Arī par 2019. gadu ienākumu deklarācija laikā no 1. marta līdz 1. jūnijam (ieskaitot) obligāti jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem:

• saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā;
• tiek veikta saimnieciskā darbība, piemēram, izīrēts nekustamais īpašums vai gūti ienākumi no profesionālās darbības;
• ienākumi ir gūti ārvalstīs, tajā skaitā jūrniekiem, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir darba alga kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja šiem ienākumiem ir piemērots attiecīgās dalībvalsts ienākuma nodoklis;
• ir gūti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas kopumā 2019. gadā pārsniedz 10 000 eiro, piemēram, pārdota personiskā manta;
• ir gūti ienākumi, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi, bet šis nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, piemēram, ienākumi no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas fiziskai personai;
• ir gūti citi ar nodokli apliekami ienākumi, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, piemēram, no fiziskām personām, kas nav radniecībā līdz trešajai pakāpei, saņemti dāvinājumi virs 1425 eiro.

Deklarāciju var iesniegt līdz pat 1. jūnijam (ieskaitot), bet ja personas kopējie 2019. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro, tad deklarāciju var iesniegt līdz pat 1. jūlijam.

Savukārt visi tie iedzīvotāji, kuri neatbilst minētajiem nosacījumiem un gada ienākumu deklarāciju vēlas iesniegt brīvprātīgi, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem

– ārstniecību, izglītību, ziedojumiem, iemaksām pensiju fondos u.c. –, to var izdarīt līdz pat 2023. gada 16. jūnijam.

Saimnieciskās darbības veicējiem jau kopš 2014. gada deklarācija obligāti jāiesniedz elektroniski. Ja to nav iespējams izdarīt ar personīgo datoru, tad jāatceras, ka datori ar bezmaksas interneta pieslēgumu pieejami VID klientu apkalpošanas centros, valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros un publiskajās bibliotēkās visā Latvijā.

Kam var veidoties parāds?

Pienākums piemaksāt nodokli var rasties šādām iedzīvotāju grupām:

• personām, kuras pagājušajā gadā nav strādājušas pilnu gadu, vai personām, kurām iepriekš nav bijuši ienākumi (piemēram, māmiņas, kas atgriežas darbā, personas, kuras nesen uzsākušas darba gaitas);
• personām, kurām ir vairāki ienākumu avoti (piemēram, papildus darba algai saņem arī autoratlīdzību vai pensiju);
• personām, kuras ir mainījušas darba devēju.

Kā uzzināt, vai radusies nodokļa piemaksa vai pārmaksa?

Jāpieslēdzas VID elektroniskās deklarēšanās sistēmai (EDS) ar saviem internetbankas datiem vai citu veidu autentifikācijas iespējām un jāiesniedz gada ienākumu deklarācija (GID). Iesniedzot GID, sistēma automātiski aprēķinās atbilstošo nodokļa likmi un gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņemot vērā faktiski gūtos ienākumus gada laikā, proti, sistēma automātiski izrēķinās, vai radusies nodokļa piemaksa vai pārmaksa.

Ja iedzīvotājs nebūs iesniedzis GID, taču viņam būs izveidojies maksājamais nodoklis, VID katru iedzīvotāju informēs, nosūtot vēstuli EDS kontā vai pa pastu uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi. Gada ienākumu deklarācijas neiesniegšana neatbrīvo no pienākuma samaksāt iztrūkstošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpību valsts budžetā.

Ko darīt, lai turpmāk, arī 2020. gadam beidzoties, nebūtu jāpiemaksā nodoklis? 

Ja ienākumi ir mainīgi, izmantojot savu EDS kontu, jau savlaicīgi var novērst papildu nodokļa maksājumu:

• pieslēdzies savam EDS kontam;
• atver algas nodokļa grāmatiņu;
• atkarībā no situācijas atzīmē tajā “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu” vai “Piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% apmērā”.

Nenorādi savā algas nodokļu grāmatiņā nevienu ienākumu gūšanas vietu, bet iesniedz gada ienākumu deklarāciju un tādējādi atgūsti pārmaksāto ienākumu nodokli;

Rakstiski vienojies ar savu darba devēju, ka algai tiks piemērots tik liels prognozētais neapliekamais minimums kādu pats vēlies. Tomēr, ņem vērā – tas nedrīkst būt lielāks par VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.

Uzziņai

Vēl viens aspekts, ko būtu vērts ņemt vērā iedzīvotājiem, ir e-kvīts. Proti, pastāv iespēja, ka 2019. gadā cilvēkam, maksājot par pakalpojumu kādā ārstniecības iestādē, tika piedāvāts šo informāciju nosūtīt VID elektroniski (pastāv iespēja, bet tā nav obligāta prasība un tādējādi ne visas ārstniecības iestādes to šobrīd izmanto).

Ja cilvēks tam ir piekritis, tad dati par viņa veikto maksājumu tiek elektroniski nosūtīti VID, un attiecīgi tajā brīdī, kad iedzīvotājs iesniegs gada ienākumu deklarāciju par 2019. gadu (bet pie nosacījuma, ja iesniegs to elektroniski), šie dati no e-kvīts “ielasīsies“ viņa deklarācijā, līdz ar to atsevišķi tos vēlreiz pievienot deklarācijai nevajadzēs.

Tikai jāņem vērā, ka informācija no šīm e-kvītīm automātiski tiks pievienota 2019. gada ienākumu deklarācijai tikai par pašu peronu, kas deklarāciju iesniedz. Savukārt, ja cilvēks savā deklarācijā grib iekļaut arī radinieku medicīnas izdevumus, tad šajā gadījumā kārtība nemainās un attaisnojuma dokumenti jāpievieno deklarācijai fotografētā vai skenētā veidā.

Avots: VID