“Nebaidieties sazināties ar sava bērna skolotāju! Mēs, gluži tāpat kā jūs, esam ieinteresēti, lai bērns atceras vielu, kad atgriezīsies atkal skolā,” bažīgos vecākus iedrošina Liepājas Liedaga vidusskolas 1. klases audzinātāja Rimma Timermane.

Skolotājas mudina mācīties

Pedagoģe stāsta, ka pati ar vecākiem sazinājusies un noskaidrojusi, kādā formā ir ērtāk un pieejamāk saņemt ieteiktos mācību materiālus negaidītajam brīvlaikam.

“Nevaram piespiest mācīties, taču vecāki apzinās, ka mazajam būs daudz grūtāk apgūt turpmāko mācību vielu, ja pa šo garo brīvlaiku viņš būs visu rudenī mācīto aizmirsis,” saka R. Timermane.

Arī Liepājas O. Kalpaka 15. vidusskolas skolotāja Marita Riežniece, kura strādā ar pirmklasniekiem, un trešklasnieku audzinātāja Andra Vilcāne no Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas aicina savus audzēkņus tomēr kaut ko pamācīties.

“Redzu, ka platformā uzdevumi.lv bērni matemātikas tēmas pilda ļoti aktīvi,” pastāsta A. Vilcāne.

Viņa e-klasē ir nosūtījusi arī rekomendācijas mājas lasīšanai. “Arī uz vasaras brīvlaiku iesniedzu sarakstu ar ieteicamajām grāmatām. Tās parasti izvēlos no projekta “Bērnu žūrija”.

Vasarā arī pati centos pārlasīt visas šīs grāmatiņas, lai mums ar bērniem būtu interesantāk pārspriest to saturu un notikumus.

Arī tagad bērni var pārlasīt gan kādu no vasarā lasītajām grāmatām, gan paņemt vēl kādu neizlasīto,” skolotāja iesaka.

Arī M. Riežniece liek lielu uzsvaru uz bērnu lasītprasmi. “Svarīgi, lai bērniņš mājās lasa. Pēc izlasītajiem stāstiem var izveidot zīmējumu vai domu karti, kurā uzrakstīt galvenās lietas – grāmatas varoņus, notikumus utt. Svarīgi, lai bērns ar vecākiem var pārrunāt izlasīto un saprasto,” viņa saka.

Trešajām klasēm jau februārī paredzēti diagnosticējošie darbi. “Lasīšanas daļa, visticamāk, netiks atcelta, taču ceram, ka rakstīšanu varēsim pārcelt uz vēlāku laiku, jo ir palikušas daudzas tēmas, kas vēl nav izņemtas. Arī matemātikā ceru, ka bērniem būs iespēja darbu kārtot vēlāk,” nobažījusies ir A. Vilcāne.

Internets kā palīgs

“Ģimenes, kurās ir vairāki bērni, ar laika aizpildīšanu, iespējams, ir mazāk problēmu, jo brāļi un māsas cits citu prot nodarbināt un laiks paiet ātrāk,” pieļauj A. Vilcāne.

Bet daudzi mājās paliek vieni paši, jo vecākiem nav attālināta darba iespēju. “Arī tad, ja viņi strādā no mājām, ne vienmēr ir iespējas pieslēgties bērna vajadzībām. Ļoti svarīgi ir apstākļi ģimenē, kā arī bērna spēja būt patstāvīgam,” skolotāja uzskata.

Viņa ierosina pēc iespējas vairāk pavadīt laiku svaigā gaisā, piešķirot nozīmi fiziskajām aktivitātēm.

“Manuprāt, labi pavadīts laiks ir arī kopīgie ģimeņu galda spēļu vakari vai radoši darbiņi,”

A. Vilcāne arī pati meklē jaunas idejas bērnu rokdarbiem un secina, ka dažreiz ar ļoti ierobežotiem materiāliem var izveidot ko interesantu un noderīgu.

