"Kurzemes Vārds"
Duša – maiga un ne katru dienu
Kā pasargāt ādu, ja ārā ir zema gaisa temperatūra, stāsta dermatoloģe Veselības centru apvienībā (VCA) Ilze Jākobsone: “Auksts laiks nav piemērots eksperimentiem vai vieglprātībai. Āda, tāpat kā viss ķermenis, ir pakļauta temperatūras izmaiņām no zemas ārā līdz augstai iekštelpās, turklāt apkures sezonā gaiss telpās mēdz būt ļoti sauss. Tas vājina ādas aizsargspējas.
Pat mazgāšanās dušā šajā gadalaikā prasa atšķirīgu pieeju.”
Ūdenim vajadzētu būt siltam, nevis karstam, un ir ieteicams retāk izmantot mazgāšanas līdzekļus. Rupju sūkli, skrubi un pīlingu labāk pietaupīt pavasarim.
Karsts ūdens un ziepes atšķaida ādas epidermas virsējo slāni – dabisko lipīdu barjeru, padarot ādu sausu, dehidrētu un īpaši jutīgu.
Ja vien jūsu darbs nav saistīts ar intensīvu fizisku aktivitāti, pietiek ar mazgāšanos dušā ik pēc divām dienām.
Pēc peldes vislabāk ir ādu nosusināt ar dvieli, nevis berzēt. Pēc tam uzklājiet atbilstošu, rūpīgi izraudzītu ķermeņa kopšanas līdzekli.
Neesmu pret augu eļļām, kas ir tik populāras, tomēr iesaku iegriezties aptiekā konsultēties ar farmaceitu, lai atrastu jūsu ādai vispiemērotāko krēmu vai losjonu.
Ieteicams, lai izvēlētais produkts satur urīnvielu, īpaši, ja jums ir sausa āda.
Ķermeņa kopšanas līdzeklim, kas paredzēts lietošanai pēc dušas un būs piemērots ziemas sezonā, vajadzētu saturēt, piemēram, keramīdus, hialuronskābi, A vitamīnu, pantenolu, E vitamīnu, alantoīnu, šī sviestu, hohobas, avokado eļļu un, protams, urīnvielu.
Tā kā ziemā āda ražo mazāk sebuma, kas aizsargā epidermas augšējos slāņus no sausuma, ir lietderīgi lietot maigākus tīrīšanas līdzekļus, kas nenoņems lieko sebumu un neizjauks aizsargājošo hidrolipīdu apvalku.
Jāņem vērā, ka ziemā var pasliktināties stāvoklis tiem, kuriem ir kāda hroniska ādas slimība.
Saasinās kaites
Savukārt dermatoloģe Lāsma Kalnbērza skaidro, ka ziemā ādas slimību uzliesmojumi kļūst biežāki, jo auksts laiks un zems mitruma līmenis būtiski vājina ādas aizsargbarjeru un auksts gaiss un iekštelpu apkure sausina ādu, samazina tās dabisko tauku aizsargslāni un pastiprina transepidermālo ūdens zudumu.
Tā rezultātā
āda kļūst jutīgāka un vairāk pakļauta kairinājumam un iekaisumam.
Uzliesmojumi rodas brīdī, kad āda zaudē mitrumu ātrāk, nekā spēj atjaunoties, īpaši cilvēkiem ar atopisko dermatītu, seborejisko dermatītu un psoriāzi.
Tāpat ziemā ādas stāvokli nereti pasliktina ikdienas ieradumi, kas sākotnēji šķiet nekaitīgi. Piemēram, bieža un ilga mazgāšanās ar karstu ūdeni pakāpeniski noārda ādas aizsargbarjeru, padarot to sausāku un jutīgāku pret kairinājumiem.
Ieteicams mazgāties ne ilgāk par 10–15 minūtēm un izvairīties no pārlieku karsta ūdens.
Tāpat pēc mazgāšanās ieteicams ķermeni viegli nosusināt un izvairīties no ādas berzēšanas ar dvieli.
Situāciju vēl vairāk var saasināt neatbilstoši attīrošie līdzekļi – īpaši tie, kas satur smaržvielas vai kuriem ir pārāk augsts pH līmenis.
