– Kāpēc cilvēkiem ķermenis ir jākopj – jāmazgā?

– Dienas laikā uz ādas uzkrājas sviedri, ādas tauki, atmirušās ādas šūnas, putekļi un dažādi mikroorganismi.

Sviedri paši par sevi gandrīz nesmaržo, taču, baktērijām tos sadalot, rodas nepatīkams ķermeņa aromāts.

Mazgāšanās palīdz noņemt atmirušās ādas šūnas, sausās zvīņas un netīrumus, kas var radīt labvēlīgu vidi baktērijām.

Regulāra ādas kopšana palīdz uzturēt veselīgu ādas aizsargbarjeru, mazināt niezi, novērst diskomfortu un uzlabot dzīves kvalitāti.

– Kuras ķermeņa daļas labāk tīrīt ar ūdeni un kādā temperatūrā?

– Ne viss ķermenis jāmazgā vienādi intensīvi.

Daudzos gadījumos roku, kāju, rumpja un citu lielāko ķermeņa daļu noskalošanai pietiek ar ūdeni, ja āda nav ļoti netīra.

Savukārt īpaša uzmanība jāpievērš padusēm, cirkšņiem, ārējiem dzimumorgāniem, pēdām, ādas krokām un zonām starp pirkstiem, kur uzkrājas mitrums un mikroorganismi.

Ieteicams izmantot remdenu ūdeni, aptuveni 32-34 grādu temperatūrā.

Pārāk karsts ūdens šķīdina ādas aizsargtaukus un var veicināt sausumu, niezi un kairinājumu.

– Kuras ķermeņa daļas tīrīt ar speciāliem līdzekļiem?

– Paduses, cirkšņus, pēdas un citas vietas ar izteiktāku svīšanu vēlams mazgāt ar maigu attīrošu līdzekli.

Cilvēkiem ar sausu vai jutīgu ādu parasto ziepju vietā bieži iesaka lietot tā sauktos ziepju aizvietotājus jeb sindetus – maigus attīrošus līdzekļus krēma, losjona vai dušas eļļas veidā.

Tie palīdz attīrīt ādu, vienlaikus mazāk bojājot tās dabisko aizsargbarjeru.

Ikdienā nav nepieciešami antibakteriāli mazgāšanās līdzekļi, jo tie veselai ādai nesniedz būtisku ieguvumu un dažkārt var izjaukt normālo ādas mikrobiomu.

– Vai āda var ciest no pārmērīgas mazgāšanas?

– Jā. Pārāk bieža mazgāšanās, ļoti karsts ūdens un agresīvu attīrošo līdzekļu lietošana var bojāt ādas aizsargbarjeru.

Rezultātā āda kļūst sausa, jutīga, niez, lobās un ir uzņēmīgāka pret iekaisumiem. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem ar atopisko dermatītu, ekzēmu vai ļoti sausu ādu.

Pēc mazgāšanās ādu ieteicams maigi nosusināt ar dvieli, nevis enerģiski berzt,

jo beršana palielina ādas kairinājumu un var pastiprināt niezi.

– Vai, kopjot ķermeni, jāievēro ādas tips?

– Noteikti jā. Sausas, jutīgas vai iekaisīgas ādas gadījumā īpaši svarīga ir regulāra mitrināšana ar emolientiem jeb ārstnieciskiem mitrinošiem līdzekļiem. Tie palīdz atjaunot ādas aizsargbarjeru, samazina niezi un pasargā ādu no izžūšanas.

Emolienti jālieto regulāri arī tad, kad āda izskatās vesela, jo to uzdevums ir novērst simptomu atkārtošanos.

Mitrinošo līdzekli ieteicams uzklāt punktveidā un pēc tam viegli izlīdzināt matu augšanas virzienā. Nav vēlams krēmu ierīvēt ar apļveida kustībām, jo tas var nosprostot matu folikulus un veicināt folikulīta attīstību.

Tāpat svarīgi neļaut ādai izžūt un nepieciešamības gadījumā mitrināt to vairākas reizes dienā.

Atopiskā dermatīta gadījumā ādas kopšanas pamatā ir regulāra mitrināšana ar emolientiem, lai atjaunotu ādas aizsargbarjeru. Tie jālieto vienu vai divas reizes dienā arī miera periodos, izvēloties hipoalerģiskus līdzekļus bez smaržvielām.

