Lai saprastu, vai un kāda būvniecības dokumentācija un saskaņojumi ir nepieciešami, plānojot pie savas dzīvojamās mājas jaunu saimniecības ēku, nojumi, lapeni, šķūni, siltumnīcu, garāžu vai pagrabu, vispirms būvvalde aicina apdomāt un atbildēt uz sekojošiem jautājumiem: cik ilgu laiku būvi paredzēts izmantot; cik lielu platību tā aizņems; kur būve tiks novietota.

Viens no pirmajiem būtiskajiem nosacījumiem, kas izšķir, vai nepieciešams izstrādāt un saskaņot dokumentāciju, ir būves izmantošanas jeb ekspluatācijas laiks.

Būvēm, kuras paredzēts ekspluatēt līdz vienam gadam (jeb sezonas būves), nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti un saskaņojums ar būvvaldi.

Tomēr, novietojot šādu būvi, tāpat ir jāņem vērā apbūves noteikumu nosacījumi, kas skar tās novietojumu zemesgabalā, piemēram, palīgēkas nedrīkst izvietot priekšpagalmā, kā arī jāievēro noteikti attālumi – trīs metri no kaimiņu zemesgabala robežas un vismaz pieci metri no zemesgabala ielas robežas.

Ar būvvaldi nav jāsaskaņo arī mazās arhitektūras formas – soliņi, smilšukaste, bērnu rotaļu mājiņa, dārza kamīns, suņa būda un voljērs un tamlīdzīgi objekti.

Ja būve īpašumā atradīsies ilgstoši – vairāk nekā vienu gadu – būvvaldē nepieciešams iesniegt un saskaņot dokumentāciju, kas ir atkarīga no būves lieluma.

Nākošais punkts, kas iepriekš jāizvērtē – cik lielā platībā paredzēts būvēt iecerēto palīgbūvi.

Atkarībā no būves lieluma palīgbūves tiek iedalītas grupās, kas ir noteikts sekojoši – 1. grupā ietilpst vienstāvu ēkas, kuras apbūves laukums nav lielāks par 60 m² (to starpā arī mazēkas, kas ir vienstāvu ēkas mazākas par 25 m²). Savukārt 2. grupā tiek ieskaitītas par 60 m² lielākas ēkas.

Trešais tikpat būtiskais nosacījums, kas iepriekš jāizvērtē, ir būves atrašanās vieta.

Atbilstoši apbūves noteikumu nosacījumiem palīgbūves atļauts izvietot sānu un aizmugures pagalmā, ņemot vērā, ka palīgēku var novietot ne tuvāk kā piecu metru attālumā no zemesgabala ielas robežas.

Būvējot vai novietojot palīgēku savā īpašumā, atļauja no kaimiņiem nav nepieciešama, ja attālums no kaimiņu zemesgabala robežas ir ne mazāk par trīs metriem.

Šo attālumu drīkst samazināt, saņemot kaimiņu zemesgabala īpašnieka skaņojumu – tam jābūt rakstiskam un nepārprotami jānorāda attālums, kādam kaimiņš piekrīt.

Vienlaikus ir jāpārliecinās, vai skaņotājs ir nekustamā īpašuma īpašnieks un vai īpašumam nav vairāki īpašnieki.

Par to var pārliecināties, ieskatoties portālā zemesgramata.lv, kas ir maksas pakalpojums. Šis apstāklis ir īpaši svarīgs, lai nerastos strīdi starp kaimiņiem.

Tāpat jāņem vērā, ka zemesgabala apbūve ar dzīvojamo ēku un palīgbūvēm nedrīkst pārsniegt noteikto apbūves blīvumu.

Šādu un vēl citu informāciju par jebkuru īpašumu var iegūt, ielūkojoties Teritorijas plānojuma ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pārlūkā, kas pieejams pašvaldības mājaslapā.

Kad saprasts, kur, cik ilgi un cik lielu palīgbūvi paredzēts būvēt, nepieciešams sagatavot un iesniegt būvvaldē būvniecības dokumentāciju.

Ja plānots būvēt mazēkas, Būvniecības informācijas sistēmā bis.gov.lv jāiesniedz dokumentācijas veids – paziņojums par būvniecību. Ar paziņojumu var būvēt tikai mazēkas.

Bet, ja plānots būvēt 1. grupas ēku vai 2. grupai atbilstošu palīgēku, Būvniecības informācijas sistēmā bis.gov.lv jāiesniedz būvniecības ieceres dokumentācija – paskaidrojuma raksts, kuram pievienots apraksts par plānoto ieceri un grafiskie dokumenti (objekta vizuālais risinājums, situācijas plāns uz zemes robežu plāna, kurā norādīta paredzētā objekta piesaiste zemesgabalā un tā ārējie izmēri).

Gan paziņojumu par būvniecību, gan paskaidrojuma rakstu var sagatavot un iesniegt pats īpašnieks (ja ir nepieciešamās zināšanas un prasmes projekta sagatavošanā) vai arī vērsties pie arhitekta, kas izstrādās un saskaņos nepieciešamo dokumentāciju.

Paziņojuma iesniegšana būvvaldē ir bez maksas. Bet par paskaidrojuma rakstu ir jāmaksā būvnodeva.

Pārējos, sarežģītākos palīgbūvju objektos būvvaldē jāiesniedz būvprojekts minimālā sastāvā un jāsaņem būvatļauja. Arī būvprojekta gadījumā jāmaksā būvnodeva. Tam obligāti jāpiesaista sertificēts būspeciālists.

Jāņem vērā, ka katrs īpašums un situācija ir individuāla un atkarīga no daudziem faktoriem, tāpēc iesakām pirms tam konsultēties ar būvvaldes arhitektu.

Ar Liepājas būvvaldi var sazināties, rakstot uz e-pastu: [email protected], zvanot: 63 404 725 vai pierakstoties pie speciālista uz klātienes pieņemšanu.

Tāpat jāņem vērā, ka iepriekš aprakstītie apbūves nosacījumi darbojas, ja apbūvējamais īpašums atrodas savrupmāju apbūves teritorijā.

Taču savrupmāju apbūve var būt arī citās apbūves teritorijās, piemēram, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM), centra apbūves teritorijā (C), jauktas apbūves teritorijā ar dzīvojamo funkciju (JDz) u.c., kā arī aizsargājamās apbūves teritorijās, kur darbojas citi apbūves nosacījumi.

Tādēļ drošāk ir piesaistīt sertificētu būvspeciālistu būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanai.

Palīgbūvju būvniecību regulē Vispārējie būvnoteikumi, Ēku būvnoteikumi un Liepājas pilsētas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.