Liepājniece Līva Hamonda Ķīnā dzīvoja un strādāja desmit gadus. Atceroties šajā zemē pavadīto laiku, viņa stāsta, ka turienes vietējo iedzīvotāju gastronomiskās tradīcijas būtiski atšķiras no tām, kādas pazīstam Eiropā.

Produkts, bez kura nav iedomājama praktiski neviena ēdienreize, ir rīsi. Mazākais veikalā nopērkamais rīsu iepakojums ir 5 kilogrami. Pie tiem klāt ēd citus produktus. Pareizi izvārīti rīsi nav tādi, kā pie mums – irdeni, katrs graudiņš atsevišķi –, bet saķepuši gabalos. Kā lai citādi tos paņem ar irbulīšiem?

Ķīnā ēdienu nepasniedz porcijās, bet tikai kopējos traukos. Katrs savā bļodiņā ieliek rīsus un izvēlas uz galda saliktās piedevas: zivis, gaļu, tvaicētus dārzeņus u.c. Piedevas rīsiem ir arī cepti kartupeļi un vārītas nūdeles.

”Man kā eiropietei bija grūti pierast, ka visus dārzeņus, kurus liek galdā, termiski apstrādā sautējot, tvaicējot. Ķīnieši svaigus dārzeņus, šķiet, nemaz neēd.

Izpratne par to, kas ir zupa, mūsu tautām būtiski atšķiras. Ķīnieši par zupu sauc no kauliņiem, gaļas atlikumiem vārītu buljonu un to ēd pusdienās nevis pirms, bet pēc pamatēdiena,” pastāsta Līva.

Sākot dzīvot Ķīnā, ļoti pārsteidzis, ka vietējie brokastīs un pusdienās ēd ļoti pamatīgi. Piemēram, francūži, kas pieraduši pie viena kruasāna, piciņas marmelādes un krūzes kafijas, būtu šokā, ja vajadzētu pieveikt smagās ķīniešu brokastis ar ceptām nūdelēm un vistas kāju, saldajiem kartupeļiem un dažādām mērcēm.

Daudzi ķīnieši brokastis mājās negatavo, bet nopērk mazās bodītēs pa ceļam uz darbu un apēd turpat uz ielas vai sabiedriskajā transportā.

Vēl interesanti, ka tālajā zemē nav desertu un konditorejas izstrādājumu: tortu, kūku, smalkmaizīšu utt., kas mums tik mīļas un pierastas.

Vai, dzīvojot valstī, kuras iedzīvotāju skaits sniedzas pāri 1,4 miljardiem, ēsts arī kaut kas patiesi neparasts? Līva atceras, ka reiz uzaicināta uz kāda pāra kāzām un tikai pēc tam uzzinājusi, ka viņas nobaudītajā kāzu mielastā bijušas arī labi sagatavotas čūskas un vardes. Kad ēdusi, čūskas āda atgādinājusi kādu eksotisku zivi, tāpēc nav centusies noskaidrot, kas tas īsti ir. Bijis garšīgi!

Tās, ko nu nekādi nav varējusi saņemties nogaršot visu desmit gadu laikā, bijušas… vistu kājas. Ne jau gaļīgie stilbiņi, bet tas, kas zem tiem – kauli, āda un pirksti ar nagiem.

Speciāli sagatavotas vistu kājas vietējie graužot kā uzkodu. Līdzīgi, kā pie mums saulespuķu sēkliņas!

Protams, katrā provincē ir savi īpašie, tradicionālie ēdieni, bet laikam jau par neatņemamu ikvienas maltītes sastāvdaļu jāsauc rīsi.

Vēl kāda raksturīga nianse – visiem, sākot no bērnudārza vecuma bērna līdz pat sirmgalvim, izejot no mājām, līdzi ir termoss vai pudele. Tajos – vai nu karsta tēja, vai silts ūdens. Noteikti ne auksts ūdens, jo tādu uzskata par veselībai nevēlamu. Ārsti vienmēr pajautās: ”Vai dzerat daudz karsta ūdens?”

