Jāizvērtē savas spējas

Biežākā ceļotāju kļūda ir sava veselības stāvokļa nenovērtēšana, taču, dodoties atvaļinājumā, vissvarīgākais ir apzināties savu veselības stāvokli.

Vai jūtaties labi karstumā? Vai jums ir veselības problēmas, kas karstā laikā var saasināties? Vai esat iecerējis lielāku fizisko slodzi nekā ikdienā? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, kāda sagatavošanās būtu nepieciešama.

Ja rodas šaubas par to, kā karstums varētu ietekmēt jūsu pašsajūtu, iesakām savlaicīgi konsultēties ar ģimenes ārstu.

Tas īpaši svarīgi ir senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām. 

Tāpat ceļotājiem vajadzētu sagatavot aptieciņu ar pirmās nepieciešamības medikamentiem.

Esot prom no mājām, var noderēt pretsāpju līdzekļi, medikamenti gremošanas traucējumu mazināšanai, ziede saules apdegumu ārstēšanai un plāksteri.

Ja ikdienā lietojat recepšu medikamentus, pārliecinieties, vai līdzi paņemtā deva pietiks visam ceļojuma laikam.

Tā kā karstums ir papildu slodze mūsu ķermenim, ar ģimenes ārstu vajadzētu pārrunāt, vai ir nepieciešami papildu medikamenti veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kas sirgst ar sirds, asinsvadu vai elpošanas orgānu slimībām.

Ceļojot uz reģioniem ar būtiski atšķirīgu laika joslu (vairāk nekā 2 līdz 3 stundas), zāļu lietošana var kļūt sarežģītāka.

Šādos gadījumos ieteicams pielāgot zāļu lietošanas režīmu jaunajam laikam, vienlaikus rūpīgi sekojot līdzi, lai 24 stundu laikā netiktu pārsniegta noteiktā deva.

Drošāk ir ieviest garāku intervālu starp devām, nevis to saīsināt. 

Jāparedz atpūta starp aktivitātēm

Dienas vidus ir brīdis, kad saule spīd visspēcīgāk un ultravioletais starojums sasniedz augstāko līmeni. Šajā laikā ķermenis var ātri pārkarst, palielinās saules dūriena un atūdeņošanās jeb dehidratācijas risks, īpaši bērniem, senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām.

Tāpēc dienas vidū ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās.

Piemēram, apmeklējiet muzeju vai baudiet maltīti kādā kafejnīcā.

Tomēr svarīgi pievērst uzmanību arī gaisa kondicionieru radītajiem riskiem – krasa temperatūras maiņa var veicināt saaukstēšanos.

Pat karstākajās dienās ieteicams ņemt līdzi vieglu jaku vai lakatu, lai pasargātu sevi iekštelpās.

Atrodoties ārā, neaizmirstiet par aizsardzību pret saules starojumu.

Lietojiet aizsargkrēmu, nēsājiet galvassegu un izvēlieties gaišu, gaisu caurlaidīgu apģērbu, kas samazina ķermeņa tiešu saskari ar saules stariem.

Mūsdienās pieejamas arī cepures un apģērbs no materiāliem, kas bloķē līdz pat 98% no ultravioletā starojuma, nodrošinot vēl efektīvāku aizsardzību. Aizsardzība īpaši svarīga bērniem un senioriem. 

Karstā laikā ķermenis intensīvi svīst, un mēs zaudējam daudz šķidruma. Tādēļ īpaši svarīgi regulāri dzert ūdeni. Sausa mute, galvassāpes, reibonis vai nespēks ir pirmie dehidratācijas signāli.

Ja regulāri aizmirstat uzņemt šķidrumu, mūsdienās pieejamas telefonu aplikācijas, kas pēc noteikta laika nosūta atgādinājumu padzerties.

Ieteicams ņemt līdzi atkārtoti lietojamo ūdens pudeli, jo bieži vien pilsētās un arī ārpus tām ir brīvi pieejami ūdens uzpildes automāti.

Jāatceras, ka kafija un alkohols neaizstāj ūdeni, bet gan paātrina šķidruma zudumu ķermenī.

Tādēļ, patērējot šos produktus, nepieciešams uzņemt vēl vairāk ūdens.

Savukārt, lai atveldzētu ķermeni, dienas laikā ar mitru salveti ieteicams samitrināt locītavas, sprandu un galvu. Tas palīdzēs atvēsināties un uzturēt mērenu ķermeņa temperatūru. 

Vajag EVAK karti, arī apdrošināšana nav lieka

Plānojot aktīvo atpūtu – pārgājienus, riteņbraukšanu, kāpšanu kalnos vai peldēšanos dabas ūdenstilpēs –, jau laikus jāizvērtēt sava fiziskā sagatavotība un drošības riski.

Nepietiekama fiziskā sagatavotība var izraisīt pārslodzi, elpas trūkumu, spiediena svārstības vai pat nopietnākas veselības problēmas.

Tādēļ vērts padomāt par slodzes samazināšanu vai vismaz ieplānot pietiekami lielus atpūtas intervālus.

Ceļojot uz Eiropas valstīm, neaizmirstiet par Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), kas nodrošina tiesības saņemt neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko aprūpi tādā pašā apjomā, kā vietējiem iedzīvotājiem.

Pirms došanās ceļā pārbaudiet, vai kartei nav beidzies derīguma termiņš.

Papildu drošībai vērts apsvērt arī ceļojuma apdrošināšanas iegādi. Tā var segt negaidītus medicīniskos izdevumus, ārstēšanu, hospitalizāciju vai medicīnisko transportu.

Atkarībā no izvēlētās polises, tā var pasargāt no zaudējumiem lidojumu aizkavēšanās gadījumā, bagāžas nozaudēšanas vai civiltiesiskās atbildības.