liepajniekiem.lv
Jo skaļāk, jo sliktāk
Otolaringoloģe (LOR) Ina Pavlovska, kurai Liepājā ir sava privātprakse, norāda, ka no pārmērīgas austiņu lietošanas nav jābīstas. Ja vien skaņa nav pārāk skaļa, austiņas var lietot, cik bieži pašam tīk vai ir nepieciešams.
“Galvenais, lai netiek pārsniegti skaņas decibeli, lai tas, ko cilvēks klausās, nav par skaļu. Tā robeža varētu būt kādi 90 decibeli. Tos pārsniedzot, varētu rasties bīstamība dzirdes nervam, ko neatgriezeniski bojā troksnis.
Tāpēc viss vienmēr jādara ar mēru, arī klausīšanās austiņās, var klausīties, bet ne lielā skaļumā,”
skaidro speciāliste.
Kādā aptiekas “Apotheka” publikācijā gan minēts, ka skaļums austiņās nedrīkstētu pārsniegt 85 decibelus. Tas nozīmē, ka nevajadzētu pārsniegt 60% no maksimālās pieļaujamās ierīces skaņas.
Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, kad klausāmais ir netipiski kluss un pie šāda skaļuma nav sadzirdams.
Slimību profilakses un kontroles centrs savās rekomendācijās par bērnu drošu un veselībai nekaitīgu moderno tehnoloģiju lietošanu norāda: jo intensīvāks skaņas līmenis, jo īsāku laiku ar austiņām drīkst klausīties.
Ausīm austiņu lietošana nenodara nekādus bojājumus, apstiprina mediķe. Arī uz jautājumu, vai ar tām varētu dziļāk ausī iestumt sēru, atbilde ir noliedzoša.
“Tās nemaz nevar tik dziļi ielikt, parasti austiņas turpat pie auss ieejas vien ir. Vienkārši nav iespējams tās iestumt dziļāk, nekā iebāzt, piemēram, pirkstu.
Tad jau lielāks risks ir vates kociņi – ar tiem noteikti nevajadzētu tīrīt ausis. To izmantošana ir vislielākā nelaime, ar ko ārsti cīnās un cīnās.
Cilvēkiem šķiet, ka kociņi paredzēti ausu tīrīšanai, tāpēc to turpina darīt, bet vates kociņu īstais pielietojums ir cits,” saka I. Pavlovska.
Viņa uzsver, ka tieši no vates kociņu lietošanas lielākoties rodas ausu traumas vai dzirdes traucējumi. Ja cilvēks pats neko neaiztiek un nerubina, problēmas ausīs tikpat kā nerodas.
Viņasprāt, nav arī lielas atšķirības starp austiņām, ko liek ausīs, un lielajām, ko liek uz ausīm. Cilvēks lieto tās, kuras pašam šķiet ērtākas vai patīk vairāk, pauž otolaringoloģe.
Protams, pavisam maziem bērniem austiņas nevajadzētu lietot, taču ārste ir pārliecināta, ka, ievērojot ieteicamo skaļumu, vecuma ierobežojuma to lietošanai nav.
Ar bērniem gan noteikti jāpārrunā, cik skaļi klausīties un kādi ir riski, ja ikdienā tiek pārsniegti ieteicamie decibeli.
Braucot sabiedriskajā transportā kopā ar bērniem vai jauniešiem vai paejot kādam garām uz ielas, kurš klausās mūziku vai spēlē telefonā spēlītes, būtu tikai labi, ja tiktu izmantotas austiņas.
Vienīgais ieteikums gan ir pievērst uzmanību skaļumam. Apkārtējiem noteikti nebūtu jādzird, kas skan austiņās. Turklāt tas var norādīt, ka skaļums jau ir par lielu, komentē LOR speciāliste.
Viens no veidiem, kā pārliecināties, vai bērns neklausās pārāk skaļu mūziku, ir uzdot kādu jautājumu brīdī, kad viņš tās lieto.
Ja jautājumu nesadzird, tad skaņas līmenis jau ir pārāk augsts, minēts Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotajās tehnoloģiju lietošanas rekomendācijās.
Ar austiņām nedalīties
“Protams, vajadzētu ievērot arī higiēnu. Tas ir tāpat, kā ar zobu birsti, ko nevienam citam nedodam. Nekad nevar zināt, vai otram nav kāda ausu sēnīte vai kas cits, ko viņš tev var uzdāvināt.”
Austiņas arī ik pa laikam vajadzētu patīrīt, jo īpaši, ja uz tām redzams sakrājies sērs vai ja tās ir bez uzglabāšanas maisiņa, varbūt mētājušās, kur pagadās.
Un pavisam noteikti ausīs nevar likt nedezinficētas austiņas, ja tās nokritušas zemē vai atstātas kādā publiskā vietā bez uzraudzības.
Dzirdēti pieņēmumi, ka cilvēkiem pēc austiņu biežas lietošanas ausīs parādās vairāk sēra. Vai tā ir patiesība?
