Kad māja klusa, roka tā vien stiepjas pēc TV pults vai kādas ierīces, kas ļauj sērfot internetā. Vai to drīkst darīt, un cik droši tas ir?

Negaisam ir milzīga jauda un, tēlaini izsakoties, zibens ir kā milzīga dzirkstele, kas rodas starp pretēji lādētiem laukiem.

Zibens laikā, kas ilgst 0,2 sekundes, šī dzirkstele starp mākoni un zemi augšup un lejup skrien pat vairākus desmitus reižu.

Ir izpētīts, ka zibens spērienam ir 100 miljonu voltu spēks, kas ir līdzvērtīgs 650 000 000 bateriju jaudai.

Zibens uzplaiksnījuma laikā tas spīd ar tādu pašu spilgtumu kā miljons 100 vatu spuldzes. Savukārt zibens traucas 30 000 km/h ātrumā.

Tehnoloģiju uzņēmuma “Tet” sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Jansone skaidro, ka tieši tas arī ir iemesls, kāpēc elektroierīcēm būtu jāļauj atpūsties. “Tām var rasties bojājumi pat tad, ja zibens ietriecas elektropārvades līnijā vairāku kilometru attālumā.

Būtiski atcerēties, ka televizori, datori, WiFi rūteri, dekoderi, ledusskapji, veļas mašīnas un citas ierīces ir ļoti jutīgas pret pārsprieguma impulsiem, ko izraisa negaiss un zibens spēriens. Rezultātā var veidoties neatgriezeniski ierīču bojājumi. Ir jāzina, kā pareizi rīkoties, lai no šādām neērtām situācijām izvairītos,” pamato L. Jansone.

“Tet” iesaka paturēt prātā trīs būtiskas lietas

Jāatvieno vadi. Tiklīdz ir aizdomas par pērkona tuvošanos, jau laikus jāatvieno elektroierīču vadi no elektrotīkla. Tas attiecas arī uz dažādu ierīču antenu, tostarp bezvadu ierīču antenu vadiem. Šādi der rīkoties arī tad, ja saimnieki aizbrauc no mājām uz ilgāku laiku.

Jāuzstāda elektrības padeves vadi, nodrošinot aizsardzību pret pārspriegumu. Elektrības lietotājiem tas ir vairāk zināms kā UPS. Tajā pašā laikā ir jāpārliecinās, vai mājas elektrotīklam ir iezemējums un vai šie vadi spēs pasargāt ierīces no zibens spēriena.

Jāņem vērā, ka vecās mājās šāda iezemējuma bieži vien aizvien vēl nav, tāpēc ieteicams vērsties pie speciālistiem, kas pārbaudīs elektrotīkla stāvokli mājā un noteiks, vai ir nodrošināta maksimāla aizsardzība pret negaisu.

Jāizmanto pārsprieguma aizsegi. Šī ir ļoti vienkārša un ērta aizsardzības ideja. Vizuāli pārsprieguma aizsegi atgādina elektrības vadu pagarinātājus, taču to funkcija ir pilnveidota. Tie ir paredzēti, lai apturētu zibens vai strāvas pārspriegumu. Tāpēc mājsaimniecībās, kurās tās iemītnieki bieži ir ārpus mājas un nevar laikus reaģēt uz negaisu, kas tuvojas, šis ir labs veids elektroierīču aizsardzībai.

Turklāt negaisa laikā var tikt novēroti arī īslaicīgi traucējumi dažādu pakalpojumu darbībā, piemēram, interneta vai televīzijas. Ja tā notiek, vispareizāk ir pēc negaisa beigām pagaidīt 30 minūtes un pārliecināties, vai pakalpojuma darbība ir atjaunojusies automātiski.

Ja pusstundas laikā pakalpojuma darbība netiek atjaunota, vajadzētu sazināties ar pakalpojuma sniedzēju un informēt par radušos problēmu.

“Ikvienam elektroierīču lietotājam jāņem vērā, ka uz sadzīves ierīcēm, ko sabojājis zibens vai tīkla sprieguma lēciens, neattiecas garantija, un to remonts vai nomaiņa tiek veikta uz lietotāja rēķina.

Ražotāji pamato to ar pieņēmumu, ka lietotāji paši rūpējas par savas elektronikas aizsardzību, un ražotāju izpratnē negaiss ir nepārvaramās varas apstāklis, kuru nav iespējams kontrolēt,” uzsver L. Jansone.

Meistara ieteikumi

Lai noskaidrotu, kādu skādi elektronikai var nodarīt zibens spēriens, pēc padoma jautājam Arkādijam Ismaelim no TV remontdarbnīcas “Siriuss-A”. Liepājas meistars lepojas ar 28 gadu ilgu pieredzi šajā jomā.

“Visa sadzīves tehnika un datortehnika, kura satur sarežģītu elektroniku un barojas no elektrības (220 V rozetēs) baidās no zibeņiem.

Ja parasti bojātam televizoram vai kam citam pēc nosaukuma un modeļa var kaut ko prognozēt (katram modelim ir savas īpašības un slimības), tad pēc zibens spēriena prognozēt nevar pilnīgi neko.

Tehnika var dabūt kā pa elektrisko vadu (220 V), tā arī pa jebkuru ieejas vadu (hdmi, scart, lan), ar kuru savienota ar citām elektroniskām ierīcēm. Pirmajā gadījumā bojāts būtu barošanas bloks, otrajā – mātesplate.

Vispareizāk negaisa laikā būtu atvienot pilnīgi visu elektroniku no rozetēm un starpejām, savienojumiem, citādi tas var beigties ar vērienīgu remontu un lieliem izdevumiem.

No zibens nepasargā arī parastie pagarinātāji ar slēdžiem, kurus it kā var izslēgt ar sarkano podziņu.

Tādos pagarinātājos attālums starp kontaktiem ir ļoti mazs, un zibenim tas nav nekāds šķērslis. Jāatslēdz pilnīgi viss, tāpat no tīkla un citiem savienojumiem, piemēram, tādiem kā LAN kabeļiem, kas dzīvoklim piegādā internetu,” mudina meistars.

Ja tomēr jau ir par vēlu un tehnika sabojāta, A. Ismaelis rosina paskatīties, vai iegādātajai iekārtai nav apdrošināšanas līgums, ja tāds ir, var vērsties pie oficiāla speciālista, lai sastādītu diagnostikas aktu.

“Parasti apdrošinātāji slēdz līgumus, minot klienta pašrisku, piemēram, 100 eiro. Tātad, ja meistars jums saka, ka remonts izmaksās 80 eiro, nav vērts griezties pie apdrošinātājiem. Ja remonts ir nopietnāks, tad daļēju summu no apdrošinātājiem varēsiet atgūt atkarībā no konkrētā bojājuma, gadījuma un iekārtas modeļa. Paša diagnostikas akta sastādīšana maksā ap 15– 20 EUR,” detalizēti skaidro meistars.