No pāri palikušā – špakteles lielajā spainī, mazliet krāsas pigmenta un baltās krāsas emulsijas, kā arī otām un sūkļiem – sākās mūsu lēto vizuālo pārvērtību sērija.

Ja mājās viena siena pārtaisīta no jauna pilnībā, istabās uzreiz kļūst redzami citi vizuāli defekti, ko gribas maksimāli ātri novērst.

Pat ja kaut kas nedaudz paliek pāri no remontlietām un materiāliem, ārā neko nemetam – mazums, vajadzēs kaut ko pielāpīt, piekrāsot, kaut ko kaut kur uzzīmēt vai citādi uzfrišināt.

Vienā no istabām paplīsušas tapetes. Domājām, ko darīt? Tapešu līmēšanai jāatvēl gana daudz laika, lai gan tapešu krājumi mums ir, līme arī. Taču laika nav, turklāt – mazulis mājās, nekas prātīgs no šāda veida remonta nesanāks.

Bet, kā būtu, ja to sienu nošpaktelētu?

Sākām ar to, ka no nelielā sienas gabala noplēsām tapetes: ja špakteli klās virsū uz tām, tad mitrā špaktele noraus tapeti.

Tā kā saprotam, ka nošpaktelēt sienu līdzeni mums nesanāks tik labi un izcili, kā to darītu kāds pieredzējis speciālists, izlemjam, ka potenciālos defektus varam novērst ar māksliniecisku pieeju. Proti – taisīsim grubuļainu rakstu.

Taču ne ar rullīti, kā esam to darījuši iepriekš, bet gan ar sūkli, taisot viļņus jeb plašus triepienus ar švammes raupjo pusi, ievērojot ornamentu veidošanas tehnikas.

Un, pat ja neizdodas ievērot ritmiskumu triepienā, – nekas slikts nenotiks, tas neizbojās skatu.

Vīrs atbildību šajā uzdevumā uzliek man – viņš klāj špakteli uz sienas, es eju pāri ar švammi un veidoju rakstu rakstus.

Nekas, ja kādā vietā biezāk vai plānāk – tas nav tik pamanāms, ja sienu vienkārši krāsotu.

Kad siena pažuvusi, uztaisām krāsu – paņemam gaiši zilā pigmenta atlikumu un sajaucam ar baltās krāsas emulsiju. Sienu nokrāsojam.

Secinām, ka nākamreiz būsim gudrāki – krāsas pigmentu jau jauksim iekšā špaktelī, lai izpaliek arī krāsošanas etaps.

Otrai sienai mums rodas cita ideja – izmantosim pāri palikušo tumši pelēko krāsu, sienā nokrāsosim līnijas. Kad tās būs nožuvušas, uzlīmēsim pāri līmlenti un tad atkal iesim pāri – ar nu jau tumši oranžo špakteli. Un atkal ar citu rakstu. Kad nožuvis, atlipinām nost līmlenti.

Rezultāts pašiem ļoti patīk!

Taču gala sienai, kuru sākumā nedomājām aiztikt, izmantojām pārpalikumus no meitas gleznošanas akrila krāsu lielajām tūbiņām.

Tur tapetes neplēsām – gaišs vienkrāsains tonis, un materiāls krāsojams. Proti, uz krāsu rullīša uzpilina dažādas krāsas pa pilieniem vien un klāj uz sienas.

Vienā brīdī šķiet, ka sanācis par tumšu. Nevienmērīgi pārlaižu pāri ar divu dažādu toņu gaišu krāsu – pelēkas un rozā – pārpalikumiem. Izmantoju gan rullīti, gan otas.

Pēc laika turpināsim. Domājam tapešu krāsošanas tehnikas.

Esam secinājuši, ka, pieejot remontam radoši un izmantojot pārpalikumus, rezultāts ir radošs un nekad tādu pašu vai ko līdzīgu citam neieraudzīsi. Turklāt – pašu taisīts ir pašu taisīts!

Uzziņai

Krāsu pārpalikumu pielietošana:

• aizkrāsot skrāpējumus un caurumus nokrāsotā sienā;
• izmantot kā grunti jaunai krāsai;
• nokrāsot mēbeles vai mēbeļu detaļas, citus priekšmetus;
• izkrāsot skapīšu iekšpuses (aizsargās no mitruma, pelējuma);
• ietonēt citas krāsas un veidot interesantus krāsu salikumus;
• radīt interesantus akcentus (piemēram, uzzīmēt kaut ko);
• izmantot krāsošanai ar trafaretu.

Krāsu atlikumi jāglabā sausā, vēsā, tumšā vietā bundžās, kuras pirms aizvākošanas pārklāj ar plēvi.