Liepājā ir vairāki saloni, darbnīcas, individuālie komersanti, kas piedāvā kā apģērbu šūšanu, tā labošanu un remontu, piemēram, Krūmu, Jūrmalas, Klaipēdas, Avotu, Malkas, Peldu, Rožu ielā un citviet.

Diplomētā šuvēja un darbnīcas “Elgas skrodernīca” saimniece Elga Kalēja atzina, ka apģērbu labošana ir viens no pakalpojumiem, kuru viņa piedāvā.

Ir vietas, kur šuj tikai jaunu apģērbu un neuzņemas labot veco, tāpēc iepriekš labāk sazvanīties ar katru meistaru, salonu.

Ko visbiežāk sanāk labot? E. Kalēja uzskaita: “Par lētu naudu nopirktu jaunu apģērbu jeb tā saucamo masu produkciju. Piemēram, zēna virsjakai kabatu iešuves atplīsa pēc pāris uzvilkšanas reizēm, jo vispār nebija nostiprinātas. Atplīsa arī pakarināmais. Kad vajadzīgs, atšuju aizkarus. Ir mīļi apģērbi no kvalitatīviem materiāliem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ klientam vairs neder. Jāiešuj šaurāki vai jāveido platāki.

Reiz atnāca kliente ar skaistu mežģīņu kleitu, kura bija par īsu, un arī piedurknes vairs neizskatījās labi. Tika nopirkts audums, viss salabots, sašūts, un kleita burtiski atdzima no jauna.”

Vēl, protams, gadījumi, kad apģērbs jālabo tūlīt pēc nopirkšanas, jo īsti labi nav piegriezts vai pamanīts kāds defekts. E. Kalēja: “Ir situācijas, kad tiešām grūti tikt klāt, lai salabotu defektu. Bijuši gadījumi, kad, apskatot uz labošanu atnesto apģērbu, to izpētu un iesaku pirkt citu, jaunu. Rezultāts var nesanākt labs vai arī jāiegulda tik daudz laika un pūļu, ka mans darbs maksās vairāk nekā pirkums.”

Šajā saistībā meistare atgādina pieredzē balstītu patiesību, ka skopais maksā divreiz. Piemēram, lēti, par 30–40 eiro, nopirkts mētelis, bet vīles, kabatas u.c. tik nekvalitatīvi sašūtas, ka labošana pie šuvējas labākajā gadījumā maksās vismaz pusi no cenas.

Attiecībā par summu, kuru meistars nosaka par savu darbu, jāņem vērā, ka tas ir roku darbs, kas jau pēc būtības nevar būt ļoti lēts.

Salona “Šneideriene” drēbniece Maija Stendze šuj ne tikai jaunus apģērbus, bet arī labo. Vispieprasītākais esot pakalpojums atšūt vīriešu, sieviešu, bērnu bikšu galus, tad seko to apģērbu labošana, kas pirkti interneta veikalos.

M. Stendze: “Daudzi klienti nu jau pieņēmuši, ka vieglāk un vienkāršāk atsūtīto apģērbu, kas neder, aiznest un salabot pie šuvējas, nevis sūtīt atpakaļ un tad gaidīt naudu vai citu preci.

Cik nav bijis, ka internetā pirktais ne tikai vizuāli neatbilst bildei datorā, bet atšķiras arī izmēra (platuma, garuma) ziņā. Tad, protams, jālabo. Tāpat tiek pāršūtas ne tikai jaunas drēbes, bet arī lietoto apģērbu veikalos pirktās bikses, kleitas, žaketes utt.”

Tie nav bieži gadījumi, kad palīdzēt vispār nav iespējams. Šuvējai prātā gadījums ar labot atnestu kāzu kleitu. Tā bija šūta un līmēta tik nekvalitatīvi, ka labāk bija vispār neriskēt un neķerties klāt.

Runājot par cenām, kas tiek prasītas par labošanu, M. Stendze dalījās pieredzē, ka, lai nerastos domstarpības, cenu par savu darbu nosaucot pēc tam, kad atnesto apskatījusi un novērtējusi ieguldāmā darba apjomu, laiku. Tad klients izlemj, vai summa pieņemama.

Jāņem vārā, ka cena par vienu un to pašu pakalpojumu dažādos salonos, darbnīcās var atšķirties.