Tā kā bērni ir raduši daudz laika pavadīt viedierīcēs, skolotāja iesaka izmantot pieejamās aplikācijas, caur kurām var gan interesantā veidā apgūt matemātiku, gan valodas.

“Arī darba lapas internetā var atrast. Esmu novērojusi, ka tagad feisbukā ir izveidojušās vairākas gan skolotāju, gan vecāku grupas, kurās var smelties idejas par noderīgiem mācību palīgmateriāliem,” viņa saka.

Marita Riežniece arī iesaka bērniem patrenēt savas zināšanās platformā uzdevumi.lv, taču jāuzmanās no pārāk ilgas sēdēšanas pie datora.

“Pietiks ar 10–15 minūtēm dienā vienam priekšmetam. Pēc tam var palasīt grāmatiņu vai padarīt atkal ko citu.

Zinu, ka ir pieejamas arī dažādas mācību spēles, kad it kā spēlējoties var apgūt noderīgas zināšanas,” viņa saka.

Skolotāja R. Timermane savukārt atgādina, ka ļoti būtiska ir arī rakstītprasme, tāpēc lūdz neaizmirst par burtnīcām un pildspalvām. “Ar roku rakstīt ir būtiski, tāpēc būtu labi, ja bērni tomēr mājās patrenētos. Arī mājturības uzdevumus – griezt figūras, kaut ko radošu veidot – tas viss palīdz attīstībai,” skolotāja piekodina.

Liedaga skolas pedagogi ir gatavi arī konsultācijām tiešsaistē – ja kādam bērnam nepieciešama palīdzība mācībās un vecāki netiek ar kādu uzdevumu galā, var sazināties un saņemt palīdzību videozvanā.

Izveidot nelielu režīmu

Arī skatoties animācijas filmas, bērnus var rosināt mācīties, saka skolotājas. Pēc noskatīšanās bērnam var lūgt pastāstīt, ko viņš redzējis, uzzīmēt zīmējumu, dažos teikumos uzrakstīt pārdomas.

Skolotāja A. Vilcāne kopā ar liecībām saviem audzēkņiem iedevusi līdzi uzdevumus, kurus var izpildīt katru dienu.

Daži uzdevumi ir praktiski, piemēram, sacept kārumus ar vecākiem. Citi savukārt izrunājami vai uzrakstāmi uzdevumi, piemēram, pastāstīt vai uzrakstīt, ko jaunu esi pagājušajā gadā uzzinājis un iemācījies.

Bērns var arī izvirzīt sev uzdevumus pats, piemēram, trīs lietas, ko viņš gribētu paveikt brīvlaikā.

Lai mācības mājās nepārvēršas lielā haosā, pedagoģe rosina izveidot režīmu, piemēram, pēc pusdienām stundu veltīt mācībām, atkārtot kādu jau apgūto mācību vielu. Režīms ļaus bērnam saprast robežas, lai panāktu konkrētu rīcību.

Spēles ģimenes lokā var pārveidot, vēl kādu ideju iesaka R. Timermane. “Interesantā veidā var spēlēt visiem zināmo spēli kuģīši – figūrās var ierakstīt vārdus, tādējādi kuģīti var “nogremdēt”, kad vārdiņš ir atklāts,” viņa piedāvā. Un iedrošina vecākus motivēt bērnus ar vērtējumu, piemēram, smaidiņu uzlīmēm.

“Skolā arī bērni par savu darbu saņem kādu vērtējumu, tas viņus motivē.

Būtiski ir bērnus paslavēt par labi izpildītu uzdevumu un padarīt darbu interesantu caur spēlēšanos un vieglumu,” skolotāja piekodina.

Bet M. Riežniece aicina ar bērnu kopīgi veikt rokdarbus. “Tie var būt arī kopīgi zīmējumi, piemēram, katrs izvēlas savu krāsu un izveido savu redzējumu, kas no tā iznāk. Sadarbībai ar vecākiem ir liela nozīme šajā laikā, protams, iespēju robežās,” skolotāja uzsver un iesaka ļaut vaļu fantāzijai.