Emolientus ieteicams uzklāt uzreiz pēc mazgāšanās, ideālā gadījumā trīs minūšu laikā, kamēr āda vēl ir nedaudz mitra, – tas palīdz noslēgt mitrumu ādā un samazināt sausumu un niezi.

Ja ārsts ir nozīmējis gan lokālu kortikosteroīdu līdzekli, gan mitrinošo līdzekli, starp to uzklāšanu ieteicams ievērot aptuveni 20–30 minūšu intervālu.

Taukainai ādai var būt nepieciešama rūpīgāka attīrīšana, tomēr arī šajā gadījumā nevajadzētu pārspīlēt. Savukārt jutīgai ādai vēlams izvēlēties produktus bez smaržvielām un krāsvielām.

– Higiēna nozīmē arī tīru apģērbu.

– Ķermeņa kopšana nav tikai mazgāšanās. Tikpat svarīga ir regulāra apģērba maiņa, īpaši apakšveļai un zeķēm, kā arī roku higiēna.

Vienlaikus jāatceras, ka veselīga āda nav sterila āda.

Mērķis nav pilnībā atbrīvoties no mikroorganismiem, bet gan saglabāt līdzsvaru starp tīrību un ādas dabisko aizsargfunkciju.

Mūsdienās arvien vairāk tiek uzsvērts, ka pareizas ādas kopšanas mērķis ir uzturēt veselīgu ādas aizsargbarjeru. Tāpēc ne vienmēr biežāka vai intensīvāka mazgāšana nozīmē labāku ādas veselību.

Daudz svarīgāk ir izvēlēties saudzīgus kopšanas līdzekļus, lietot remdenu ūdeni un regulāri mitrināt ādu, īpaši cilvēkiem ar sausu, atopisku vai jutīgu ādu.

Uzziņai

Cilvēka āda

• Pieauguša cilvēka ādas platība vidēji ir 1,5-2 kvadrātmetri.
• Āda veido aptuveni 15 procentus no cilvēka ķermeņa masas.
• Cilvēks diennaktī zaudē miljoniem atmirušu ādas šūnu, kas veido daļu no mājas putekļiem.
• Āda palīdz regulēt ķermeņa temperatūru, izdalot sviedrus un paplašinot vai sašaurinot asinsvadus.
• Cilvēka ādā atrodas aptuveni 2-5 miljoni sviedru dziedzeru.
• Diennakts laikā organisms parasti izdala 0,5-1 litru sviedru, bet karstā laikā vai fiziskas slodzes laikā šis daudzums var būt vairākkārt lielāks.
• Vienā kvadrātcentimetrā ādas dzīvo no tūkstošiem līdz miljoniem mikroorganismu.

Avoti: Pasaules Veselības organizācija, ASV Nacionālais biotehnoloģijas informācijas centrs

Roku higiēna

– Roku mazgāšana samazina mikrobu daudzumu uz rokām un pasargā no infekcijas slimībām, piemēram, augšējo elpceļu un akūtām zarnu infekcijām.

– Cilvēki bieži aizskar savas acis, degunu un muti. Ja rokas ir netīras, mikrobi no rokām šādā veidā var iekļūt mutē, degunā, kā arī tikt ieberzēti acīs un izraisīt slimības.

– Rokas vienmēr jānomazgā pirms ēdiena gatavošanas un ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma, pārnākot mājās no sabiedriskām vietām un gadījumos, kad tās ir netīras.

– Roku higiēna ir īpaši nozīmīga vietās, kur cilvēki cieši mijiedarbojas ikdienā – pārtikas uzņēmumos, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs, bērnudārzos un skolās.

– Vēlamais roku mazgāšanas ilgums ir 15 sekundes, bet ideālais – 30 sekundes.

– Visvairāk mikrobu mūsu rokās sakrājas uz pirkstu galiem un zem nagiem, turklāt visnetīrākais ir īkšķis.

– Mākslīgie nagi un ilgnoturīgie nagu pārklājumi laika gaitā var kļūt par īstu mikrobu perēkli, jo tajos ir acīm nemanāmas mikroplaisas.

– Dodoties ārpus mājas, ikvienam līdzi vajadzētu būt roku dezinfekcijas līdzeklim, lai gadījumos, kad nav pieejams ūdens un ziepes, būtu iespējams parūpēties par roku higiēnu.

Avoti: Slimību profilakses un kontroles centrs, medicine.lv