Ja īpašumam piegulošajā ietves daļā ir bruģis, zaļā zona, par šīs teritorijas kopšanu līdz brauktuves malai atbildīgs īpašnieks vai cits īpašuma lietotājs vai pārvaldnieks. To nosaka pilsētas saistošie noteikumi.

Taču, vai savai mājai piegulošajā teritorijā nezāles drīkst apkarot ar sāli, Liepājas Komunālajā pārvaldē jautājumu ieteica uzdot pašvaldības policijai, kas savukārt šo pašu jautājumu liek adresēt vides speciālistiem.

Valsts Vides dienestā sabiedrisko attiecību speciāliste Karīna Dvorjaņinova atgādina, ka teritoriju uzturēšanas, sanitārās tīrības un ceļu apsaimniekošanas jautājumi ir pašvaldības kompetencē, tādēļ jautājums jāuzdod vai iesniegums par novēroto konkrētā ielā un vietā jāiesniedz Liepājas pašvaldībā.

“Iesniegumā norādīt iespējami precīzu attiecīgās vietas adresi vai atrašanās vietu, lai pašvaldība varētu izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā veikt atbilstošas darbības,”

precizē dienesta pārstāve.

Liepājas domes vides speciāliste Dace Liepniece-Liepiņa pastāsta, ka līdz šim Vides nodaļā nav saņemta informācija par nezāļu iznīcināšanu ar sāli vai citām ķīmiskām vielām.

“Sāls un citu ķīmisku vielu izmantošana var bojāt gan bruģa virsmu, gan arī apdraud kā mājdzīvniekus, tā arī iedzīvotājus, un regulāra ķīmisko vielu lietošana ilgtermiņā var pasliktināt vides kvalitāti kopumā.

Bet nav viena konkrēta aizlieguma, kas pilnībā aizliegtu nezāļu apkarošanai izmantot ķīmiskās vielas uz bruģa vai publiskās teritorijās,”

norāda speciāliste.

“Jāatzīst, ka vienkāršākā un videi draudzīgākā nezāļu iznīcināšana joprojām ir mehāniska ravēšana. Ravēšanai ieteicams izmantot kapli, ravēt pēc lietus, izraujot nezāli ar visu sakni. Nav arī tādas metodes, kas palīdzētu no nezālēm atbrīvoties uz visiem laikiem, jo sēkliņas lido pa gaisu, kā arī tās pārnēsā putni, līdz ar to nezāles iesējas visdažādākajās vietās,” skaidro D. Liepniece-Liepiņa.

Arī Komunālajā pārvaldē iedzīvotājiem iesaka izmantot tieši mehāniskās nezāļu apkarošanas metodes – pļaušanu, izravēšanu, apgriešanu, nevis nezāļu sālīšanu.

Uzziņai

– Nezāles tiek klasificētas pēc to vairošanās veida – sakņu un sēklu nezāles.

– Nezāles vislabāk ir izravēt ar visu sakni vai nogriezt pašā ziedēšanas laikā – nezāļu zaļo daļu kopā ar sakni jānoliek atsevišķā, norobežotā vietā, vislabāk komposta kaudzē.

– Ne visas nezāles vienmēr ir sliktas. Nezāles ietver tā sauktos “pionieru augus”, piemēram, pienenes un ložņājošais dadzis. To spēcīgās saknes ventilē augsni, ļauj tai elpot un savāc barības vielas no dziļākiem augsnes slāņiem, tādējādi ļaujot citiem augiem dzīvot vēlāk.

Daudzas nezāles ir arī svarīgs pārtikas avots noderīgiem kukaiņiem un putniem. Tāpēc vienmēr rūpīgi jāapsver, vai nezāles patiešām ir problēma.

– No dabīgiem līdzekļiem iesaka vēl etiķa un sāls maisījumu. To ielej smidzinātājā, pēc tam apsmidzina nezāles. Pēc dažām dienām nezāles novītīs.

– Vēl var izmantot nezāļu nazi – tas ir pielāgots, lai varētu izvilkt zemi no flīžu spraugām un tajās esošos augus. Problēma ir tāda, ka tas būs atkal jāizmanto pēc mēneša, jo neiznīcina saknes.

– Vēl variants ir nezāļu plēve – to uzklāj tieši uz seguma, kur ir paredzēts iznīdēt nezāles, un nostiprina, lai vējš neaizpūš. Plēve neļauj saules gaismai tikt tai cauri, tāpēc nezāles dabiski iznīkst.

Šis veids ir piemērots, ja segums netiek neizmantots staigāšanai mēnesi vai pat ilgāk.

– Ar lodlampu – nezāles ir jāapstrādā, dedzinot tās 2–3 sekundes 10–15 cm attālumā.

– Ja jums ir augstspiediena ierīce, jums nebūs jāizrauj nezāles – īpaši intensīva ūdens strūkla vienkārši izskalos zemi un zāles saknes.

Avots: gardena.com, ksenukai.lv