Tādas platformas kā “Skyscanner”, “Kiwi” vai citi cenu salīdzinātāji sola ātri atrast izdevīgāko piedāvājumu, un lielākoties tie šo funkciju arī pilda.

Tomēr jautājums par to, cik lielā mērā šīm vietnēm var uzticēties, joprojām paliek aktuāls un rada bažas daļai ceļotāju.

Svarīgi saprast, ka lielākā daļa no šīm vietnēm nemaz nepārdod aviobiļetes – tās drīzāk darbojas kā starpnieki, kas salīdzina cenas un pēc tam novirza lietotāju uz aviokompānijas vai citas trešās puses pārdevēja mājaslapu.

Uzņēmuma “JA Travel” vadītāja Agita Kurzeme skaidro, ka industrijā šādus pakalpojumu sniedzējus dēvē par OTA jeb “Online Travel Agencies”.

A. Kurzeme atzīst, ka pati šādas vietnes izmanto, taču ļoti konkrētam nolūkam.

“Personīgi es šīs saites lietoju, lai atrastu savienojuma lidojumus,

jo tajās parasti redzamas visas iespējamās variācijas, kā aizlidot līdz galamērķim,” viņa stāsta.

Vienlaikus viņa uzsver, ka biļešu iegāde šādās platformās ne vienmēr ir labākā izvēle, īpaši uzņēmumiem vai lielākām grupām.

Viņa norāda, ka drošāka pieeja ir OTA izmantot tikai kā cenu salīdzināšanas rīku.

“Var tur meklēt lidojumus un salīdzināt cenas, bet tad tālāk jau biļetes pirkt pie pašām aviokompānijām,”

viņa iesaka.

Īpaši piesardzīgiem jābūt gadījumos, kad jāiegādājas lidojumi ar pārsēšanos.

“Ja jāiegādājas lidojumi ar pārsēšanās reisiem, tad pavisam noteikti iesaku biļetes pirkt tikai un vienīgi pie aviokompānijām vai licencētām tūrisma pakalpojumu aģentūrām,” uzsver nozares pārstāve.

Līdzīgu nostāju publiski paudušas arī pašas aviokompānijas.

Piemēram, “Ryanair” vairākkārt brīdinājusi pasažierus par trešo pušu biļešu tirgotājiem, norādot, ka tie nereti piemēro papildu komisijas maksas, sniedz nepilnīgu vai neskaidru informāciju par biļešu noteikumiem un apgrūtina saziņu gadījumos, kad lidojums tiek mainīts vai atcelts.

Aviokompānija uzsver, ka, iegādājoties biļetes caur starpniekiem, pasažieri var nesaņemt tiešu informāciju par izmaiņām lidojumā vai saskarties ar sarežģītu naudas atgūšanas procesu.

“OTA neatbild par sekām – viņi var mēģināt kaut kā izgrozīties no situācijas. Klients šādos gadījumos nav īsti pasargāts,”

piemetina A. Kurzeme.

Viņa arī norāda, ka nelielais ietaupījums bieži vien var nebūt tā vērts, ja rodas problēmas ar lidojuma izmaiņām vai atcelšanu.

Vienlaikus viņa atzīst, ka tiešo reisu gadījumā risks ir mazāks un izvēle paliek paša ceļotāja ziņā – galvenais ir apzināties iespējamos riskus vēl pirms biļešu iegādes.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.