Ne reizi vien domājam, ka esam saaukstējušies, lai gan šie simptomi atkārtojas ik gadu vienā un tajā pašā laikā, jo, kā izrādās, – ir plaukšanas un ziedēšanas laiks, tādēļ mūs kairina pirmie ziedputekšņi. Tomēr tas nav vienīgais pavasara bieds.

Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūts norāda, ka Latvijā ir trīs ziedēšanas periodi – lapu koku, siena zāļu un nezāļu ziedēšanas periods.

Visu ziedputekšņu kopējais periods ilgst aptuveni no marta līdz septembrim.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rezidentūras papildspecialitātes “Alergologs” programmas vadītāja Ieva Cīrule minējusi, ka ar ziedputekšņu alerģiju vidēji sirgst 10–12% cilvēku.

Biežākie polinozes jeb putekšņu alerģijas simptomi ir konjunktivīts (acu iekaisums) un rinīts (iesnas) un deguna tūska, taču smagākos gadījumos novēro arī bronhiālas astmas lēkmes un ziedputekšņu izraisītu nātreni (ādas izsitumus).

Retos gadījumos ir arī paaugstināta temperatūra, kas sarežģī diagnostiku, jo alerģija tiek sajaukta ar saaukstēšanos.

Ziedputekšņu alerģijas gadījumā simptomi būs izteiktāki, uzturoties ārpus telpām.

Alerģiskā reakcija ir veids, kā organisms parāda imūnsistēmas reakciju uz cietajām daļiņām, kas atrodamas gaisa sastāvā, tajā skaitā ir arī ziedputekšņi, lai gan alerģiju var izraisīt arī citi faktori, piemēram, putekļi un dzīvnieku spalvas, ķīmiskas vielas, pārtika u.c.

Kā saprast, ka mūs skārusi alerģija, nevis kas cits? Šāda diagnostika nebūt neesot sarežģīta – ādas testi ar alergēniem rezultātus parāda jau 20 minūšu laikā, tāpat to uzrādīs arī asins analīzes, nosakot antivielas.

Pasargā sevi moderni

Ieteikumi ir dažādi, bet viens no inovatīvākajiem veidiem ir sekot līdzi ziedputekšņu koncentrācijai gaisā, izmantojot mobilo aplikāciju “Pasyfo”.

Latvijā putekšņu monitoringu regulāri veic Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte (LU ĢZZF), izmantojot speciālu uztvērēju.

Pati lietotne gan ir četru valstu – Latvijas, Lietuvas, Austrijas un Somijas – zinātnieku kopdarbs.

Ģeogrāfijas zinātņu doktore, vadošā pētniece Olga Sozinova stāsta, ka šāda programma izveidota, jo katram cilvēkam, neraugoties uz to, ka ir lielāka vai mazāka putekšņu koncentrācija gaisā, ir individuāls jutības slieksnis pret noteiktu putekšņu koncentrāciju.

Tieši ar šīs aplikācijas palīdzību ir iespējams tam sekot līdzi.

Turklāt lietotnes informācija ir piesaistīta apdzīvotām vietām – var redzēt, kāda situācija ir katrā Latvijas pilsētā.

Lietojot aplikāciju, cilvēks var izvēlēties – reģistrēties vai ne. Bez reģistrēšanās iespējams iegūt vispārēju informāciju par ziedputekšņu situāciju. Reģistrējoties cilvēks iegūst personalizētus savas alerģijas datus.

“Pasyfo” veidotāji zina teikt, ka gada laikā Latvijā ir novērojami ap 35–40  putekšņu veidi, kas dažādi ietekmē cilvēku veselību.

Savukārt alerģiskās reakcijas stiprums ir atkarīgs no putekšņu sastāva.

Eiropas līmenī par bīstamāko alerģijas izraisīšanā ir uzskatāmi augu putekšņi ar alerģisko pakāpi “5” un par nekaitīgu – “0”.

Latvijā šis sadalījums ir šāds:

• “5” – bērzam, graudzālēm, ambrozijai;
• “4” – vībotnei;
• “3” – lazdai, alksnim, osim, ozolam, skābardim, ceļtekai;
• “2” – apsei/papelei, dižskabārdim, skābenei;
• “1” – īvei, liepai, kļavai, ievai, zirgkastaņai;
• “0” – eglei, priedei, lapeglei.

Uzziņai

Simptomus pastiprina

– Klimata pārmaiņas – ziema kļūst īsāka, un pavasaris pienāk agrāk, līdz ar to arī ziedputekšņu sezona sākas agrāk un turpinās katru gadu ilgāk.

– Pārvākšanās var pastiprināt vai samazināt alerģijas simptomus atkarībā no jaunās dzīvesvietas apvidus.

