Kristers Tobers, futbolists: – Mana favorīte no grāmatām pašlaik ir Stīvena Hokinga “Īsas atbildes uz svarīgiem jautājumiem”. Esmu aizrāvies! Liek padomāt par dažādām lietām uz pasaules un cilvēku uztveri, attieksmi pret dzīvi un notiekošo. Autoram ir asprātīga valoda, grāmatā ir daudz kas izskaidrots, tā liek aizdomāties par cilvēka rīcības sekām uz zemeslodes. “Neaizmirstiet raudzīties augšup uz zvaigznēm, nevis sev zem kājām. Centieties izprast redzēto un gudrot, kas liek Visumam pastāvēt. Esiet zinātkāri. Un, lai cik grūta brīžiem šķistu dzīve, vienmēr var kaut ko darīt, lai to labotu, un tas izdosies. Svarīgi ir nepadoties. Atbrīvojiet iztēli. Veidojiet nākotni,” saviem lasītājiem atgādina Stīvens Hokings, un šie vārdi tiešām iedvesmo.

Santa Margeviča, Liepājas Grāmatu kluba iniciatore: – Šajā laikā gribas ko labestīgu, gaišu. Paskatīties uz pasauli bērna acīm un kaut uz mirkli atcerēties tās sajūtas, kad pieaugušie un viņu pasaule nozīmēja drošību un paļāvību. Paula Bankovska bērnu grāmatas “Mazgalvīši spēlē mājās” galvenā varone Anna, tāpat kā es, alkst pēc tiem brīžiem, kad “visi ir priecīgi un visi smaida”. Tai pašā laikā grāmata par Annu un tās draugiem mazgalvīšiem nav “rozā princešu stāsts”, tā māca mums “spēlēt mājās” tādos apstākļos, kādi mums ir doti – Annas vecāki ir šķīrušies, cilvēku dzīves ir zaudējumu pilnas, Latvijas vēstures lappuses glabā karus un Staļina laika represijas. Neraugoties uz grūtībām, kurām stājamies pretim, “rūpes citam par citu veido to vārdā nenosaucamo brīnumu, kad pasaule kļūst par mājām”, Bankovska grāmatas recenzijā raksta Inga Ābele. Lai šī kļūst par mūsu mantru!  Un no bērnu grāmatām nevajag baidīties, īpaši, ja tās sarakstījis Pauls Bankovskis un ilustrējusi Katrīna Neiburga.

Lelde Vīksna, Liepājas Leļļu teātra direktore: – Es noteikti ieteiktu palasīt kādu no Kristīnes Mucenieces grāmatām ciklā “Eņģeļu acis”, tai ir trīs daļas. Šis ir pasakas stilā uzrakstīts stāsts par cilvēka garīgo spēku. Tā nav nekāda ezotēriskā literatūra, tāpēc katrs varēs paņemt no grāmatas ko citu. Vienam tas būs pats stāsts, bet citam liks aizdomāties par sevi vai apkārtējiem. Man patika doma, ka nevis kaut kāds mistisks liktenis, bet katrs pats veido savu dzīvi un nosaka, kāda tieši tā būs. Un pēc grāmatas izlasīšanas vēlreiz guvu pārliecību, ka ikvienā no mums ir milzīgs spēks, ko tikai jāprot likt lietā. Autore uzsver, ka katrs mirklis ir mācību stunda, kas liek mums augt, turklāt neviens nav teicis, kas šis ceļš būs viegls.

Zita Lazdāne, Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja: – Grāmata, ko es ieteiktu izlasīt, ir Fransuāzas Sagānas “Manas labākās atmiņas”. Tā ir skaistā, vieglā un labā inteliģentā valodā uzrakstīta stāstu grāmata, kurā autore atceras savas dzīves laimīgos brīžus un cilvēkus. Šī grāmata ļauj ielūkoties F. Sagānas attiecībās ar franču filozofu, rakstnieku un dramaturgu Žanu Polu Sartru, amerikāņu dramaturgu Tenesiju Viljamsu, amerikāņu džeza dziedātāju un dziesmu autori Billiju Holideju un citiem pagājušā gadsimta spēcīgiem inteliģences pārstāvjiem. Autore lieliski un precīzi ieskicē tā laika radošās sabiedrības ikdienu, uzskatus, cilvēku dzīves gaitu un caur personisko prizmu ļauj lasītājam sajusties kā skaistā ceļojumā.

Anda Pūce, žurnāliste: – Fila Naita grāmata “Apavu vīrs” manā redzeslokā nonāca tāpēc, ka dēls šo grāmatu izvēlējās lasīt angļu valodā. Mums bija interesanti abiem pārrunāt izlasīto, un varbūt arī jums noderēs, lai būtu kas kopīgs ar nerunīgajiem pusaudžiem. “Nike” dibinātāja un vadītāja memuāri ir uzrakstīti ļoti vienkārši, taču stāsts tāpēc uzrunā, ka ir vaļsirdīgs, bez patosa un gudrām pamācībām. Mazliet trūkst fotogrāfiju, jo ļoti gribas redzēt, kā izskatījušies uzņēmēja komandas biedri, kāds bija pirmais birojs un leģendārie apavu modeļi, bet to visu var izpētīt internetā. Uzrunā neatlaidība, ar kādu Fils Naits devies pretī savam lielajam mērķim, bija interesanti uzzināt par viņa izveidotās daudzmiljardu industrijas pašu sākumu.

