”Latvijā obligāta ir trakumsērgas vakcīna visiem suņiem, kaķiem un mājas seskiem. Latvija šobrīd ir to valstu sarakstā, kas atzītas par brīvām no trakumsērgas, un tas paveikts, pateicoties gan meža zvēru vakcinācijai, gan regulārai mājas un istabas dzīvnieku potēšanai. Trakumsērga ir vīrusa izraisīta saslimšana, kuru nav iespējams izārstēt, nāvējoša gan cilvēkam, gan dzīvniekam, tādēļ nepieciešamība pēc vakcinācijas netiek apspriesta. Vakcināciju pret trakumsērgu mīlulim veic, kad tas sasniedzis 12 nedēļu vecumu. Pēc pirmreizējās vakcīnas atkārtota injekcija lielākoties tiek veikta pēc gada, bet turpmākajā dzīvnieka mūžā to var veikt arī retāk, piemēram, reizi trijos gados, ja tā noteicis konkrētās vakcīnas ražotājs,” skaidro veterinārārste Anete Kalniņa.

Bez obligātās trakumsērgas vakcīnas Anete Kalniņa iesaka suni un kaķi vakcinēt arī pret citām infekcijas slimībām.

”Ar vakcīnu palīdzību mēs savus mīluļus pasargājam no nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām. Gan suņiem, gan kaķiem pirmā vakcinācija sākas sešu līdz astoņu nedēļu vecumā.

Kaķi tiek vakcinēti pret kalicivīrusu, panleikopēniju jeb kaķu mēri un herpes vīrusu, savukārt suņi – pret parvovīrusu, gaļēdāju mēri, leptospirozi, paragripu un adenovīrusu. Visas minētās saslimšanas ir aktuālas jebkurā gadalaikā, un nav labāka vai sliktāka laika, kad dzīvnieku vakcinēt, to var darīt visa gada garumā. Šīs vakcīnas jāatkārto reizi 1–3 gados atkarībā no ražotāja rekomendācijām. Ieguvums, regulāri ar dzīvnieku ierodoties klīnikā pēc potes, ir arī tas, ka šī apmeklējuma laikā ārsts veic klīnisko izmeklēšanu, paliecinās par dzīvnieka veselības stāvokli un saimniekam ir iespēja rast atbildes uz aktuāliem jautājumiem,” par vakcinācijas nozīmi stāsta veterinārārste.

Bieži saimniekiem rodas jautājums – vai man tiešām jāvakcinē kaķis, ja tas neiet ārā? Anete Kalniņa atgādina, ka der atcerēties, ka

saimnieki paši ir lielisks vīrusu pārvietošanās veids un var tos atnest savam istabas kaķim, tādēļ drošāk ir savu draugu pasargāt no infekcijas slimībām ar vakcīnas palīdzību.

A.Kalniņa stāsta, ka pirmais veterinārārsta apmeklējums dzīvniekam bieži sakrīt ar nepieciešamību pēc pirmās potes, un tas var būt satraucoši gan dzīvniekam, gan saimniekam.

Ieteicams pirmajā vizītē pie sava veterinārārsta tikai iepazīties, lai dzīvniekam veidojas kontakts ar ārstu un drošības sajūta jaunajā vidē, kas tālākajā mūžā palīdzēs klīnikas apmeklējumu nesaistīt ar nepatīkamām emocijām.

Sevišķi aktuāli tas ir kucēniem. Ja pirmā klīnikas apmeklējuma laikā sunītim būs iespēja iepazīties, paspēlēties un uzēst kārumus klīnikā, tālākie apmeklējumi saistīsies ar pozitīvām atmiņām. Ja tomēr pirmā vizīte sakritīs ar poti, tas nekas, jo vakcinācija ir ātrs process, kuru klīnikas personāls mēģina izdarīt maksimāli saudzīgi.

Lieliski palīdz, piemēram, cienāšana ar našķiem uz procedūru galda, un tad pote tik tiešām ir ”čiks, un gatavs”!

”Tam, kad vajadzīga nākamā vakcinācija, saimnieks var sekot līdzi pats, ieskatoties sava dzīvnieka vakcinācijas apliecībā vai pasē, kur būs norādīts datums, kad vakcinācija veikta un kad tā jāatkārto. Nākot uz poti, mājdzīvniekam jābūt veselam un brīvam no parazītiem – attārpotam. Vakcinācija ir viens no profilaktiskiem pasākumiem sava mīluļa veselības labā, jo profilakse vienmēr ir labāka par ārstēšanu. Mīļie saimnieki, rūpēsimies par saviem mājdzīvniekiem, lai tie dzīvo veselu un laimīgu dzīvi,” aicina A.Kalniņa.