Aiva Antone savā instagrama profilā taa.aiva regulāri stāsta par attiecībām ar naudu.

Viņai ir īpašs maciņš ar kabatiņām, katrai ir savs mērķis: pārtika, ēšana ārpus mājas, fun money jeb dažiem nekategorizētiem tēriņiem, mājas lietas, buffer jeb kategorija, kur ieliek ekstra naudu, ja nu gadās kādā kategorijā pārtērēties, “dažādi” jeb kategorija, kur ir nauda citiem paredzētiem tēriņiem, piemēram, ārsta apmeklējumam u.tml.

Katru nedēļu Aiva ievieto katrā aploksnē savu vēlamo skaidras naudas summu nedēļas tēriņiem un mēģina pie tā pieturēties.

“Sākumā, kad ieviesu šo sistēmu, bija nedaudz neērti izmantot skaidru naudu, piemēram, maksājot par pārtiku pie kases, jo ir tik ļoti pierasts pie maksājumiem ar karti.

Bet, kā jau ar katru jauno un labo ieradumu, tas ir jāatkārto vairākas reizes, līdz kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu,”

iedrošina A. Antone.

Viņa ievērojusi, ka sistēma ļoti labi strādā, kā arī palīdz ietaupīt naudu.

“Fiziski turot un redzot rokās naudu, es izjūtu krietni labāk patieso naudas daudzumu, cik tās ir atlicis, nekā tas ir brīdī, kad izmantoju bankas karti maksājumiem, to vienkārši nopīkstinot.”

Ja kaut kas nedēļas beigās palicis pāri, Aiva papīra naudiņu liek krājkasē: “To parasti izmantoju, kad ir kāds lielāks pirkums, kuram krāju.”

Laika gaitā A. Antone ir saņēmusi komentārus, ka sev nevajag neko liegt, vajag vienkārši pelnīt vairāk naudas.

“Bet es teikšu, ka tā ir sevis mānīšana. Un nemaz nav vajadzīgs viss, ko gribas. Jo lielākoties pamatlietas jau mums noteikti ir.

Uzskatu, ka uz zemes jau ir pietiekami miskastu. Aicinu ar savu mantkārību to vēl nepavairot.”

Aiva arī pieraksta ienākumus un izdevumus, ikdienā izmanto “Excel”, kur ir sadalīta tēriņu kategorijas “Needs” (vajadzības; ietilpst pārtika, īre, komunālie maksājumi, degviela, apdrošināšana, medicīna, telefona un interneta rēķini utt.) un “Wants” (vēlmes; ietilpst ēšana ārpus mājas, skaistumkopšanas procedūras, izklaide, apģērbs, treniņi, dāvanas, abonementi, ceļošana utt.).

Bet tomēr ar visu to gadās nopirkt kaut ko lieku un nepārdomātu.

Tie var būt visādi sīkumi, piemēram, jaunākā grāmata, par kuru runā vietējie grāmatu blogeri, ātri paķerts ēdiens ārpus mājas, jo iepriekšējā vakarā bija slinkums gatavot, benzīntankā batoniņš, jo vienu taču var…

“Tādi sīkumi it kā šķietami ir mazi, un iztērētā summa arī ir maza, tomēr, kopā saskaitot, tā ir liela, kas var ietekmēt finansiālo labklājību,” uzskata sieviete.