Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ieteikumi, kā ikdienā iesaistīties atkritumu pārstrādes procesā

Lai zāle būtu zaļāka un debesis zilākas ne tikai nostalģiskās atmiņās, bet arī nākotnē, būtiska nozīme ir ne vien atkritumu šķirošanai, bet arī atkritumu apjoma mazināšanai un pārstrādei. Lai gan pārstrāde lielākoties saistās ar specializētajām rūpnīcām, kur dažādi materiāli pārtop otrreizējās izejvielās, arī katram iedzīvotājam ir pa spēkam iesaistīties šajā procesā.

Ieteikumi, kā ikdienā iesaistīties atkritumu pārstrādes procesā
Foto: Shutterstock
12.06.2021 06:00

liepajniekiem.lv

Izvēlies pārstrādājamas preces un iepakojumu

Šis ir šķietami pasīvs, taču ļoti svarīgs solis atkritumu pārstrādes ciklā. Jo vairāk cilvēku izvēlēsies videi draudzīgos materiālos iepakotus produktus un preces, jo vieglāks būs šķirošanas un pārstrādes process. Turklāt, pat ja iepakojuma materiālam gadīsies nogult atkritumu poligonā, tas nekļūs par nastu planētai uz daudziem gadu desmitiem.

Šķiro atbildīgi

Atbildīga šķirošana ir veids, kā ikviens iedzīvotājs var veicināt atkritumu pārstrādes procesu rūpnīcās.

Katra PET pudele, kartona kaste vai stikla burka, kas iemesta pareizajā konteinerā, nevis pie sadzīves atkritumiem, tiek pārstrādāta un dzīvo otru dzīvi citā veidolā, nevis simtiem gadu mētājas atkritumu poligonā, nesadaloties un piesārņojot vidi.

Turklāt vairāk savāktu atkritumu nodrošina gan ātrāku Eiropas Savienības direktīvu un Latvijas valdības prasību izpildīšanu, gan labāku pārstrādes rūpnīcu konkurētspēju: jo lielāks pārstrādājamais apjoms, jo vieglāk piesaistīt starptautiskus sadarbības partnerus, kuriem mazi otrreizējo izejvielu apjomi nav interesanti. Bet tas savukārt ļauj sildīt Latvijas ekonomiku. Īsi sakot, šķiro tu, bet labi visiem.

Kompostē bioloģiski noārdāmus atkritumus

Komposta veidošana ir pārstrāde, kas ir pa spēkam katrai mājsaimniecībai, no organisku ikdienas produktu pārpalikumiem radot vērtīgu augsnes bagātinātāju saviem puķupodiem vai dārziem. Ne velti to dēvē par dārznieku melno zeltu – pareizi sagatavots komposts bagātina augsni ar slāpekli un oglekli, veicinot augu augšanu. Turklāt bioloģiski noārdāmos atkritumus var kompostēt ne tikai savā piemājas dārzā, bet pat virtuvē.

Ierīko savu mazo ”pārstrādes rūpnīcu” un lutini puķes un tomātus.

Komposta klasika ir norobežota kaudze vai kaste dārza nostūrī patālāk no mājas iemītnieku acīm un deguniem. Taču kompostēt var arī telpās – šim nolūkam derēs gan aizvākojams spainis vai kaste, gan pielāgota atkritumu tvertne, kuru var iegādāties jau gatavu vai izgatavot pašu rokām, sekojot kādam no daudzajiem ceļvežiem interneta plašumos.

Galvenais, veidojot kompostu, ir sasmalcināt tam paredzēto materiālu, lai sadalīšanās process būtu ātrāks. Izaicinājums pašiem drosmīgākajiem – izmēģināt tārpu kompostēšanas tvertni jeb vermikomposteri, uzticot ēdiena atlikumu smalcināšanu sliekām. Šī ir dabiska un efektīva kompostēšanas metode – galu galā, arī dārza kompostkaudzē saimnieko tārpi.

Vienīgi ir vērts rūpīgi pārdomāt, kur šādu komposta tvertni novietot, lai nenobiedētu mājiniekus. Toties pa ķērienam vienmēr būs labi barota slieka, ja sajutīsi nepārvaramu aicinājumu makšķerēt.

Kompostkaudzē var likt to, kas dabā sadalās un kam nav sintētisku piemaisījumu: augļu un dārzeņu atliekas, kafijas biezumus, tējas maisiņus, olu un riekstu čaumalas, nopļauto zāli, lapas, sienu un salmus, dzīvnieku spalvas, savu laiku nodzīvojušus istabas augus, nezāles, koka atgriezumus, kamīna pelnus un pat sasmalcinātas avīzes, papīru un kartonu, kas nav laminēts vai krāsots.

Tomēr ne visu ir ieteicams kompostēt. Lai nepievilinātu mušas un grauzējus, izvairītos no nepatīkamiem aromātiem un neļautu augsnē nonākt kaitīgām vielām, kompostā labāk nelikt piena produktu un olu atlikumus, slimus vai kaitēkļu apsēstus augus, taukus, eļļas, speķi, kaulus vai asakas, dzīvnieku izkārnījumus un kaķu smiltis, ar pesticīdiem apstrādātu zāli vai lapas.

Pareizi šķirojot atkritumus, kompostam nevajadzētu izplatīt nepatīkamu aromātu ne dārzā, ne mājās. Ja tā tomēr notiek, komposts, visticamāk, ir pārāk mitrs. Risinājums ir sajaukt to ar nelielu daudzumu kūdras vai melnzemes, ko izmanto puķupodu apkopei.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz