Kā rīkoties, lai siltuma avots neradītu raizes un neapdraudētu dzīvību, stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietniece, Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas priekšniece Agnese Finka.

Arī apkures sezonas laikā var nākties mainīt katlu. Vislabāk piesaistīt sertificētu skursteņslaucītāju, lai saprastu, kurš katls būs labāks un atbilstošs konkrētam mājoklim.

Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ik reizi, mainot apkures iekārtu uz citu, ir jāpārliecinās, ka esošais dūmvads atbilst jaunajam apkures katlam, piemēram, vai panesīs tā jaudu.

Ja apkures iekārtu meklē saviem spēkiem, rūpīgi jāizpēta ražotāja norādījumi.

Kas var liecināt par problēmām apkures sistēmā? Mājokļu īpašniekiem jāpievērš uzmanība, vai dūmvadā un iekārtās neveidojas plaisas, vai neuzkarst sienas un konstrukcijas, neparādās sodrēju notecējumi uz dūmvada vai kaut kur nevietā nestīdz dūmi.

Svarīgi ierīces nepārkurināt, neatstāt vaļā durtiņas, parūpēties, lai izgrābtās oglītes nepaliktu pie plīts un nenonāktu uz ugunsnedroša pamata.

Apdrošinot mājokli, ļoti būtiskas ir divas lietas, ko apdrošinātāji pie līguma slēgšanas var arī nepateikt, bet prasīs, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Tās ir apkures ierīces un dūmvada tīrīšana un tehniskā stāvokļa pārbaude.

Privātmājas saimniekam likums ļauj pašam tīrīt savu dūmvadu un par to var nesastādīt aktu, tomēr VUGD iesaka sastādīt aktu un to apliecināt.

Tīrīšana jāveic vienu vai divas reizes sezonā atkarībā no iekārtas specifikas.

Tehniskā stāvokļa pārbaude jāveic reizi piecos gados.

Beidzamo gadu statistika rāda, ka ugunsgrēku skaits apkures dēļ mazinās, tomēr to joprojām ir daudz. Pērn deviņos mēnešos Latvijā desmit cilvēki zaudējuši dzīvību ar apkures sistēmu saistītos ugunsgrēkos.

Visbiežāk saindējas ar dūmiem, lai gan degšanas platības nav lielas. Tāpēc VUGD atgādina – izvietojiet mājās dūmu detektorus!