Zaļie tomāti minēti jau 1947. gadā kādā Anglijā iespiestā grāmatā “The Complete Cook” jeb taupības režīma grāmatā. Izrādās, ir ne mazums iespēju, kā apēst arī tos tomātus, kas rudenī spītīgi nenogatavojas.

“Vienu brīdi vasara līdzinājās rudenim, un mani mazie ķiršu tomātiņi nedēļām ilgi stāvēja zaļi. Tādus arī novācu un tad meklēju, ko ar tiem iesākt,” saka Jovita Timšāne. Sieviete baidījusies, ka sāksies augļu puve un dārzeņi ies bojā, taču nu jau atkal, pateicoties karstumam, tomāti saziedējuši no jauna un sāk veidoties nākamie auglīši. Bet, kad lielā bļoda bija nolasīta ar vēl negatavajiem tomātiem, saimniece atradusi vairākas receptes, ko no tiem var pagatavot. Labs esot ievārījums ar citronu, tāpat marinējumi, salāti un lečo kā zupas sagatave.

Savukārt jelgavniece Signe Bērziņa zaļos tomātus nemaz ziemai netaupa, bet gatavo uzreiz.

Sieviete savulaik dzīvojusi Amerikā, un tur šāds gardums bijis diezgan ierasts, tāpēc tagad viņa savu ģimeni ik pa laikam priecē ar svešzemē apgūto našķi. Viss, kas vajadzīgs, ir sagriezt tomātu ripās, apviļāt kviešu un kukurūzas miltos un olā, pievienot tīkamas garšvielas un mest pannā iekšā. Pēcāk ar krējuma, ķiploku un zaļumu mērcīti var likt galdā. “Nevajag baidīties eksperimentēt,” Signe iedrošina.

Zaļo tomātu garša raksturīga dienvidzemju virtuvei, taču nu tā kļuvusi populāra arī mūsu platuma grādos. “Labākais, ka to pagatavošanai nepieciešamas pavisam parastas un pieejamas sastāvdaļas, turklāt tā arī neaizņem daudz laika,” piebilst saimniece.

Ja tomēr neesat gatavi padoties un zaļos gardumus ievākot burciņās, to nogatavināšanai iespējams izmantot vecmāmiņas metodi – katru tomātu ietin avīzē un liek citu pie cita kārtās lielās kastēs, katru kārtu atdalot ar kartona loksni. Kastes novieto vēsā, bet ne aukstā telpā. Tomēr tas nav viss, kastes ik nedēļu jāpārskata, jo pat viens bojāties sācis tomāts var stipri sabojāt visus krājumus. Dažos gados, lēnām gatavojoties, tomāti saglabājas līdz novembra vidum. Ja nav vaļas, avīzē varot arī netīt, pietikšot, ja rūpīgi saliks kastēs vienā kārtā. Galvenais nosacījums – lai tomāti nav saspiesti un netiek likti cits citam virsū.

PADOMS

Ja tomāti ir pavisam zaļi un cieti, lai izvairītos no sīvuma, tos ieteicams blanšēt. Lielā katlā ielej aukstu ūdeni un pieber ledus gabaliņus. Otrā katlā ūdeni uzvāra. Tomātus ieliek caurdurī un 30 sekundes patur vārošajā ūdenī, tad strauji atdzesē aukstajā ūdenī. Pēc tam tos nakti var pamērcēt sālsūdenī, kas pagatavojams, uz vienu litru ūdens liekot divas ēdamkarotes sāls.

RECEPTES

Ievārījums no zaļajiem tomātiem

Tas mazliet atgādinot kivi garšu. Tomātus savāra ar cukuru attiecībā 1:1, vārīšanas beigās pievieno citrona sulu. Uz vienu kilogramu tomātu vajag lielu un sulīgu citronu. Garšas dažādošanai var pievienot citrusaugļa ūdeni – uz vienu kilogramu tomātu vienu glāzi.

