Vīrietis ar meitenēm iepazinies uz ielas, pēc tam aicinājis pie sevis mājās, izvarojis, piespiedis lietot narkotikas. Kurā reģionā, pilsētā vai novadā tas noticis, policija neatklāj, taču tas arī nav svarīgi – pedofili bērniem var uzglūnēt visur.

“Izdzirdot vārdu “pedofils” vai arī izlasot par cilvēkiem, kuri seksuāli izmanto bērnus, vecāki parasti kļūst bažīgi, lai arī daudziem šķiet, ka “ar maniem bērniem gan tas nevarētu notikt”.

Tomēr saskaņā ar pētījumiem Latvijā vidēji katrs desmitais bērns piedzīvojis kādu no seksuālās izmantošanas formām.

Tā kā bērnu seksuāla izmantošana ir izplatīta, tomēr šķietami “neredzama” vardarbības forma, ikvienam vecākam vajadzētu zināt, kā varam savu bērnu pasargāt,” pauž nevalstiskās organizācijas “Centrs Dardedze” komunikācijas vadītāja Anda Avena.

Viņai lūdzām skaidrot būtiskāko, kas vecākiem un bērniem ļautu atpazīt pedofilu un seksuālu izmantošanu.

Kas ir pedofili?

Tie ir cilvēki, kuri veic seksuālu vardarbību pret bērniem. Biežāk vīrieši, kurus seksuāli piesaista bērni. Viņi savus upurus meklē apzināti baudas gūšanas nolūkā.

Reizēm šādi cilvēki uzskata, ka, nelietojot vardarbību vai atklāti neuzmācoties, viņi nenodara bērnam neko sliktu. Bieži vien viņi tic, ka, ja bērns nepretojas, tad viņš piekrīt šīm darbībām (akceptē tās).

Pedofili mēdz uzskatīt, ka viņu uzvedībā nav nekā slikta. Vairums pedofilu zina, ka viņi pārkāpj likumu, tomēr bieži vien savas dzīves laikā viņi seksuāli izmanto vairākus bērnus.

Pedofilus sauc arī par bērnu seksuāliem izmantotājiem. Ar vārdu “izmantošana” tiek apzīmētas visas seksuālu darbību formas – seksuālas dabas piedāvājumi, pornogrāfijas demonstrēšana, ķermeņa intīmo daļu glāstīšana, aizskaršana utt.

Kādi viņi ir?

Diemžēl pedofiliem nav kādas vienas tipiskas izskata pazīmes – tas patiesi var būt jebkurš.

Svarīgi atcerēties, ka visbiežāk bērnus seksuāli izmanto personas, kuras viņi pazīst un kurām uzticas, nevis svešinieki.

Cilvēks, kas seksuāli izmanto bērnus, var būt gan cienījams sabiedrības loceklis, gan “jaukais kaimiņš”, gan arī bērna ģimenes loceklis.

Šādam cilvēkam mēdz būt vara pār nepilngadīgo, kas tiek izmantota, lai veiktu seksuālas darbības ar viņu vai draudētu.

Piemēram, skolotājs var bērnam pateikt, ka viņam būs sliktas atzīmes vai viņš nevarēs iet ārā, ja nesadarbosies; bērna pieskatītājs (auklīte) var piedraudēt ar nepatikšanām, ja bērns nedarīs to, ko no viņa prasa.

Draudus mēdz izmantot arī tāpēc, lai panāktu bērna klusēšanu.

Pirms vardarbības pastrādāšanas šāds cilvēks var iemantot bērna vai vecāku uzticību. Viņš var kļūt par “laipno” cilvēku, kurš atbalsta un iedraudzējas ar vecākiem.

Taču viņa patiesais nolūks ir piekļūt bērnam. Ieguvis vecāku uzticību, viņš kļūst par gaidītu ciemiņu. Viņam atļauj rūpēties par bērnu vecāku prombūtnes laikā vai arī piedāvā izvest bērnu pastaigāties.