– Pieaugošs gaisa piesārņojums arī ir vainojams pie pavasara alerģiju pasliktināšanās, jo tas var kairināt elpceļus, līdz ar to atvieglojot ziedputekšņu iekļūšanu ķermenī.

Kā cīnīties ar pavasara alerģijām?

– Kad ārā ir pastiprināts daudzums ziedputekšņu, turiet durvis un logus aizvērtus.

– Iestatiet automašīnu un mājas gaisa kondicionēšanas sistēmas, lai tās cirkulētu iekštelpu gaisu.

– Alerģijas sezonā biežāk mazgājiet gultasveļu un tīriet paklājus, lai mazinātu putekšņu klātbūtni.

– Pēc ilgāka laika pavadīšanas ārpus telpām nomainiet apģērbu, ieteicams arī nomazgāties.

– Izvairieties no drēbju žāvēšanas ārā, tā vietā izkariniet tās uz veļas žāvētāja iekštelpās.

– Novelciet kurpes pie ārdurvīm, lai izvairītos no putekšņu ienešanas  mājās.

– Ja mājās ir dzīvnieki, tad pēc āra pastaigas vēlams iztīrīt viņu kažokus, jo ziedputekšņi var pielipt dzīvnieka spalvām.

– Ejot ārā, ieteicams valkāt saulesbrilles, kas kaut nedaudz aizkavē ziedputekšņu iekļūšanu acīs.

– Veiciet lielāko daļu no āra aktivitātēm rīta un vakara pusē, jo ziedputekšņu skaitam ir tendence pieaugt ap pusdienlaiku.

– Lai ziedēšanas laikā pasaudzētu deguna gļotādu, ieteicams to mitrināt ar aptiekās nopērkamo jūras sālsūdens aerosolu vai lietot citus sprejus ar gļotādu aizsargājošām īpašībām.

– Var izmantot speciālus sietus logu aizklāšanai, kas pasargā no ziedputekšņiem.

– Ar profilaksi bieži vien nepietiek, tāpēc būtu jāapmeklē ārsts un jālieto speciālista nozīmēti medikamenti.

Dažādi avoti

Saulīte ar zobiņiem

Kurš gan nezina to patīkamo sajūtu, kad, pirmajai saulei uzspīdot, aizvērtām acīm raugāmies tai tieši sejā un ļaujam mūs glāstīt siltiem pieskārieniem?

Patīkama sajūta, ja vien rezultātā nenākas iedzīvoties niezošā ādas apsārtumā. Kā izrādās, putekšņi nav vienīgais, no kā jāuzmanās.

Fotosensitivitāte jeb saules nātrene ir patoloģiska, pastiprināta organisma jutība pret ultravioleto starojumu (UV).

Saules nātrene visbiežāk skar tieši atklātās ķermeņa daļas – seju, kaklu, plaukstu virspuses un apakšdelmus –, no pirmajiem, intensīvajiem saules ekspozīcijas brīžiem pavasarī, kad pirmo reizi sezonā atklāti sauļojamies, un intensīvā dienvidu saulē, kad aizbraucam ceļojumos.

“Tieši tā arī bija. Pavasarī devāmies ceļojumā uz Tenerifi.

Rezultātā rokas, seju un citas atklātās ķermeņa daļas sedza sarkana nātrene, kas niezēja tik ļoti, ka ceļojums bija teju sabojāts.

Vienīgais, kas šajā situācijā glāba, bija pretalerģiskās tabletes, nekas cits nelīdz,” stāsta liepājniece Ilze.

Sieviete gan papildina, ka šāda alerģija agrāk neesot bijusi, sākusies pēkšņi, pirms pāris gadiem.

Cīņā pret saules alerģiju

Pats galvenais un visefektīvākais ieteikums būtu samazināt saules ietekmi uz ādu, to varat darīt dažādi:

• lietojiet sauļošanās kosmētiku ar augstu aizsargfaktoru (SPF) pret UVA un UVB stariem. Izvēlieties uzticamu un specializētu sauļošanas kosmētiku, ko pārbaudījuši dermatologi;
• sauļošanās līdzekli uzklājiet atkārtoti ik pēc divām vai trīs stundām, ja āda atrodas saules ietekmē. Neaizmirstiet, ka saskare ar ūdeni var mazināt sauļošanās kosmētikas efektivitāti;
• nedrīkst aizmirst par kopjošu kosmētiku pēc sauļošanās un ādas mitrināšanu. Labākā izvēle būs līdzekļi, kas satur alveju un pantenolu;
• ēdienkartē jāiekļauj pārtika un uztura bagātinātāji, kas satur kalciju, selēnu, cinku un beta karotīnu. Dzeriet daudz šķidruma;
• neuzturieties saulē no pulksten 11 līdz 16.