Šogad svētki daudziem iedzīvotājiem sniedz iespēju atpūsties četras dienas pēc kārtas, tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) īpaši uzsver drošības noteikumu ievērošanu, lai svētkus un brīvdienas neaptumšotu traģiski nelaimes gadījumi.

Aizvadīto gadu VUGD statistika apliecina, ka Līgo svētku brīvdienas bijušas traģiskas daudzās ģimenēs.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā četri cilvēki, savukārt no ūdenstilpēm tika izcelti astoņi bojāgājuši cilvēki. 2020.gadā svētku brīvdienās ugunsgrēkā cieta viens cilvēks un no ūdenstilpēm tika izcelti seši bojāgājuši cilvēki, informē VUGD pārstāve Ilze Dāme-Birziņa.

VUGD atgādina, ka jautra svētku svinēšana nav tas pats, kas neapdomīga un pārdroša rīcība.

Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi aicina svētkus pavadīt droši, jo, kā liecina dienesta dati, diemžēl, Jāņos traumu un nelaimes gadījumu skaits pieaug pat divkārt, un ik gadu divu svētku dienu laikā vairāk nekā 600 cilvēki gūst nopietnas traumas, kad ir nepieciešama NMPD mediķu palīdzība. NMPD pārstāve Inga Vītola informē, ka katrs otrais negadījums notiek reibumā.

Pirms dodies līgot, parūpējies par savu mājokli

Ikviens īstens līgotājs un Jāņu bērns zina, ka svētkiem ir jāgatavojas laikus, lai pēdējā brīža steigā neaizmirstu būtiskas lietas.

Jāņu ticējumos ir teikts, ka labklājība visa gada garumā pavadīs tos, kuri pirms došanās uz Līgo svētku svinībām atkārtoti pārbaudīs, vai visi ūdens krāni mājoklī ir aizgriezti un gludeklis izslēgts.

Tāpat VUGD aicina no elektrotīkla atslēgt visas iespējamās elektroierīces – mobilo telefonu lādētājus, datorus, televizorus u.c. Pārbaudi arī apkures ierīces!

Zini, kur līgosi

Daudzi Līgo dienu dodas svinēt brīvā dabā pie radiem un draugiem. Ja iegaumēsiet svinību vietas adresi un apkārtni, tad, zvanot uz tālruņa numuru 112, bez minstināšanās varēsiet nosaukt savu atrašanās vietu un ugunsdzēsēji glābēji, mediķi vai policisti ātri atsteigsies palīgā.

Vienmēr noskaidro jau iepriekš, kurp dosies, jo īpaši, ja dodies ciemos uz mazāk zināmu vietu vai izbrauksi pie dabas. Noskaidro tuvāko pieturu, tuvākās mājas nosaukumu vai kādu citu orientieri, lai būtu gatavs neparedzētām situācijām un spētu jebkuram glābšanas dienestam pateikt, kur atrodies.

Precīzas adreses vai orientieru nosaukšana ir ļoti svarīga, lai mediķiem nenāktos maldīties, pa mežiem un laukiem meklējot cietušo, un netiktu zaudētas tik vērtīgās minūtes dzīvību glābšanā.

Jau iepriekš savā tālruni atrodi iespēju noteikt savas atrašanās vietas koordinātas vai lejupielādē kādu no pieejamām mobilām lietotnēm, kas ļauj nosūtīt koordinātas – tās ļoti palīdzēs, ja nezināsi nosaukt nekādus tuvumā esošos orientierus.

Jāņu zāles meklēt dodies kompānijā un ar uzlādētu mobilo telefonu kabatā

Ierodoties svētku svinēšanas vietā, VUGD iesaka uzreiz drošā vietā nolikt mājas un automašīnas atslēgas, lai pēc svētkiem veiksmīgi vari atgriezties atpakaļ mājās.

Ticējumi vēsta, ka, ja dodoties pēc ziediem, meijām un ozola zariem, ņemsiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu, ūdeni un kādu līdzgaitnieku, tad varēsiet neapmaldoties atrast atpakaļceļu, pārnest mājās visas Jāņu zāles un nenokavēt svinības.