Arī ēdināšanas vietās, kad izdarīts pasūtījums, viesiem pirms maltītes atnesīs krūzītēs karstu ūdeni. L. Hamonda apliecināja, ka uzruna ”Chi fan le ma?” ķīniešiem tiešām ir ļoti populāra. Tā viņi sveicinoties, īpaši pirms brokastīm un vakariņām.

INTERESANTI

• Ēšana ir Ķīnas kultūras nozīmīga daļa, kas veidojusies 7 tūkstošus gadu. Ķīnietis stundām ilgi var aizrautīgi runāt par ēdieniem, un neatkarīgi no tā, cik cilvēks bagāts, viņš vienmēr zinās, kur apkārtnē dzīvo labākais pavārs un kur var nopirkt svaigus produktus.
• Šīs Austrumu zemes iedzīvotāji siltu ēdienu bauda trīs reizes dienā, un trīs reizes dienā tiek pirkti svaigi produkti. Parasti iepērkas vecvecāki, jo zem viena jumta dzīvo vairākas paaudzes.
• Lopus, zivis un jūras veltes tirgos piedāvā dzīvus, jo tikai tā pircējs var būt pārliecināts, ka prece tiešām svaiga.
• Gatavojot ēdienus, rūpīgi tiek ievērota pretmetu vienība. Maltītēs ir apvienots un cits pēc cita seko kaut kas auksts un karsts, salds un skābs, maigs un ass, mīksts un kraukšķīgs. Tradicionālās piedevas ir lielloku sīpoli un ingvers, kas apvieno asu saldā un skābā sajaukumu. Tam pretstatā mīksti sautēta gaļa, kas kūst uz mēles kopā ar apceptiem, kraukšķīgiem dārzeņiem.
• Īslaicīga termiskā apstrāde ir viena no ķīniešu gastronomijas stūrakmeņiem. Produktus sagriež smalki, lai tie būtu pagatavojami ātrāk.
• Neatņemama sastāvdaļa – sojas mērce, ko dēvē par Austrumu kečupu. Sojas mērci izmantoja jau pirms vairāk nekā 2000 gadiem. Un tikai retajam ēdienam nepievieno ingveru un lielloku sīpolus.
• Ēdiens tradicionāli sastāv no diviem elementiem fan un cai. Fan ir rīsi, nūdeles un citi graudaugu produkti, cai – gaļa, zivis, dārzeņi. Ķīnieši uzskata, ka fan ēdienam piešķir īpašu garšu.
• Ķīniešu nacionālais dzēriens ir cha – tēja. To izmanto visur: slāpju remdēšanai, dzeršanai pie ēdiena, kā uzmundrinošu eliksīru pēc ēšanas, arī uzņemot viesus utt.
• Vārdu savienojums gan bei! burtiski nozīmē: iztukšo glāzi! Brīvi tulkojot: “Uz veselību! Prozit!”

Avots: grāmata “Kulinarische Streifzüge dursch China”

RECEPTES

Pienā sautēti Ķīnas kāposti

Vajadzēs 1 vidēju Ķīnas kāpostu, 4 lielloku sīpolus, 1 ķiploka daiviņu, 3 ēd. k. zemesriekstu vai kukurūzas eļļas, 1/8 l vistas buljona, sāli, piparus, 1 ēd. k. rīsu vīna, 1 ēd. k. kukurūzas cietes, 1/8 l piena, 1 tējk. sezama eļļas, pētersīļu lapas.

Ķīnas kāpostu noskalo, notecina. Kātus un lapas sagriež nelielos gabaliņos. Sīpolus sakapā, lokus sagriež gredzenos. Sakapā ķiploku. Lielā katlā uzkarsē eļļu, apcep ķiploku un sīpolus caurspīdīgus. Pieliek sagriezto Ķīnas kāpostu, maisa un cep 2 minūtes. Pielej vistas buljonu, sāli, piparus, rīsu vīnu, zem vāka sautē 5 minūtes. Šķidrumu iebiezina ar pienā iemaisītu kukurūzas cieti, pielej sezama eļļu, iemaisa lokus un pārkaisa ar pētersīļiem. Pasniedz karstu.