I. Pavlovska uzskata, ka tas ir mīts, jo nav pamata domāt, ka austiņu lietošana ietekmē sēra daudzumu ausīs.
Sēra dziedzeri katram cilvēkam darbojas citādāk, tas ir individuāli. Kādam sēra ausīs ir par daudz, citam nav vispār, bet vēl kādam tas ir pieņemamā daudzumā.
“Sērs ir vajadzīgs, jo tas ietauko ādu un ausi aizsargā no baktērijām,”
uzsver I. Pavlovska.
Cilvēkiem noteikti vajadzētu pievērst pienācīgu uzmanību sajūtām saistībā ar ausīm – vai tās sāp, vai kaut kas šķiet ne tā, kā ierasts.
Gadījumos, kad ausīs jūtams diskomforts vai pat konstatēts ausu iekaisums, austiņas nevajadzētu lietot. Tad noteikti jākonsultējas ar LOR speciālistu un iespējamā problēma jānovērš, pirms atkal atsākt austiņu lietošanu.
Ārste vēl piemin, ka ausis arī nevajag speciāli mazgāt. Pietiek, ja sēru izņem tik, cik pats ar pirkstu var aizķeksēt.
“Es gribētu arī atgādināt, ka nevajadzētu peldēties dīķos, kur ir stāvošs ūdens. Tādos ūdeņos parasti mudž sēnītes un viegli var iegūt infekciju. Labāk peldēties kustīgos ūdeņos – upēs, ezeros, jūrā.”
Padoms
Ko nevajag darīt, ja sāp auss
Nav ieteicams ausi sildīt vai pilināt tajā aptiekā nopērkamos ausu pilienus, pirms nav bijusi konsultācija pie speciālista.
Bez ārsta norādījumiem nav ieteicams ausī pilināt dažādus šķidrumus, likt sīpolus, ģerānijas vai izmantot kādu citu “tautas metodi”, jo tas var paaugstināt komplikāciju risku.
Nekādā gadījumā ausi netīrīt pašam.
Avots: LOR klīnika
Uzziņai
Pieci faktori, kas veicina dzirdes pasliktināšanos
1. Uzturēšanās skaļā troksnī
Ilgstoša uzturēšanās skaļā troksnī veicina neirosensoro vājdzirdību. Vājdzirdība Latvijā ir izplatīta arodslimība tiem, kas ikdienā strādā trokšņainā vidē, piemērām, rūpnīcās.
Lai izvairītos no dzirdes problēmām, šādā vidē obligāti jālieto skaņu izolējošas austiņas vai ausu aizbāžņi.
2. Skaļas mūzikas klausīšanās austiņās
Bieži cilvēki mūziku klausās austiņās, un šeit jāatzīmē, ka bieži tas tiek darīts par daudz un par skaļu. Skaļas mūzikas klausīšanās austiņās var izraisīt ne tikai matiņšūnu atrofiju un dzirdes pasliktināšanos, bet arī atstāt iespaidu uz smadzeņu darbību.
Tāpat svarīgi austiņas tīrīt, citādi tās ārējā ausu kanālā var izraisīt infekciju, kas var novest pat pie dažādām pataloģijām.
3. Pārmērīga ausu higiēna
Pārmērīga un nepareiza ausu higiēna var izraisīt dzirdes traucējumus, jo auss ir pašattīrošs orgāns, un sērs tajā nodrošina aizsardzību pret baktērijām.
Savukārt, lietojot kosmētiskos vates kociņus, sērs ne tikai tiek sastumts dziļāk ausī, bet tā var viegli ausī radīt mikrotraumas, kurās, iekļūstot infekcijai, rodas iekaisums, kas ir grūti ārstējams.
4. Ilgstoša runāšana pa telefonu
Arī ilgstoša runāšana pa mobilo tālruni, turot to pie auss, var negatīvi ietekmēt dzirdi. Tālrunis darbojas noteiktā frekvencē, kuras ietekmē mazie auss muskuļi sāk darboties nepareizi un cilvēks sāk sliktāk dzirdēt.
Lai izvairītos no dzirdes pasliktināšanās, ieteicams nerunāt pa tālruni ilgāk par vienu stundu dienā vai izmantot brīvroku sistēmas.
5. Novecošanās
Lielākā daļa vecuma izraisīto dzirdes traucējumu saistīti ar asinsvadu stāvokli. Dzirdes orgāns cieš, ja asins cirkulācija ir traucēta.
Jāņem vērā, ka asinsvadi, kas ved uz iekšējo ausi, atrodas kaulā, tāpēc tos nav iespējams paplašināt medikametozi (kanāls, kas atrodas kaulā, nevar kļūt lielāks).
Tāpēc, lai asinsvadu sieniņas būtu kārtībā un vecumdienas nepienāktu ar dzirdes traucējumiem, ļoti svarīgs ir veselīgs uzturs un dzīvesveids.
Avots: apotheka.lv
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