Ugunskura vietu izvēlies pārdomāti, izveido to drošu lieliem un maziem

Jāņu naktī Latvijā tiek dedzināti neskaitāmi ugunskuri, lai tie līgotājiem sniegtu gaismu no saules rieta līdz lēktam. Kādā Jāņu ticējumā ir teikts, ka veselu gadu veiksme pavadīs tos līgotājus, kuri Jāņu ugunskura vietu mācēs sagatavot pēc visām sentēvu un ugunsdzēsēju tradīcijām.

VUGD skaidro, ka galvenais ir atrast īsto un pareizo vietu šim Līgo svētku galvenajam simbolam – tā, lai tas visus apgaismo un silda, bet neko nenodedzina!

Jāņu ugunskurs ir jākurina drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, piemēram, kādā klajā vietā, tomēr nekādā gadījumā mežā.

Pie atklātas uguns darbojas pieaugušie, ievērojot drošības noteikumus

Tautas ticējumi paredz, ka Līgo svētku svinības nav iedomājamas bez Jāņu siera, kvasa un labi iemarinēta šašlika.

Sentēvu gudrības māca, ka gaļa (vai desiņas) sanāk sulīga un garšīga tikai tad, ja tā tiek cepta uz stabilas virsmas novietota grila, kas atrodas drošā attālumā no ēkām un kokiem.

Ik gadu šajos svētkos pie ugunskuriem un griliem līgotāji gūst smagus apdegumus, lecot pāri ugunskuram un iekrītot tajā vai reibumā uzkrītot grilam.

Pērn apdegumus guva 41 cilvēks, kas ir trīsreiz vairāk kā jebkuru citu gadu. Vairāki cietušie guva ļoti plašu ķermeņa apdegumus. Tāpat līgotāji katru gadu gūst ļoti smagus apdegumus, aizdedzinot ugunskuru ar degšķidrumu vai benzīnu, kas strauji uzliesmo.

Nopietnus apdegumus katru gadu gūst arī mazi bērni, piespiežot plaukstas pie karsta grila, uzgrūžoties grilam vai iekāpjot oglēs.

NMPD mediķu pieredzē ir arī negadījums, kad mazam bērnam, kurš piegāja tuvu ugunskuram, liesma pārmetās uz apģērbu un tā sintētiskais materiāls kūstot pielipa pie ķermeņa.

Pērn slimnīcā ar apdegumu traumām nogādājām trīs, no pusotra līdz četrus gadus vecus, bērnus.

Pirts, pelde un plosti – tikai skaidrā prātā

Līgo dienā daudzi līgotāji dodas arī uz pirti, lai svētkos lustētos tīri un balti. VUGD aicina pirtis kurināt tā, lai tās nepārvērstos par lieliem Jāņu ugunskuriem.

Jāņu ticējumos ir izteikts brīdinājums, ka tie līgotāji, kuri dosies uz pirti vai arī peldēties pēc alus nobaudīšanas, sabojās veselību un apdraudēs savu dzīvību.

Ar alus radīto reibumu galvā var likties, ka ne vien jūra ir līdz ceļiem, bet arī visas pārējās ūdenstilpes.

VUGD novērojumi liecina, ka pārdrošie un neprātīgie peldētāji, kā arī laivotāji, kuri dodas ūdenī bez glābšanas vestēm, var sabojāt vairākus desmitus Līgo svētku svinību.

Jāņu tradīcijas stingri nosaka – ja gribi visus līgotājus redzēt arī Jāņu dienas rītā, tad neļauj draugam jautrā prātā un it sevišķi naktī doties peldēties vai laivot!

Katru gadu Jāņu brīvdienās ir traģiski negadījumi, kad līgotāji noslīkst vai gūst smagas traumas, lecot ūdenī uz galvas vai uz kājām, kas nereti beidzas ar dzīvi ratiņkrēslā.

Pērn abās svētku dienās NMPD mediķi steidzās uz astoņiem izsaukumiem, kad, atpūšoties pie ūdeņiem, cilvēki bija slīkuši vai guvuši smagas traumas, tostarp sešos gadījumos peldēšanās beidzās traģiski un cilvēki gāja bojā.

Savukārt viens cilvēks, lecot dīķī uz galvas, smagi traumēja mugurkaulu.

