Liena Rimkus
"Kurzemes Vārds"
Kamēr vieni tam izbūrušies cauri, citi ar to saskaras pirmo reizi, tādēļ apkopojam speciālistu ieteikumus, kas procesu padarīs izprotamāku.
Katru gadījumu vērtē individuāli
Ja lūkojam pēc definīcijas – invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs vismaz mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, ko izraisījusi slimība, trauma vai iedzimts defekts un kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.
Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas komisijā, tai ir radušies vai var uzskatīt, ka ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti.
Savukārt, ja personas veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai personai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi var veikt pirms sešu mēnešu perioda.
“Funkcionēšanas ierobežojumi var būt dažādi, tāpēc, lai noteiktu invaliditāti, tiek vērtēts, kā saslimšanas (vai traumas) sekas ietekmē cilvēka funkcionālās spējas.
To vērtē katrai personai individuāli.
Tāpat tiek vērtēts, vai saslimšanas sekas personai ir ar pārejošām vai paliekošām sekām, kas nākotnē varētu traucēt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,” skaidro Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀVK).
“Svarīgi atcerēties, ka invaliditātes statuss ir kā atbalsta mehānisms, ko īsteno valsts, lai cilvēks saņemtu gan finansiālu atbalstu, gan atbilstošu sociālu palīdzību.
Tādēļ tas periodiski tiek pārskatīts, un tikai tad, ja cilvēkam tiešām veselības stāvoklis neuzlabojas un funkcionēšanas ierobežojumi ir stabili un neatgriezeniski, tādi, kuri nākotnē nav paredzams, ka mainīsies, šo statusu var noteikt uz mūžu,” stāsta VDEĀVK vietniece invaliditātes ekspertīzes jautājumos Sandra Ausekle.
Svarīgs ārsta nosūtījums, ne klātbūtne
Invaliditātes risku visbiežāk pirmais pamana ģimenes ārsts, kurš sadarbībā ar konkrētās saslimšanas speciālistu pēc veiktās ārstēšanas un rehabilitācijas sagatavo nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi, ja cilvēkam saglabājas funkcionēšanas ierobežojumi.
“Tomēr mēdz būt saslimšanas, kuru gadījumā traucējumi ir vairāk kāda konkrēta speciālista kompetence, vai cilvēks ilgstoši atrodas stacionārā sociālās palīdzības saņemšanai, kad nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi var sagatavot attiecīgais speciālists vai stacionāra ārsts.
Lai personai veiktu invaliditātes ekspertīzi, tai komisijā jāiesniedz iesniegums un ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījums, kurā ietverta arī anamnēze, veselības stāvokļa un tā ietekmes uz cilvēka funkcionēšanu apraksts,” skaidro S. Ausekle.
Kopš 2015. gada invaliditātes ekspertīze pārsvarā tiek veikta bez personas klātbūtnes.
Tāpēc īpaši svarīgi pievērst uzmanību tam, lai ārsta izsniegtais dokuments būtu kvalitatīvs. Tas komisijai ļaus ātrāk izvērtēt cilvēka veselības traucējumus un to radītās sekas.
Eksperti vērš uzmanību, ka
nereti cilvēki mēdz iesniegt dokumentus, kas invaliditātes ekspertīzes procesā ir lieki un lēmumu neietekmē, tas savukārt uzliek nevajadzīgu birokrātisko slogu.
S. Ausekle uzsver, ka novērtējumu klātienē komisija veic tikai divos gadījumos – ja komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga, respektīvi, gadījumos, kad no iesniegtajiem dokumentiem nav iespējams objektīvi novērtēt cilvēka funkcionēšanas ierobežojumus un to smaguma pakāpi.
Klātienē cilvēks tiek uzaicināts ar oficiālu vēstuli, saskaņojot ekspertīzes laiku un vietu.