Bieži vien šādam cilvēkam ir vaļasprieki un intereses, kas patīk bērnam. Viņš var “pievilināt” bērnu ar savu dedzīgo interesi vai dāsnām dāvanām, piemēram, dāvinot naudu vai mantas.

Viņš arī mēdz stāstīt bērnam, ka viņu attiecības ir īpašas un ka tas, ko viņi dara kopā, jātur noslēpumā. Šāds cilvēks var radīt bērnam sajūtu, ka viņš ir īpašs, mīlēts un lolots, tāpēc jo lielāks risks tikt pakļautam seksuālai izmantošanai ir bērniem, kas savā ģimenē nav saņēmuši šādu uzmanību vai kuriem mājās tiek darīts pāri.

Tas var notikt arī attālināti

Mūsdienās, kad darbs un mācības pamatā notiek attālināti, arī pedofili ļoti aktīvi izmanto interneta iespējas.

Kontaktējoties ar bērniem internetā, viņi var arī uzdoties par bērnu un, ieguvuši uzticēšanos, ievirzīt sarunu seksuāla rakstura gultnē,

sūtīt bērnam seksuālus attēlus vai video un tādus pašus prasīt arī no bērna.

Tikmēr bērni sākumā mēdz domāt, ka atraduši jaunu draugu, tāpēc cenšas neizpaust šo attiecību saturu, bet pēc tam viņus var pārņemt kauns un bailes.

Kad bērns internetā izplatījis seksuāla rakstura attēlus vai arī kļuvis par pazemojumu upuri, viņš nereti ieraujas sevī, kļūst nomākts, jūtas bezspēcīgs un cenšas notikušo slēpt, ko pāridarītājs var izmantot, lai vēl vairāk bērnu iebiedētu un pakļautu.

Bērnam var būt sajūta, ka šī situācija nekad nebeigsies un nekas vairs nav labojams. Cietušā attēli var tikt izmantoti šantāžai, lai piespiestu upuri sūtīt tos vēl, maksāt par to nepubliskošanu.

Vardarbība var turpināties arī reālā vidē – bērns var tikt piespiests satikties un stāties reālās seksuālās attiecībās.

Interneta vidē publiskotu attēlu radītā apkaunojuma dēļ bērni nereti vairs negrib iet uz skolu, un arī vēlāk dzīvē intīma rakstura attēli var traucēt, dibinot attiecības vai meklējot darbu.

Ja bērnam izveidojusies seksuāla rakstura sarakste ar pieaugušo, svarīgi vispirms sniegt bērnam atbalstu un mierinājumu. Ja viņš pats ir izstāstījis par notikušo, tad noteikti pelnījis uzslavu par drosmi.

Taču arī tad, ja bērns pats nav vecākiem izstāstījis notikušo, nevajadzētu viņu nosodīt – bērns jau tā jūtas slikti, un sods neveicinās uzticēšanos vecākiem.

Kad bērns kļuvis par iedraudzināšanas, seksinga vai kibermobinga upuri, nepieciešams saglabāt pierādījumus un vērsties policijā un drossinternets.lv, kas var palīdzēt operatīvi dzēst attēlus no interneta.

Ja pastāv seksuālas izmantošanas draudi, policijā nepieciešams vērsties gan sava bērna drošības dēļ, gan arī tāpēc, lai pāridarītājs nevarētu sāpināt vēl citus bērnus. Bērnam un ģimenei var palīdzēt arī psihologa konsultācijas.

Kā var zināt, ka bērns ir izmantots?

Reizēm to ir ļoti grūti saprast, un vecāki mēdz sev pārmest nezināšanu. Tas nebūt nenozīmē, ka viņi nav labi vecāki vai ka viņu attiecībās ar bērnu kaut kas nav kārtībā.