Emīls Dreiblats,mūziķis: – Aizpildot robus obligāti lasāmo grāmatu klāstā, noteikti nedrīkst aizmirst par Umberto Eko romānu “Rozes vārds”. Šī rakstnieka spalvai pieder daudz lielisku darbu, bet gotiskais detektīvromāns, kura darbība risinās 14. gadsimta Itālijā, ir labs sākums, lai iedraudzētos ar Eko. Pieļauju, ka šis ir viens no biezākajiem krimiķiem, kāds jebkad uzrakstīts, bet iegrožot to viena žanra robežās nozīmē par to nepateikt neko. Eko uzbur teju aptaustāmu viduslaiku klostera vidi, bārstās ar zināšanām par vēsturi, nepazaudējot arī romāna galveno ideju, kas pretstata veco, ierasto vērtību aizstāvjus un tos, kas tiecas pēc jaunām idejām un attīstības.

Nataļja Vecvagare, Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece starptautiskās sadarbības jautājumos: – Izvēloties grāmatu, ko ieteikt izlasīt citiem, es svārstījos starp divām, bet beigās, ietekmējoties arī no spraigās prezidenta vēlēšanu cīņas ASV un manas intereses par pirmo sievieti ASV viceprezidenti Kamalu Harisu, nosliecos par labu Mišelas Obamas memuāriem “Izaugt”.

ASV bijušā prezidenta Baraka Obamas kundzes grāmata dod spēcīgu pozitīvo lādiņu. Katrs var smelties enerģiju no šīs sievietes dzīvesstāsta, kura sākums ir tik ļoti līdzīgs daudziem. Īpaši uzrunāja viņas atbalsts vīram, liekot savu karjeru otrajā plānā, un spēja veltīt laiku ne tikai pirmās lēdijas amatam, bet svarīgākajam uzdevumam – būt ar saviem bērniem.

Nauris Lazdāns, Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks: – Ieteikt tikai vienu? Tad tā ir Paula Bankovska “Pasaules vēsture”. Iespaidīgs darbs! Intelektuāla, asprātīga, pārsteidzoša grāmata, ar ļoti aizraujošu un interesantu sižetu. Autors atradis kolosālu skatpunktu, no kura lasītājam sniegt iespēju noraudzīties uz mūsdienās, senā un nesenā vēsturē, tuvā un tālākā nākotnē aktuālām problēmām, kataklizmām, izaicinājumiem un kopējo pasaules virzību. Lai arī grāmata apjomīga, tai ir gandrīz 600 lappušu, diez vai tās lasīšana aizņems vairāk par dažām dienām. Tik “ievelkoša” tā ir! Un vaļā nelaiž, kamēr nav izlasīta.

Uldis Hmieļevskis, Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos: – Nasima Nikolasa Taleba grāmatu “Risks ar savu ādu” atvēru vasaras vidū, kad aiz muguras bija pirmais Covid-19 uzplaiksnījums un pašā kulminācijā bija vēlme pārņemt valsts pārziņā teju visu Liepāju. Talebs lieliski aprakstījis šādu situāciju – gan par uzdrīkstēšanos riskēt nenoteiktības apstākļos un pieņemt atbildīgus lēmumus sabiedrības labā, gan arī pretējo, kad lēmumus pieņem, nerēķinoties ar sekām, kādus tie nodarītu sabiedrībai, ekonomikai. Par uzdrīkstēšanos iet pret straumi. Par personīgā riska elementu. Un par to, ka bieži sakām, ka “viņam toreiz tomēr bija taisnība”, bet nepadomājam, cik grūti pirms tiem daudzajiem gadiem šim “viņam” bija pieņemt šo sarežģīto lēmumu un to īstenot, par spīti apkārtējo nesapratnei, pretestībai un bieži arī nicinājumam. Lieliska grāmata, kas liks padomāt par lēmumiem, kurus ik dienu pieņemam vai arī nepieņemam, un par atbildību, kuru uzņemamies vai, gluži pretēji, noveļam no saviem pleciem. Mūsu sabiedrība būtu liels ieguvējs, ja katrs ikdienā ievērotu šajā grāmatā aprakstītos principus.

Maija Kalniņa, dzejniece un dziesminiece: – Valda Atāla dokumentālais stāsts par paša dzīvi “Elles debesis” ir atskats uz padomju ideoloģiskā aparāta īstenoto viktimizāciju – 1978. gadā Valdi Atālu par pretvalstisku nostāju, jeb oficiāli – par bandītismu, apcietina. Grāmata man bija saistoša ar Valda Atāla bagāto valodu, stāstot par neticamajiem notikumiem viņa dzīvē, un ar cilvēka spēju palikt iekšēji brīvam, neraugoties uz ieslodzījumu un brīvības atņemšanu. Man tas šķiet ļoti iedvesmojoši šim laikam, kad mūsu brīvību šķietami ierobežo ārēji apstākļi. Taču gara brīvība iraid tikai mūsu atbildībā. Jebkuros apstākļos.