Tāpēc farmaceite iesaka izvēlēties maigi attīrošos līdzekļus ar ādai tuvu pH (aptuveni 5–5,5), kas palīdz saglabāt tās dabisko līdzsvaru.
Tāpat bieži pieļauta kļūda ir nepietiekama ādas mitrināšana vai kopjošo līdzekļu lietošana tikai tad, kad diskomforts jau ir izteikts.
Ziemā ādu nepieciešams kopt regulāri,
jo sauss iekštelpu gaiss un krasas temperatūras maiņas veicina mitruma zudumu pat tad, ja sākotnēji simptomi šķiet nenozīmīgi.
Saasinājumu periodos nevajadzētu turpināt lietot aktīvās vielas, piemēram, skābes vai retinolu, īpaši uz sejas un skartajās zonās, jo tās var vēl vairāk kairināt jau novājinātu ādu.
Ir ieteicams telpās izmantot gaisa mitrinātājus, lai mazinātu sausā gaisa ietekmi uz ādu, kā arī pievērst uzmanību apģērbam – priekšroku dodot mīkstiem, elpojošiem kokvilnas audumiem, jo biezi ziemas apģērba slāņi no vilnas vai sintētiskām šķiedrām var berzēties pret jutīgu ādu un veicināt mehānisku kairinājumu vai iekaisuma uzliesmojumus.
Roku krēms – vienmēr pa rokai
Sausas un no aukstuma saplaisājušas rokas ir nepievilcīgas un rada nepatīkamas sajūtas.
“Noteikti nevajadzētu iet ārā bez cimdiem. Ir kļūda domāt, ka īsajā skrējienā līdz automašīnai, autobusam, veikalam vai birojam rokām nekas nenotiks.
Pat īslaicīga atrašanās salā var spēcīgi ietekmēt ādu –
ap nagiem tā kļūst sārta, sāk plaisāt, sāp. Ja temperatūra ir zem nulles, labāk izvēlēties dūraiņus nevis pirkstaiņus, jo dūraiņi labāk saglabā siltumu,” uzsver Ilze Jākobsone.
Aptuveni pusstundu pirms došanās ārā jāuzklāj biezs, trekns krēms, kas ilgstoši pasargās ādu no vides kairinātājiem.
Ziemai piemēroti roku krēmi var saturēt A, E un B5 vitamīnu, bišu vasku, dabīgās eļļas (hohobas, olīvu, avokado, makadāmijas, kakao), lanolīnu, glicerīnu, parafīnu un vazelīnu.
Ādas kopšanai un atjaunošanai ieteicama pantenola ziede.
Dermatoloģe Ilze Jākobsone uzsver, ka senioriem, kuriem ir problēmas ar asinsriti, ziemā ādas atjaunošanās ir īpaši lēna, tāpēc ir svarīgi pareizi to kopt un, ejot ārā, uzvilkt vilnas dūraiņus.
Tāpat, lai gan daba ir nodrošinājusi sejas ādu ar aizsardzību pret salu un vēju, apveltot to ar daudziem lieliem tauku dziedzeriem, kas ražo sebumu, par sejas ādu tomēr ir jārūpējas papildus, uzturot ādas tauku slāni, kas neļauj izplūst mitrumam un pasargā no aukstuma ietekmes.
“Ziemā izvairieties no ādas kopšanas līdzekļiem, kas satur sulfātus, spirtus un skābes – tie var sabojāt ādas aizsargbarjeru. Mazgājiet seju remdenā ūdenī, jo karsts ūdens sausina ādu, var izraisīt rozāciju. Ziemā nav ieteicamas arī pīlinga procedūras, kas izjauc ādas aizsargbarjeru.
Labākais ādas draugs ziemā ir barojošs krēms, kam piemīt no sala aizsargājošas īpašības.
Arī ādu mitrinoši līdzekļi ir nepieciešami, taču tikai tad, ja daudz laika pavadāt telpās. Tos var uzklāt no rīta, ne vēlāk kā divas stundas pirms iešanas ārā. Ja dodaties laukā tūlīt pēc pamošanās, ieplānojiet ādas mitrināšanu vakarā pirms iešanas gulēt,” iesaka ārste.