Esi piesardzīgs, dodoties peldēt svētkos. Neej ūdenī alkohola reibumā. Peldvietā nelec ūdenī no augstuma ne uz galvas, ne uz kājām. Neej peldēties naktī, īpaši nezināmās peldvietās, kā arī nepeldi viens pats.

Ūdenstilpju tuvumā ik mirkli uzmani bērnus.

Pāri ugunskuram lec pieaugušie, ievērojot drošības noteikumus

Tad, kad Līgo svētku svinības rit pilnā sparā, Jāņu bērni gatavi lēkt pāri ugunskuram. Izsenis ir noteikts, ka pāri ugunskuram var lēkt tikai tie līgotāji, kuri ir vismaz 18 gadus veci, pirms tam nav baudījuši kādu stiprāku dzērienu un sev mugurā nav uzvilkuši sintētiskas vai plandošas drēbes, kurās liesmiņai ieķerties.

Papardes ziedu nemeklē vienatnē

Tiem, kuri Jāņu naktī dodas papardes ziedu meklējumos, ticējumos teikts, ka dziļi mežos papardes nemaz neaug, tāpēc pirms došanās iesakām skaļi paziņot papardes augšanas vietas, lai apmaldīšanās gadījumā pārējie zinātu, kur Jūs meklēt.

Ja nu tomēr klusībā un vienatnē esat izlēmis, ka dosieties mežā papardes ziedu lūkoties, tad paņemiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu un lukturīti.

Svētki pilsētā, īpaši ievērojot drošības noteikumus

Vieni no azartiskākajiem līgotājiem ir tie, kuri svētkus svin pilsētā. Tomēr ticējumi vēsta, ka ugunsnelaimes var piemeklēt tos, kuri mēģinās Jāņu ugunskurus dedzināt atkritumu tvertnēs vai cept gaļu uz balkona – degošie atkritumi noteikti sabojās blakus esošās svinības, bet grils uz balkona piedūmos apkārtni un, iespējams, arī aizdedzinās blakus esošo kaimiņu balkonus.

VUGD iesaka pilsētniekiem Jāņu svinēšanai pieiet radoši un iztikt bez netīša Jāņu ugunskura izveidošanas uz kaimiņu balkoniem.

Bērni svētkos jāpieskata ar dubultu uzmanību

Visu Līgo svētku un Jāņu dienas svinību laikā nedrīkst aizmirst par bērniem – viņi šos svētkus nereti gaida vairāk par citiem.

Redzot kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai, bērniem šķiet, ka arī viņiem šajā dienā ir ļauts padraiskoties.

Tradīcijas un ticējumi nosaka, ka, lai mājās valdītu saticība un miers, Līgo svētkos bērniem ir jāuztic vainagu pīšana un galda klāšana, nevis ugunskuru kurināšana un gaļas cepšana.

Jautra līgošana būs garantēta, ja bērni visu laiku būs vecāku redzeslokā.

Jāņos mielastu baudi apdomīgi

Aizrīšanās ar šašliku ir nosmakšanas risks. Katru gadu NMPD mediķi steidz palīgā arī vairākos smagu aizrīšanās gadījumos, kas diemžēl dažkārt beidzas traģiski.

Pagājušogad tie bija trīs izsaukumi, kuros izdevās palīdzēt un nebija traģisku seku. Aizrīšanās gadījumā ļoti būtiska ir līdzcilvēku ātra un tūlītēja iesaiste.

Ja ir uztraukums vai nav iemaņu, atbalstu  un pirmās palīdzības padomus pa telefonu vienmēr sniedz ārkārtas tālruņa 113 izsaukumu pieņemšanas dispečers, sakot priekšā, kas un kā darāms, kamēr mediķi vēl ceļā.

Garajām svētku brīvdienām sarūpē nepieciešamo mājas aptieciņā un atceries to paņemt līdzi, ja dodies svinēt ārpus mājas pie dabas. Pārbaudi vai aptieciņā ir pārsienamie materiāli, plāksteri un līdzekļi, lai spētu sniegt palīdzību sadzīves traumu gadījumos (neliels apdegums, brūces, sasitumi).

Ja tomēr drošas tradīcijas un ticējumus kāda iemesla dēļ nav izdevies ievērot vai arī notikusi kāda cita nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz tālruni 112 vai 113.