Iepirkšanās drudzi labprāt izmanto arī krāpnieki. 2022. gadā no četru lielāko banku klientiem kopumā tika izkrāpti ap 12 miljoniem eiro, un 2,5 miljoni no tiem – tieši gadā pēdējos divos mēnešos.

Pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, šogad uz oktobra beigām četru lielāko banku klienti krāpšanas dēļ jau zaudējuši 9,6 miljonus eiro.

“SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis dalās ar padomiem, kas jāņem vērā, lai pirmssvētku drudzī neļautu viltvāržiem “nopelnīt” vēl vairāk.

Analizējot krāpšanas veidus, kas saistīti ar pirkšanu/pārdošanu, visbiežāk mēs runājam par divām lietām. Pirmā – prece, kas pasūtīta un par ko samaksāts, netiek piegādāta, un otrā – šaubīgās platformās vai viltus interneta veikalos ievadītie karšu dati tiek izmantoti krāpnieciskos nolūkos.

Ir gan vēl viens moments, kas īpaši aktuāls var kļūt laikā, kad cilvēki, iespējams, cenšas nopelnīt vairāk, lai sagādātu prieku kādam tuviniekam – tā saucamie “naudas mūļi”.

Kam jāpievērš uzmanība, lai nekļūtu par krāpniecības upuri?

Kritiski jāvērtē interneta veikala piedāvātās preču cenas vai atlaides. Krāpnieku izveidotajos veikalos tās ir krietni zemākas nekā citur un

nereti krāpnieki izdara spiedienu uz pircēju, piedāvājot īpaši izdevīgu darījumu vien ļoti īsu laiku – tas var būt krāpnieku vilinājums.

Iepērkoties tiešsaistē, ieteicams veikt izpēti un sameklēt vairāk informācijas par interesējošo veikalu vai tirgotāju. Noteikti ieteicams izlasīt atsauksmes no citiem pircējiem neatkarīgos avotos. Izpētei veltītais laiks var ļaut nepazaudēt savu naudu.

Ja komersants detalizēti neinformē par preču piegādes un atgriešanas noteikumiem vai nav skaidrs, kurā valstī interneta veikals atrodas un darbojas, tas ir pamats aizdomām.

Dažkārt krāpnieki mēģina pārkopēt jau labi zināmu e-veikalu mājaslapas vai izmantot uzticamus ārzemju komersantu nosaukumus.

Apmeklējot interneta veikalu, jāpārbauda arī vairākas tehniskas pazīmes, piemēram, interneta veikala adresi, kurā nedrīkst būt kļūdas vai aizdomīgas zīmes un simboli.

Jāpārbauda, vai interneta veikala vietnē ir norādīta tirgotāja kontaktinformācija. Tādējādi, ja vajag, var ar tirgotāju sazināties.

Jāpārbauda interneta veikala maksāšanas iespējas. Drošs tiešsaistes veikals obligāti izmanto dubulto klientu identifikācijas risinājumu.

Aizdomās par interneta veikals drošību nevajadzētu ievadīt savus karšu datus vai internetbankas piekļuves paroles.

Saņemot e-pastu vai SMS no kurjeru kompānijas, ka preces ir klāt, jāpārliecinās, ka šis ir sūtījums, kuru gaidāt, un paziņojums nāk no pareizā uzņēmuma.

Šaubās nevajadzētu klikšķināt uz saites SMS vai e-pastā, neievadiet kartes datus vai paroles.

Drošības apsvērumu dēļ pirkumiem internetā jāizmanto atsevišķu karti vai bankas kontu un jāieskaita tajā tikai pirkuma apmaksai nepieciešamo summu.

Nevajadzētu izmatntot vienu un to pašu paroli vairākās tīmekļa lapās. Ja krāpnieks uzzinās vienu paroli, viņam būs viegli to pārbaudīt citur. Un noteikti nevajadzētu izmantot citur paroli, ar ko apstiprināt, piemēram, “PayPal” maksājumus.

Regulāri jāpārbauda konta pārskatu. Vēl drošāk ir ieslēgt bezmaksas paziņojumus par konta darījumiem mobilajā lietotnē.

Lai nekļūtu par “naudas mūli”, nevajadzētu ļaut svešiniekiem izmantot jūsu bankas kontu naudas paskaitījumiem.

Jābrīdina arī savus bērnus un vecāka gadagājuma tuviniekus par krāpšanas riskiem. Aizdomās, ka esat krāpšanas upuris, nekavējoties jāziņo par to savai bankai.

Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada novembrī veica uzņēmums “Norstat”. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.