Liepājā ir ļoti daudz sporta veidu, un, iestājoties aukstākam laikam, atduramies pret pamatproblēmu pilsētā, kas aktualizējas gadu no gada – sporta zāļu trūkumu. Salīdzinot ar to, cik daudz ir bērnu sportistu, zāļu skaits ir nepietiekams. To zināmā mērā palīdzētu atrisināt jaunas sporta manēžas celtniecība. Diemžēl pagaidām neesmu gan dzirdējis, ka tuvākajā laikā to plānots būvēt.

Ne tikai vieglatlētiem ir grūti pārlaist ziemu, grūtības ir visu to sporta veidu pārstāvjiem, kuri trenējas laukā. Tas nav noslēpums, ka Laumas rajonā esošā manēža ir novecojusi, tā neatbilst nekādiem standartiem. Patiesībā šo būvi būtu vieglāk aizslēgt ciet un neizmantot, nekā atjaunot. To ir redzējusi pašvaldība, ministrijas pārstāvji, viņi zina, kādos apstākļos trenējas nākamie olimpiādes dalībnieki. Manēža arī ģeogrāfiski atrodas neparocīgā vietā, tālu no pilsētas centra. Problēmu vēl vairāk saasināja “Daugavas” zāles aizslēgšana, kas līdz tam bija ikvienam pieejama. To īrējām, nu esam izlikti ārā.

Nevarētu gan teikt, ka Liepājā situācija ir ļoti skumja, tas būtu pārspīlēti. Es labāk lietotu vārdu problemātiska. Basketbols savu nišu ir izcīnījis, bet gribētos, lai arī citiem sporta veidiem būtu labi – florbolam, tenisam, futbolam utt. Zinu, ka, piemēram, florbolisti bāzējas 15.vidusskolā. Taču piedāvātais stundu skaits treniņiem ir nepietiekams. Tā gan, protams, ir labāk, nekā nekas.

Uzceļot Liepājas Olimpisko centru, netika atrisināta sporta zāļu problēma. Esmu novērojis: brīdī, kad tiek radīti labi apstākļi, daudz kam rodas papildus stimuls. Un palielinājās sportojošo bērnu skaits. It kā būtu jāpriecājas, bet… Labi apstākļi ir sava veida attīstības stimuls. Jā, viens faktors ir tas cilvēks, kurš ar bērniem strādā – pedagogs, treneris, bet otrs – kādos apstākļos nodarbības notiek.

Artūrs Košeļevs,
Liepājas Sporta spēļu skolas direktors