Ārkārtējās situācijas izsludināšana Latvijā mainījusi daudzu cilvēki ikdienu. Kamēr vieni uzņēmumi izvēlas uz laiku pārtraukt savu darbību, citi mainījuši darba formātu un piedāvājuši saviem pārstāvjiem strādāt attālināti. Ne visiem ir šāda pieredze, kas brīžiem noved pie darba efektivitātes un produktivitātes samazināšanas. Taču no tā iespējams izvairīties, ievērojot dažus noteikumus.

Dažiem no mums attālināts darbs asociējas ar pludmali, kokteili un klēpjdatoru. Šādi gan biežāk notiek filmās un citu cilvēku stāstos, nekā realitātē. Patiesībā viss notiek citādāk – svarīgas sarunas laikā istabā ienāk bērns, kaķis izrauj stacionārā datora vadu sekundi pirms tiek uzspiesta poga “saglabāt”, bet kaimiņi, kuriem šajās dienās nav jāstrādā, pilnā skaļumā klausās rokmūzikas hitus.

1. Vienošanās ar ģimenes locekļiem

Neviens nesaka, ka tagad jāsēž aiz slēgtām durvīm no pulksten 8 līdz 17, jo droši vien arī darbā tā nenotiek. Taču būtu labi vienoties ar jūsu ģimenes locekļiem, lai šajā laikā jūs traucē pēc iespējas mazāk. Protams, tas nenozīmē, ka bērns nedrīkst ienākt jūsu istabā, lai pajautātu kaut ko svarīgu, taču tam nevajadzētu kļūt par paradumu.

Izrunājiet visu, kas jums ir svarīgi – kāds ir jūsu darba grafiks, kad jums ir pārtraukumi un kāpēc nepieciešams, lai jūs netraucētu. Paskaidrojiet tuviniekiem, ka noteiktajos laika posmos darbs ir galvenais, un jūs nevarat palīdzēt viņiem ar remontu, ēdiena gatavošanu vai izklaidēšanu. Galu galā, no jūsu padarītā darba būs atkarīgs arī atalgojums.

2. Pašdisciplīna

Kad viss ir izrunāts ar apkārtējiem, ir īstais brīdis aprunāties ar sevi. Labi, ja jums jau ir attālinātā darba pieredze un jūs saprotat, kā tas notiek. Ja šādas pieredzes nav bijis, tad var rasties problēmas, piemēram, divas stundas pēc darba sākuma nekas nav izdarīts, taču ir izdzertas divas kafijas tasītes, izpīpētas četras cigaretes un noskatītas divas seriāla epizodes.

Ir dažādi veidi, kā organizēt savu darbu no mājām. Viens no variantiem ir “Tomato” tehnika. Proti, ar taimera palīdzību jūs veltāt 25 minūtes darbam, tad piecas minūtes atpūtai. Šādi var izdarīt trīs vai četras reizes un tad atļauties lielāku pārtraukumu. Svarīgi ievērot intervālus, lai tas tiešām darbotos. Stingrāka metode ir izmantot ierobežojošās aplikācijas, tādas kā “Freedom”. Ar to ir iespējams uz noteiktu laiku bloķēt visus nevajadzīgos resursus internetā, atstājot iespējas apmeklēt tikai tos, kuri ir nepieciešami darbam.

3. Ērta darba vieta

Lai kā mēs to vēlētos, bet smadzenes nav iespējams apmānīt. Ja mēs strādājam no gultas, tad arī darba režīms būs tāds miegains. Tas nenozīmē, ka to vispār nedrīkst darīt, bet aizrauties nevajadzētu. Eksperti saka, ka attālinātā darba apstākļos jums jāsadala zonas, kur notiek darbs, bet kur – atpūta. Ja tas netiek darīts, tad ar laiku jums būs arvien grūtāk pārslēgties no darbu uz atpūtu un pretēji.

Lai darbs būtu produktīvs, nepieciešama ērta darba vieta – galds un krēsls labi apgaismotā telpā. Neviens neaizliedz eksperimentēt un meklēt vislabāko variantu – tā var būt cita istaba, virtuve vai pat balkons. Jebkurā darba vietā jums jābūt iespējai norobežoties no citiem. Būtu vēlams sēdēt blakus logam un ik pa laikam izvedināt telpas.

4. Atskaites

Jums nevajadzētu rasties problēmām, ja viens no darba pienākumiem ir aizpildīt atskaites. Tad paši redzēsiet izmaiņas jūsu produktivitātes un efektivitātes līmenī, varēsiet ieraudzīt problēmu un atrast risinājumu. Taču ne visiem ir šāda iespēja, līdz ar to ir jāmeklē varianti, kā kontrolēt savu darbu.

Ir vairākas opcijas. Viena no tām – katru dienu atskaitīties sev par paveikto. Nav svarīgi, kā tas notiek – iespējams, jums būs ērtāk rakstīt dienasgrāmatu, iespējams – izrunāt pašam ar sevi. Katras dienas sākumā jāizplāno, kas būtu jāizdara, bet dienas beigās jāsaprot, vai tas ir paveikts. Ja nē, tad jāsaprot, kur ir problēma. Otrais variants – atrast citu cilvēku, kuram atskaitīties, kurš varētu novērtēt jūsu paveikto. Ja arī tas nedarbojas, tad pamēģiniet vienoties ar priekšnieku – viņš noteikti nebūs pret.

5. Rūpējamies par veselību

Fiziskās aktivitātes ir vēl viena lieta, par kuru būtu jāatceras. Cilvēki reti to dara ofisā dažādu iemeslu dēļ. Visbiežāk viņi baidās no tā, ka muļķīgi izskatīsies citu cilvēku priekšā, lai gan veselība noteikti ir svarīgāka par citu cilvēku domām. Izteiciens “veselā miesā vesels gars” joprojām ir aktuāls, it īpaši tiem, kuri darba dienas lielāko daļu pavada sēžot krēslā.

Mājās uz jums neskatās neviens svešs cilvēks, līdz ar to arī darba laikā ik pēc divām stundām varētu veltīt desmit minūtes stiepšanās un citām fiziskām aktivitātēm. Internetā ir daudz informācijas par to, kādi vingrinājumi būs visnoderīgākie tieši ofisa cilvēkiem. Lai cik paradoksāli tas izklausītos, bet tieši nodarbošanās ar sportu palielina enerģijas līmeni, kas ļaus jums izdarīt vairāk arī darbā.