Svarīgi atcerēties, ka daži turpinājumā izklāstītie uzvedības modeļi var liecināt arī par citiem notikumiem bērna dzīvē, tāpēc pašiem vecākiem var būt grūti atšķirt, vai bērns patiešām ticis seksuāli izmantots.

• Bērni mēdz demonstrēt neparastu seksuālu uzvedību un viņu vecumam neraksturīgas zināšanas par seksualitāti. Viņi izrāda netipisku interesi par seksuālām darbībām un vēlas pieskarties citiem seksuālā veidā.
• Viņiem var būt neizskaidrojams apsārtums vai sāpīgums ģenitāliju rajonā.
• Jaunāki bērni, kas ir cietuši no seksuālas vardarbības, var kļūt neparasti noslēgti vai neparasti agresīvi; viņiem var rādīties murgi; viņi var sākt slapināt gultā vai demonstrēt sev neraksturīgu uzvedību.
• Vecāki bērni var kļūt agresīvi; viņiem var parādīties grūtības mācībās un viņi var pat aizbēgt no mājām.
• Daži bērni var noslēgties vai arī viņiem var rasties domas par pašnāvību; viņi var traumēt sevi vai pārgalvīgi uzvesties, apdraudot savu dzīvību.

Kā pasargāt bērnu?

Ne vienmēr mēs varam bērnam būt klāt, taču varam sniegt viņam zināšanas par to, kā atpazīt nedrošas situācijas un izvairīties no tām.

Turklāt ļoti ieteicams sākt runāt ar bērnu par drošību attiecībās jau pirmsskolas vecumā, jo tieši tad bērnam jāiemācās atšķirt pieļaujamu uzvedību no nepieļaujamas, kā arī jāstiprina uzticēšanās starp bērnu un vecākiem.

Svarīgi stāstīt par drošību, nebiedējot bērnu un neizvirzot pārāk daudz noteikumu.

Ko pārrunāt ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu ikdienā:

• Tavs ķermenis pieder tikai tev pašam. “Biksīšu likums” nosaka, ka intīmās vietiņas – ķermeņa vietas, ko sedz peldkostīms – citi nedrīkst aiztikt (izņemot gadījumus, kad tev tiešām vajadzīga palīdzība no ārsta vai mazgājoties). Tāpat citi nedrīkst prasīt, lai tu aiztiec viņu intīmās vietiņas. Citi nedrīkst tevi arī fotografēt vai filmēt pliku.
• Gaidīts apskāviens un buča no mīļa cilvēka parasti ir labs pieskāriens, turpretī pieskāriens, kas nodara sāpes, rada nepatīkamas sajūtas vai satrauc, nav pieļaujams – tam jāsaka “nē!”.
• Gatavot dāvanu tuvam cilvēkam ir labs noslēpums, bet noslēpums, kas tevi satrauc, liek justies neērti, biedē vai kādu apbēdina, ir slikts noslēpums. Tas noteikti jāizstāsta uzticamam pieaugušajam.
• Uzraksti uz lapas 5 uzticamus pieaugušos, pie kuriem var vērsties, ja jūtas nomākts, satraukts, nobijies vai ja kāds nodarījis pāri. Viņiem tu vari stāstīt visu, un viņi tev ticēs. Tie var būt vecāki, radinieki, draugu vecāki, skolotāji, ārsti. Stāstīt viņiem par savām sajūtām ir ļoti laba un drosmīga rīcība!
• Rūpēties par tavu drošību ir pieaugušo atbildība – pieaugušo darbiņš ir veltīt laiku, lai uzmanīgi ieklausītos bērna teiktajā, pamanītu viņa izjūtas un palīdzētu.

Kur meklēt padomu un palīdzību?

• “Centrs Dardedze”, [email protected], 29556680.
• Drošāka interneta centrs – www.drossinternets.lv.
• Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis – 116111.
• Valsts policija –110.
• Izglītojoša platforma vecākiem un speciālistiem bērnu seksuālas izmantošanas prevencijai – www.pasargabernu.lv.