Olu ziedu zupa

Vajadzēs 4 tomātus, 1 sīpolu, zemesriekstu eļļu cepšanai, 1,4 l buljona, 100 g liellopu filejas, 2 olas, 2 ēd. k. sojas mērces, sāli, piparus, sīki sagrieztus maurlokus.

Tomātus iemērc verdošā ūdenī un novelk miziņu, sagriež mazos gabaliņos. Sīpolu sakapā. Tomātu gabaliņus un sīpolu sautē karstā eļļā. Pielej buljonu, uzvāra. Liellopa fileju sagriež plānās šķēlēs, liek verdošajā buljonā un vāra 5 minūtes. Olas sakuļ un, nepārtraukti maisot ar putojamo slotiņu, lēnām lej karstajā buljonā. Kad olu masa sāk sarecēt, pieliek sojas mērci, sāli, piparus. Pasniedz ar sagrieztiem maurlokiem.

Saldskābā mērce

1/4 l ūdens, 1 ēd. k. kukurūzas cietes, 7 ēd. k. brūnā cukura, 5 ēd. k. etiķa, 5 ēd. k. apelsīnu sulas, 4 ēd. k. kečupa, 3 ēd. k. citrona sulas, 1/2 tējk. Tabasko mērces, 1/4 tējk. čili eļļas, 1 tējk. sojas mērces, 1ēd. k. vīna. Vispirms katliņā sajauc cieti ar ūdeni, pievieno pārējās sastāvdaļas, izņemot vīnu. Lēnām uzvāra, līdz mērce sabiezē. Noņem no uguns, pielej vīnu. Pasniedz aukstu.

Vistas krūtiņa ar zemesriekstiem

Vajadzēs 500 g vistas krūtiņas un marinādei – 1/2 tējk. sāls, 1 ēd. k. šķidrās sojas mērces, 1 ēd. k. rīsu vīna, 2 tējk. kukurūzas cietes, 1 olas baltumu.

Vēl vajadzēs 3 kaltētas čili pākstis, 3 ķiploka daiviņas, 5 lielloku sīpolus, 5 cm ingvera saknes, 90 g zemesriekstu, kā arī zemesriekstu eļļu cepšanai. Mērcei: 1 ēd. k. cukura, 2 tējk. kukurūzas cietes, 2 ēd. k. biezās sojas mērces, 1–2 ēd. k. čili mērces, 1 ēd. k. etiķa, 8 ēd. k. buljona, 1 ēd. k. rīsu vīna.

Gaļu sagriež 2 cm kubiņos. Visas marinādes sastāvdaļas samaisa un vismaz 30 min gaļu marinē.

No čili pākstīm izņem sēklas, pākstis saberž. Nomizotus ķiplokus sagriež ripiņās, sīpolus gredzenos, ingveru sīki sakapā. Zemesriekstus pannā bez eļļas apgrauzdē.

Sajauc visas mērces sastāvdaļas.

Lielā pannā (vokpannā) uzkarsē eļļu un apcep čili, ķiplokus, ingveru līdz caurspīdīgumam. Pieliek un 1 minūti apcep sagriezto vistas gaļu. Pieliek sīpolus, cep vēl 1 minūti, līdz gaļa gandrīz gatava.

Pielej mērci, maisa un sautē, kamēr mērce sabiezē. Beigās iemaisa zemesriekstus. Ēd ar rīsiem.

Asā sojas mērce

1 tējk. sezama eļļas, 120 ml sojas mērces. Vēl pieliek 3 tējk. sīki sakapāta ingvera un tikpat daudz sakapātu sīpolu vai ķiploku. Sastāvdaļas samaisa un maisot uzkarsē. Atdzesētu pasniedz pie dārzeņiem vai salātiem.

Aprikožu mērce

125 g aprikožu marmelādes sajauc ar 2 tējk. augļu etiķa, ēd ar mājputnu gaļu.