Veidojiet emocionāli drošu vidi

“Viens no svarīgākajiem vecāku uzdevumiem ir izveidot bērnam emocionāli drošu vidi, sniegt viņam atbalstu, mīlestību, izpratni par bērna vajadzībām, lai viņš varētu pilnvērtīgi attīstīties un labāk sagatavotos jaunajam mācību gadam. Pretējā gadījumā, saskaroties ar pārmaiņām, bērnam var būt kā stresa, tā arī trauksmes izpausmes.

Lai to nodrošinātu, vecākiem nepieciešams novērot bērna emocijas un tajās iedziļināties, saskatīt bērna uzvedībā izmaiņas. Nereti pieaugušie ignorē vai noliedz bērna negatīvās emocijas (skumjas, dusmas, aizkaitinājumu), vien norādot, lai beidz ākstīties vai lai tūlīt apklust un tamlīdzīgi.

Tā vietā pieaugušajiem vajadzētu pārrunāt ar bērnu notikumus, izjūtas, pārdomas un, ja redzams, ka kaut kas nav kārtībā, – tad jāpalīdz viņam saprast, kādēļ viņā ir šādas emocijas.

Piemēram –redzu, ka tu esi noskumis, kas noticis? Tāpat jānodrošina emocionāls atbalsts bērna brīvā laika nodarbēs, piemēram, zīmējot vai ko būvējot no rotaļlietām, izrādot interesi un uzslavējot par paveikto,” norāda psiholoģe.

Savlaicīgi gatavojieties pārmaiņām

Lai atvieglotu bērna skolas gaitu sākumu, viņš jau laikus jāsāk gatavot pārmaiņām. A. Zariņa norāda, ka vislabāk būtu sākt ar skaidrības ieviešanu par gaidāmajiem notikumiem. Tas jo īpaši svarīgi ir arī mazajiem bērniem, kad vienkāršā un bērnam saprotamā valodā nepieciešams izrunāt notikumu nianses, lai nezināmais viņā neradītu stresu.

Vecākiem jāskaidro, kas bērnus skolā sagaida, ko viņi tur darīs, kā rīkoties dažādās situācijās. Nepieciešams atbildēt uz visiem bērna jautājumiem pacietīgi, saprotami un, svarīgākais, – uz kuriem paši vecāki zina atbildes.

Ņemot vērā to, ka pašlaik vēl nav zināms, kā tiks organizēts mācību process, – tad tas bērnam ir arī jāskaidro, neradot viņā trauksmi, bet darot zināmu, ka, līdzko šāda informācija būs pieejama, bērns par to tiks informēts.

Uzsākoties jaunam mācību gadam, būtiski bērnu jau savlaicīgi gatavot pārmaiņām, lai viņam būtu skaidrs, kas un kad tieši skolā notiks, kādā veidā un cik ilgi.

Lai bērnu labāk sagatavotu, ieteicams spēlēt lomu spēles, ar kurām kopā ar vecākiem tiek iziets cauri vairākām iespējamām situācijām skolā, lai bērnam radītu lielāku pārliecību, drošības sajūtu par pagaidām viņam vēl nezināmo.

Tāpat, lai bērnos veicinātu koncentrēšanās spējas, vecākiem kopīgi ar bērniem ieteicams spēlēt galda spēles, kurās svarīga ir vērošana, gaidīšana un tikai tad sava gājiena veikšana. Uzmanības un koncentrēšanās spējas var veicināt arī apkārtnes un vides vērošana.

Izveidojiet konkrētu dienas režīmu

Mazāki bērni informāciju labāk uztver vizuāli, tāpēc pirms skolas sākšanās ieteicams izveidot dienas režīmu, kurā tiktu uzskaitītas vismaz ierastās ikdienas gaitas, kurām vecāki kopā ar bērnu var sekot līdzi.

Piemēram, sākot ar pamošanos konkrētā laikā, tālāk zobu tīrīšana, apģērbšanās. Šādi bērns tiek pamazām radināts pie ikdienas režīma, kuram svarīgi sekot līdzi, taču svarīgi, ka tas sākotnēji tiek darīts ar vecāku atbalstu. Līdzīgi ir arī ar lielākiem bērniem – svarīgi viņiem dot uzdevumus un sekot līdzi to izpildei.

Ne mazāk svarīgi ir jau tagad sākt sekot līdzi viņu miega režīmam – vai bērns neiet gulēt pārāk vēlu un līdz ar to nevar no rītiem pamosties. Nepieciešamības gadījumā jācenšas pakāpeniski šo ieradumu mainīt, lai, sākoties skolai, agrie rīti nesagādātu izaicinājumu.

Jābūt gatavam arī stresam

Bērnam pirmsskolas periodā 1.septembra tuvošanās un ar to saistītās pārmaiņas ikdienā var radīt bailes un palielināt stresa līmeni. Par bērna stresa izpausmēm liecina pārlieka aizkaitināmība, komunikācijas grūtības, apetītes samazināšanās vai pieaugums, kā arī miega traucējumi.

Ja pieaudzis cilvēks pats spēj spriest par stresa cēloņiem un tos novērst, tad bērns nesaprot, kas tieši ar viņu notiek un kā atbrīvoties no sliktā noskaņojuma,

tāpēc jau laikus var mācīt bērnam stresu mazinošus vingrinājumus, piemēram, elpošanas tehnikas, kas nomierinās bērna nervu sistēmu un mazinās trauksmi. Jāmēģina ieelpot, aizturēt elpu un izelpot, to atkārtojot vismaz piecas reizes.

Var izspēlēt arī dažādas lomu spēles, kur bērns ar vecāku spēlē dažādas situācijas un trenējas sarunāties – ko teikt un kā rīkoties attiecīgajās situācijās.

Vēl var palīdzēt skaitīšana līdz desmit un atpakaļ, kā arī pozitīvās domāšanas veicināšana, piemēram, sakot sev: viss būs labi, es esmu mierīgs, es tūlīt izdomāšu, kā rīkoties.