“Sejas mazgāšanai ziemā labāk izvēlēties kosmētisko pieniņu vai gelu ar neitrālu pH līmeni, nevis ūdeni. Ja parasti ādas attīrīšanai lietots micelārais ūdens, ziemas sezonā labāk izvelēties tādu, kas piemērots jutīgai ādai,” bet mitrināšanai farmaceite iesaka produktus, piemēram, ar keramīdiem, skvalānu, šī sviestu, hohobas eļļu, niacinamīdu, pantenolu, glicerīnu.
Jāizvairās no sejas krēma ar retinolu – tas lai paliek laikam bez sniega vai liela sala.
Aizsardzība pret sauli – arī ziemā
“Daudzi ir pārsteigti, kad atgādinu, ka ne vien vasarā, bet arī ziemā ir jālieto saules aizsargkrēms ar SPF 30, jo saules stari, atstarojoties no sniega, var negatīvi ietekmēt ādu!” uzsver farmaceite.
“Neaizmirstiet par lūpu balzamu (lūpu krāsu), kas satur eļļas (vai šī sviestu), arī A un E vitamīnus. Noteikti uzklājiet lūpu balzamu pirms katras došanās ārā, pēc ēšanas vai dzeršanas, vairākas reizes atjaunojiet, ja ilgstoši uzturaties ārā.
Tas attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem!”
atgādina speciālisti.
Dermatoloģe Ilze Jākobsone stāsta, ka ir svarīgi rūpēties par pietiekamu miegu un veselīgu, sabalansētu uzturu.
Rieksti, sēklas un avokado ir labs omega 6 avots, savukārt zivis, valrieksti un linsēklas satur omega 3 taukskābes.
Jāpārliecinās, ka organisms saņem pietiekami daudz olbaltumvielu, jo tās ir svarīgs elements ādas lipīdu barjeras atjaunošanai.
“Ziemā noteikti iesaku profilaktiskā devā lietot D vitamīnu. E un A vitamīns regulāri jāuzņem ar pārtiku, tāpat kā C vitamīns un B grupas vitamīni.
Šīs vielas ir atrodamas, piemēram, olas dzeltenumā, pienā, sierā, zivīs, gaļā, dažos dārzeņi (spinātos, ķirbjos, burkānos, salātos, brokoļos).
Ar E vitamīnu bagātas arī augu eļļas (saulespuķu, olīveļļa).
Ja āda ir īpaši sausa, var lietot A un E vitamīnu kursu, paturot prātā, ka šos vitamīnus nedrīkst lietot cilvēki ar smagu aknu mazspēju vai cirozi, malabsorbcijas sindromu, žultsvadu nosprostojumu vai pēc noteiktām operācijām. Pārrunājiet ar savu ārstu un farmaceitu, vai lietojat pilnvērtīgu uzturu, un noteikti veiciet D vitamīna analīzes,” iesaka ārste.
Ilze Jākobsone atgādina: “Ja ir aizdomas par alerģiju pret aukstumu, ārā ejot, ir silti jāģērbjas, jāieplāno vizīte pie dermatologa un jāārstējas, nevis jāļauj situācijai progresēt līdz mikroplaisām ādā un neciešamai niezei.”
Sals nav iemesls atteikties no pastaigām, taču vienmēr jāatceras atbilstoši ģērbties un aizsargāt ādu.
Uzziņai
Kam pievērst uzmanību?
Dermatologi aicina nepalaist garām pirmos brīdinājuma signālus, kas liecina, ka āda ir zaudējusi mitrumu un aizsargbarjeras funkciju:
* savelkoša sajūta pēc mazgāšanās – āda kļūst nepatīkami sausa jau neilgi pēc nomazgāšanas, pat lietojot maigi attīrošus līdzekļus,
* pastiprināts sausums un lobīšanās – parādās raupji, loboši ādas laukumi, kas iepriekš nav bijuši,
* neliela nieze vai durstīšana – var būt pirmā pazīme, ka ādas aizsargbarjera ir apdraudēta,
* apsārtums vai tekstūras izmaiņas – āda kļūst nedaudz sārta vai nelīdzena, īpaši ap rokām, seju vai citām problemātiskām zonām,
* dedzināšana no ierastiem kopšanas līdzekļiem – pat produkti, kas iepriekš bijuši labi panesami, pēkšņi sāk kairināt ādu.
