Aukstajā laikā gandrīz instinktīvi turam logu ciet, lai saglabātu siltumu un nesadārdzinātu apkuri. Taču tieši apkures sezonā telpās gaiss kļūst vissmagākais.

Slimību profilakses un kontroles centrs un Veselības inspekcija atgādina:

regulāra vēdināšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mazināt elpceļu infekciju izplatību un uzlabot pašsajūtu telpās.

Arī Latvijas Pulmonologu asociācijas ārsti uzsver: nevēdinātās telpās pieaug oglekļa dioksīda koncentrācija un mitrums, kas var radīt galvassāpes, nogurumu un koncentrēšanās grūtības.

Svarīgākais princips ziemā – vēdināt īsi, bet intensīvi. Tas nozīmē nevis atstāt logu vēdināšanas režīmā uz visu dienu, bet gan pilnībā atvērt to uz kādām piecām minūtēm.

Ja iespējams, vēl labāk atvērt logus pretējās telpās, radot caurvēju, – tad gaiss nomainās ātrāk.

Īsa vēdināšana ieteicama vairākas reizes dienā.

Šādā veidā gaiss telpā nomainās, bet sienas un mēbeles nepaspēj atdzist, tāpēc siltums pēc loga aizvēršanas ātri atjaunojas.

Īpaši svarīgi izvēdināt telpas no rīta pēc miega – guļamistabā oglekļa dioksīda līmenis nakts laikā būtiski paaugstinās.

Tāpat logu vēlams atvērt pēc ēst gatavošanas, dušas vai veļas žāvēšanas, kad telpā uzkrājas mitrums.

Ja istabā ilgstoši uzturas vairāki cilvēki vai

jūtams smagnējs, sastāvējies gaiss, tas ir skaidrs signāls, ka ir nepieciešama gaisa apmaiņa.

Lai samazinātu siltuma zudumus, pirms vēdināšanas ieteicams uz brīdi samazināt radiatoru temperatūru vai aizgriezt termoregulatoru. Pēc loga aizvēršanas apkures režīmu var atjaunot.

Energoefektivitātes speciālisti uzsver, ka daudz lielāks siltuma zudums rodas no ilgstoši pusvirus atstāta loga, nevis no īsas, straujas vēdināšanas.

Ne mazāk svarīgs ir mitruma līmenis telpās.

Veselības speciālisti iesaka ziemā uzturēt relatīvo gaisa mitrumu 30–50 procentu robežās. Pārāk mitrs gaiss veicina pelējuma veidošanos un alerģijas risku, bet pārlieku sauss kairina elpceļus un ādu.

Ja uz logiem regulāri veidojas kondensāts, tas var liecināt par pārmērīgu mitrumu un nepietiekamu ventilāciju. Šādā gadījumā jāvēdina biežāk un jāizvairās no veļas žāvēšanas dzīvojamajās telpās.

Savukārt, ja gaiss ir pārāk sauss, var palīdzēt gaisa mitrinātājs vai vienkārši ūdens trauks pie radiatora.

Nav ieteicams ziemā gulēt ar pastāvīgi atvērtu logu.

Drošāks risinājums ir izvēdināt istabu pirms miega un no rīta. Tādā veidā nodrošina svaigu gaisu bez pārmērīgas telpas atdzišanas.

Mūsdienu mājokļos ar hermētiskiem logiem dabiskā gaisa apmaiņa ir minimāla. Ja iebūvēta mehāniskā ventilācijas sistēma, ir regulāri jāpārbauda un jātīra filtri.

Tomēr arī šādos gadījumos periodiska dabiskā vēdināšana nāk par labu.

Gaiss pats no sevis neatjaunojas, ja tam nav iespējas brīvi cirkulēt.

Apkures sezonā mēs dzīvojam gandrīz noslēgtā vidē. Elpojam, gatavojam ēdienu, mazgājamies, lietojam sadzīves ķīmiju – viss paliek telpā.

Bez regulāras gaisa apmaiņas pasliktinās mikroklimats un pieaug infekciju izplatīšanās risks.

Vēdināšana nav sarežģīta vai dārga – tā aizņem maz laika, bet ilgtermiņā uzlabo veselību, miegu un mājokļa stāvokli.

Ziemā atvērts logs nav ienaidnieks.

Tas ir vienkāršākais palīglīdzeklis, lai ielaistu mājās svaigu gaisu un reizēm – arī skaidrāku domāšanu.

Uzziņai

Svaiga gaisa nozīme

• Tas uzmundrina un uzlādē.
• Uzlabo smadzeņu darbību – palīdz tām labi un produktīvi darboties, ātrāk izdarīt iesākto darbu.
• Atbrīvo mājokli no nepatīkamiem aromātiem.
• Vēdināšana novērš kondensāta veidošanos, samazina mitruma līmeni un pelējumu.
• Var palīdzēt atbrīvoties no vīrusiem un baktērijām, kas slēpjas slēgtās telpās.

Avots: lu.lv