Zupas sagatave

Lai to pagatavotu, jāņem 2 kilogrami zaļo tomātu, 1 kilograms burkānu, puskilograms sīpolu, 0,8 litri tomātu mērces un 0,5 litri eļļas. Burkānus sarīvē salmiņos, tomātus un sīpolus sagriež mazos gabaliņos. Vāra katlā, pievienojot eļļu, 2 ēdamkarotes cukura un tikpat daudz sāls. Vārīšanas beigās pielej tomātu mērci. Kad dārzeņi mīksti, pilda burkās, aizvāko un noliek vēsumā. Ziemā varēs ātri pagatavot zupu, ūdenī izvārot kartupeļu gabaliņus, pievienojot šo sagatavi, žāvētu gaļu un skābētus gurķus.

Sagatave picām, zupām un sautējumiem

Ņem 2,5 kilogramus zaļo tomātu, 1 kilogramu paprikas un 4–5 ķiploka daiviņas. Lielā pannā vienā kārtā kārtīgi apcep tomātu gabaliņus, atsevišķi apcep papriku. Burkā kārtās liek tomātus, papriku un sakapātu ķiploku. Ja grib asāku, var piešaut nedaudz čili. Uzlej marinādi, ko gatavo no 1 litra ūdens, 1 ēdamkarotes sāls, tikpat daudz cukura un 300 mililitriem etiķa. Liek mazās burciņās, jo maisījums ir pikants, ēdienam to pievieno nedaudz.

Marinēti zaļie tomāti

Šie būs laba piedeva gaļas ēdieniem. Tomātus sadursta ar zobu bakstāmo kociņu, lai miza neplaisātu, un blanšē karstā ūdenī. Liek burkās, pievieno diļļu kātus, upeņu un ķiršu lapas, ja tās dārzā vēl saglabājušās, arī lauru lapu un kādu piparu graudiņu. Gatavo marinādi, 1 litram ūdens pievienojot 1 ēdamkaroti sāls, tikpat daudz cukura un 2 ēdamkarotes etiķa. Visu uzvāra, uzlej tomātiem un aizvāko. Burkas uz nakti silti sasedz, bet no rīta novieto pagrabā. Garšas dažādošanai var pievienot ķiplokus, bet nav ieteicams likt mārrutku lapas vai sakni, jo tad glabājoties tomātiem rodas sīva garša.

Cepti zaļie tomāti

Būs nepieciešami 4–6 lieli, zaļi tomāti, 1 glāze miltu (var ņemt rupjā maluma miltus vai kviešu un kukurūzas miltu maisījumu), 2 olas un augu eļļa cepšanai.

Tomātus nomazgā un sagriež krietnās ripās, līdzīgi kā picai. Aplīšus vispirms apviļā miltos, tad iemērc iepriekš sakultā olā un atkal apviļā miltos. Pannā sakarsē eļļu un cep tomātus, līdz tiem veidojas zeltaina garoziņa. Pēc tam saceptos tomātus uzliek uz papīra dvieļa, lai notek liekā eļļa. Pasniedz gan karstus, gan aukstus kopā ar sieru un dažādām mērcēm.

INTERESANTI

Pircēji vērtē produktu kvalitāti

• Vērtējot produktu kvalitāti, iedzīvotāji vairāk uzticas mazo ražotāju produkcijai (64%), pārtikai ar īsāku derīguma termiņu (60%), kā arī pašmāju ražotāju produktiem (54%). 56,4% respondentu neuzskata cenu par kvalitāti noteicošu faktoru, jo ir virkne citu svarīgu kritēriju.
• Vairāk nekā puse aptaujāto ir pārliecināti, ka vietējie pārtikas produkti ir kvalitatīvāki un garšo labāk (59%), kamēr importētus produktus šādi vērtē vien nepilni 10%.
• Apgalvojumam, ka mazie ražotāji pievērš lielāku uzmanību produktu kvalitātei, piekrīt vai drīzāk piekrīt 64% aptaujāto, bet 47,6% uzskata, ka tieši lielo ražotāju produkcija ir drošākā kvalitātes standartu ievērošanas ziņā.
• Turpretī, analizējot cilvēku priekšstatus par produktu glabāšanas termiņu, iezīmējas neparasta tendence – kamēr vairums (60%) uzskata, ka kvalitatīviem produktiem ir īss derīguma termiņš, gandrīz tikpat liela daļa (52,4%) piekrīt apgalvojumam, ka, pareizi glabājot, kvalitatīvi produkti ilgi nebojājas.

Avots: “Maxima mazumtirdzniecības kompass”