām izprast un saskatīt ieguvumus, jo pašlaik argumentācija no ministrijas puses nav bijusi visai pārliecinoša.
Vismaz tajos materiālos, kas pieejami pašvaldību deputātiem, ir uzskaitīti fakti par iedzīvotāju skaitu, administratīvajiem izdevumiem un pašvaldības ieņēmumiem, taču pietrūkst dziļākas analīzes, prognožu un ilgtermiņa izvērtējuma.
Ministrija uzskata, ka Liepājas apvienošana ar Dienvidkurzemes novadu ļautu samazināt administratīvās izmaksas un palielinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Piemēram, Liepājā administratīvie izdevumi 2019. gadā uz vienu iedzīvotāju bija 94 eiro, turpretī Rucavā – 268 eiro. Vidēji deviņās pašvaldībās – tie būtu 165 eiro.
Ko īsti iegūst Liepāja? Visticamāk, paliks spēkā arī princips, ka jānodrošina pakalpojumi iedzīvotājiem vistuvāk viņu dzīvesvietai. Tas nozīmē, ka pagastos paliks pārvalde, skola, bērnudārzs, kultūras, sporta infrastruktūra utt. Uz kā rēķina tad veidosies šo administratīvo izdevumu samazinājums?
Tas pats arī par ieņēmumiem. Liepājas pašvaldības budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāji vidēji ir 567,20 eiro, Rucavas novadā – 435,80. Apvienošanas gadījumā vidējie ienākumi būtu 523,70 eiro uz vienu iedzīvotāju. Tas nav pieaugums!
Tādu jautājumu, uz kuriem vispirms būtu jāatbild pirms tālāku lēmumu pieņemšanas, ir ļoti daudz. Mana vēlme būtu, lai apvienošana tiktu izsvērta ļoti prātīgi un nesasteigti.
Ja tās ir precības, tad lai mīlestības dēļ, nevis piespiedu kārtā. Tā, lai abas puses no šīs reformas iegūtu.
Manuprāt, mums jau ir izveidojusies laba sadarbība ar Dienvidkurzemes novadu vairākās jomās, kurās mums ir kopīgas intereses un iespējas, piemēram, tūrisma attīstībā, atkritumu apsaimniekošanā, arī izglītības metodiskais darbs varētu būt vienots. Neizslēdzu, ka šādu jomu varētu būt vēl vairāk.
Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētājs