Dzīvību glābj vienīgi pareizi uzvilkta veste
Peldsezona vēl īsti nav sākusies, bet no ūdens jau izcelts viens bērns. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, pagājušajā gadā tādi bija divi, bet 2022. gadā – trīs.
Linda Kilevica
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
Ik gadu noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku, un vissāpīgāk ir tad, ja pieaugušie nav parūpējušies par bērnu drošību pie ūdeņiem.
Jau iesilst ezeri un upes, arī jūrā agrāk vai vēlāk būs komfortabla ūdens temperatūra, un kā katru vasaru pludmalēs varēs vērot bēdīgo skatu: bērni atrodas ūdenī uz piepūšamām mantām, bet pieaugušie krastā blenž telefonos un ik pa laikam uzsauc “Nebrien tik tālu!”.
“Saki nē piepūšamajiem peldlīdzekļiem!”
norāda biedrība “Peldēt droši” un Slimību profilakses un kontroles centrs.
Kāpēc tā? Jo riņķi, matracīši, piepūšamās vestes un uzrocīši rada bērniem un viņu vecākiem vienīgi viltus drošības sajūtu, bet nevar paglābt no noslīkšanas.
Gulēt uz matracīša var piemājas baseinā, bet jebkurā lielākā ūdenstilpē ir straumes, kas to var aiznest.
Īpaši bīstami lietot piepūšamās mantas ir jūrā, kur vējš ļoti ātri tās var iepūst dziļumā.
Populārie uzrocīši, kas it kā palīdz noturēties virs ūdens, nav uzticami, turklāt apgrūtina kustības. Tie var saplīst vai nošļukt, tāpat nenoturēs ķermeni pareizā leņķī, ja bērns zaudēs samaņu vai būs panikā.
Vienīgais īstais dzīvības glābējs ir piemērota peldveste vai glābšanas veste.
Rūpējoties par maksimālu drošību, jāizraugās veste ar apkakli un papildu stiprinājumu starp kājām. Tas svarīgi, lai peldētājs nejauši neizšļuktu laukā, savukārt apkakle ūdenī iekritušam nodrošinās ātru pagriešanos ar seju uz augšu un ļaus elpot.
Lai tā pildītu savas funkcijas, vestei jāatbilst bērna augumam un svaram.
Pirmkārt, iegādājoties vesti, jāizpēta tās marķējums iekšpusē. Jābūt CE zīmei, kas nozīmē, ka veste atbilst Eiropas Savienībā prasītajiem drošības standartiem.
Tālāk jāskatās izmēru tabula un jāraugās, lai bērna svars un garums atbilst norādītajiem parametriem.
Vēlams pirkt vestes košās krāsās, kas ūdenī labāk pamanāmas. Jāpārbauda, vai nav bojātas siksnas un sprādzes.
Visatbilstošāko vesti var atrast tikai kopā ar bērnu.
Pielaiko, cieši savelk visas siksnas un aiztaisa sprādzes. Ja tās neaizdarās, veste ir par mazu.
Lai pārbaudītu, vai nav par lielu, jālūdz bērnam pacelt rokas uz augšu un tad viņš viegli jāpaceļ aiz vestes. Ja tā uzbrauc pāri ausīm un zodam – par lielu!
Vizinoties ar ūdens transporta līdzekļiem, bērniem vestes jāvelk obligāti. Lielajiem būtu jāatceras, ka atvases dara nevis to, ko viņiem liek, bet gan atdarina mūs. Ja pieaugušie tikai pasmiesies, ka vestes nav stilīgas, tad nav ko brīnīties, ka mazie tās spītēsies vilkt.
Ja laivas, kutera vai katamarāna kapteinis neiedod vestes, tiklīdz kāpjat uz klāja, pieprasiet tās.
Nav jākautrējas lietot peldvesti vai glābšanas vesti, tā pasargājot dzīvību.
Un pats galvenais – bērni pie ūdens jāpieskata nepārtraukti, arī tad, ja zināt, ka viņi prot peldēt.
Kā izpētījusi biedrība “Peldēt droši”, savas peldētprasmes mēs diemžēl pārvērtējam un vairumam iedzīvotāju tās nav pietiekamas. Sevi izglābt spētu vien 7 līdz 10 procenti.
Vislabāk pieaugušajiem būt ūdenī kopā ar bērniem, atrodoties starp viņiem un dziļumu.