Ir dažnedažādi praktiski veidi, kā mazināt salnas ietekmi uz dārzu. Piemēram, laistīšana.

Augsne jāsalaista pamatīgi, jo ūdens spēj labi saistīt siltumu. Ja dienas ir siltas, tad – jo vairāk ūdens, jo vairāk siltuma tiks zemei.

Sausumā augi noteikti cietīs vairāk.

Augu apsmidzināšana īsi pirms salnas sākšanās īpaši ieteicama augļu dārzos.

Var dārzus piedūmot, taču jāliek aiz auss, ka vēja virziens nav paredzams. Drošībai jāveido ugunskuri visapkārt.

Siltumnīcās var turēt mucas ar ūdeni, kas dienā uzsilst, bet naktī siltumu atdod.

Augus pārsedz ne tikai ar agroplēvi, bet arī niedru segu vai vecu apģērbu. Tas pasmags, tāpēc blakus augiem iedur mietiņus, kas par tiem garāki, un drēbes uzliek uz tiem. Uz maziem augiem var uzlikt nogrieztas PET 5 litru pudeles.

“Es augus ļoti nesargāju, vienkārši tos neizstādu agrāk, nekā iestājas piemērots laiks.

Bet, ja roka paslīd un kaut ko iedēstu puķu vai sakņu dobē, tad pret salnām ir klasiskais paņēmiens – pārklāju ar agrotīklu,” Zane Bula no Dienvidkurzemes stāsta, ka lielāko uzmanību auksto nakšu laikā viņa velta gurķiem.

Tos izstāda pirms citiem dārzeņiem, jo gribas iegūt agrāku ražu. Lai gan, viņa saka, tie agri nogatavojas arī, iestādīti pēc salnām.

Par ogu krūmiem un augļukokiem lauku sētas saimniece nemaz neuztraucas.

“Zinu kūpināšanas metodi, bet es domāju, ka tāda cīņa ir veltīga,”

viņa viengad centās salnai no zobiem izraut zemeņu stādījumu.

Salika ap lauku sienu, agri cēlās to aizdedzināt, bet sausā zāle sadega tik ātri, ka Zane nepaspējusi ne attapties. Dūmi bija, bet vēsma tos aiznesa nepareizajā virzienā, tā ka – ķer nu vēju!

“Kā dārzu pasargāt, nopietni jādomā tiem, kuri ar ziedu vai ogu, augļu ražu pelna naudu. Tā kā man jāņogu un upeņu krūmi iestādīti ģimenes vajadzībām, es atstāju, kā ir.

Cik Dieviņš būs devis, tik ražas arī būs. Drīzāk papūlos vasarā ķiršus nosargāt no putniem; arī tad izmantoju agroplēvi.”

Zanei ir savs piegājiens, kā piesildīt plēves māju, kad izstādīti tomāti. Viņa nededzina sveces, ne arī nes iekšā uzsilušus akmeņus vai ūdeni, bet aiznes sildītāju ar ventilatoru, pievieno pagarinātāju.

“Atstāju uz visu nakti, lai pūš silto gaisu. Ieslēdzu pirms gulētiešanas, izslēdzu agri no rīta. Piesilda labi, tā ka stādus var nesegt.”

Sieviete neuztraucas arī par ziemcietēm; tām salnā nekas nenotiks. Rozes viņa pat nav piesegusi. Atstājusi rudenī, apbirušas ar koku lapām, kas uz puķēm paliek līdz pavasarim. Tagad kātus apgriež diezgan zemu.

Ja arī kāds apsalst, nav ko bēdāt, jo rozes naski ataug. Apsalušo daļu nogriež.