“Vispirms jāsaprot, ka mājas pārvaldnieks ir starpnieks starp pakalpojumu sniedzēju un klientu visos komunālo pakalpojumu piegādes gadījumos. Pārvaldnieka uzdevums ir apkopot iedzīvotāju iesniegtos datus par ūdens patēriņu, sagatavot aprēķinu, iekasēt maksu un norēķināties ar pakalpojuma sniedzēju atbilstoši SIA “Liepājas ūdens” uzrādītajam mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumam. Savukārt iedzīvotāju pienākums ir noteiktajā laikā precīzi noziņot patērētā ūdens rādījumus,” skaidro LNA pārstāve Ieva Puka.

Ja karstā un aukstā ūdens patēriņa aprēķiniem tiek izmantoti skaitītāji, kam savlaicīgi veikta verifikācija, un dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki noteiktajā termiņā nodevuši patiesos ūdens skaitītāju rādījumus mājas pārvaldniekam, tad jautājumi visbiežāk nerodoties.

Vasaras mēnešos un īpaši atvaļinājumu laikā iedzīvotāji biežāk kavējot datu nodošanas termiņus, atrazdamies ilgstošā prombūtnē, kā arī nepievēršot uzmanību skaitītāju verifikācijas termiņa beigām, tāpēc jautājumi par ūdens rēķiniem kļūstot aktuāli.

“Gadījumos, kad iedzīvotājs neievēro noteikto kārtību, sekas, ko paredz normatīvie akti, ir bargas. Mājas kopējā ūdens patēriņa un dzīvokļu patēriņu rādījumu starpība tiek sadalīta starp tiem dzīvokļiem, kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumiem trīs mēnešus pēc kārtas. Arī tad, ja prombūtnes laikā ūdens nav tērēts, un neatkarīgi no tā, cik cilvēku dzīvo konkrētajā īpašumā. Šāda kārtība attiecas arī uz gadījumiem, kad ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, nav plombēti vai nav verificēti noteiktajā termiņā,” pauž I. Puka, uzsverot, ka iedzīvotāji šo kārtību pamazām pieņem un gadījumi, kad saņemtais ūdens rēķins uzrāda, ka aizmāršības dēļ jānorēķinās par mājas kopējo starpību, ir arvien retāki, bet tomēr ir.

Iespējas, kā uzlabot patērētā ūdens aprēķinu daudzdzīvokļu namos, ir, un risinājumi šeit var būt dažādi.

“Pieredze rāda, ka attālināti nolasāmu ūdens skaitītāju uzstādīšana dod vislabākos rezultātus. Pirmkārt, rādījumus var iegūt no visiem dzīvokļiem vienlaicīgi, otrkārt, mājas iedzīvotājs nav atkarīgs no noteiktā rādījumu iesniegšanas termiņa, treškārt, tā tiek izskausta krāpšanās ar patieso datu slēpšanu, uzrādot mazāku patēriņu un tamlīdzīgi,” stāsta LNA pārstāve.

Vēl varot regulāri veikt visu individuālo skaitītāju pārbaudes, proti, ir mājas, kurās kontaktpersona apkopo visu dzīvokļu skaitītāju rādījumus vienlaicīgi un iesniedz pārvaldniekam. “Dzīvokļu īpašnieki ar vairākuma lēmumu savā namā ir tiesīgi apstiprināt kopējā ūdens rēķina sadales kārtību. Svarīgi arī veikt uzlabojumus ūdens padeves sistēmā, stāvvados, jo cirkulācijas problēmas vai ūdens zudumi bieži saistīti ar tehniski nolietotu gan kopējo, gan individuālo ūdens padeves sistēmu. Dažādi risinājumi prasa dažādus darbu izpildes termiņus un finanšu ieguldījumus,” saka I. Puka.