“Ar katru gadu iesniegumu skaits invaliditātes ekspertīzes veikšanai pieaug. Tam ir vairāki iemesli, kā, piemēram, sabiedrības novecošanās kopumā, kas rada cilvēku, kas sasnieguši pensijas vecumu, pakāpenisku, bet sistemātisku ienākšanu invaliditātes sistēmā.
Pēdējos gados jo īpaši ieaug pensijas vecuma cilvēku ar invaliditāti īpatsvars Latvijā. Šī tendence novērojama ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā,” papildina speciāliste.
Iesniegumu izskata aptuveni mēnesi
Tie ir divi posmi: pirmajā etapā komisijas ārsti veic invaliditātes ekspertīzi, otrajā etapā, pamatojoties uz komisijas ārstu veikto ekspertīzi, komisijas amatpersonas pieņem administratīvo aktu personas lietā.
Sarežģītu vai kombinētu invaliditātes ekspertīžu gadījumā tiek piesaistīti papildu eksperti, kuru specialitāte ir atbilstīga personas saslimšanai.
Iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis,
atsevišķos gadījumos lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt, bet ne uz ilgāku laiku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas.
Cilvēks par to tiek rakstiski informēts.
Nepieciešamības gadījumā lēmumu iespējams arī apstrīdēt, tomēr pārsūdzēšana tā darbību neaptur.
Bērns un pieaugušais – dažādas situācijas
Runājot par to, kā tiek noteikta invaliditāte bērniem un pilngadīgām personām, procesi ir dažādi.
“Vērtējot atbilstību invaliditātei bērna vecumā līdz 18 gadiem, tiek vērtēti veselības traucējumi un to radītās sekas uz organismu, savukārt pieaugušajiem noteicošais ir šo seku ietekmes uz funkcionēšanu izvērtējums, ar funkcionēšanu izprotot cilvēka spēju veikt pašaprūpi, strādāt un integrēties sabiedrībā,” atšķirīgo iezīmē VDEĀVK.
Visbūtiskākās atšķirības invaliditātes noteikšanas principos gan izjūtamas tieši pārejas posmā no bērna uz pieaugušā vecumu (sasniedzot pilngadību).
Šī iemelsa dēļ no 2025. gada septembra paredzēts īstenot invaliditātes novērtēšanas pieejas maiņu bērniem.
“Plānotās izmaiņas paredz mainīt principus, atbilstoši kuriem tiek vērtēta invaliditātes noteikšana bērniem, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā vienu no pamatprincipiem invaliditātes noteikšanā un harmonizējot pārejas posmu no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu,” skaidro komisija.
Uzziņai
Bērniem invaliditāti nosaka:
– uz 6 mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem;
– uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Šādu termiņu nosaka klasificētu anatomisku defektu vai veselības traucējumu gadījumos, ja līdz bērna pilngadības sasniegšanai atlicis mazāk nekā gads, kā arī tad, ja bērnam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta vismaz vienu gadu.
Personai no 18 gadu vecuma invaliditāte tiek noteikta:
– uz 6 mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem;
– bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu). Šādu termiņu nosaka klasificētu anatomisku defektu vai veselības traucējumu gadījumos, vai ja ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa nepārtraukti bijusi noteikta vismaz piecus gadus.
Kādi atvieglojumi pienākas personām ar invaliditāti?
- Atbalsts atšķiras atkarībā no invaliditātes smaguma pakāpes, specifiskiem funkcionālo traucējumu veidiem u.c. kritērijiem.
- Valsts sniegtais atbalsts invaliditātes gadījumā tiek nodrošināts gan finansiālā veidā, gan pakalpojumu un atvieglojumu veidā.
- Cilvēki, kuriem jau ir noteikts invaliditātes statuss, informāciju par savu statusu vienkopus var apskatīt latvija.gov.lv e-pakalpojumā “Mani dati VDEĀVK”.
- Citi pieejamie atbalsta veidi apskatāmi Labklājības ministrijas mājaslapas sadaļā “Invaliditāte” apakašsadaļā “Atbalsta pakalpojumi”.
