“Es domāju, ka lina galdauts piemērots jebkurā situācijā, ne tikai īpašos svētkos,” saka Tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” vadītāja Ilma Rubene.

Viņa paskaidro, ka lins var būt dabiskā krāsā, to arī balina – no tāda ir balti izstrādājumi, tāpat krāso – tad mājas tekstils var būt dažādās krāsās.

I. Rubene saka – auduma īpašības tādēļ nemainās, ka lins piesūcināts ar krāsu.

Vēl kāds iecienījis lina palagus. Ja tos salīdzina ar kokvilnas palagiem, kuriem nav iešūta gumija, kas tur pie gultas malām, tad – lietošanā ērtāki. Tā kā ir biezāki un smagāki, tie, gulētājam grozoties, paliek savā vietā. Lins ir arī patīkami vēss.

Viegli iztēloties, cik grūti tos bija mazgāt tolaik, kad veļasmašīnas nebija izgudrotas. Lins labi uzsūc mitrumu, palagi paliek smagi.

Biezāki galdauti jāskalo īpaši cītīgi, jo ūdens ar mazgāšanas līdzekli iekļūst dziļāk.

Kam ir kaut lina blūzīte vai dvielis, tas zina, ka to sausu izgludināt nevar, tikai mitru. “Labāk gludināt valgu, ienestu no āra, nekā mitrināt ar gludekli,” iesaka I. Rubene.

Lins ir spītīgs jau no paša sākuma, kad vēl stellēs. “Tas nav pateicīgs – ir slidīgs un dara tā, kā pašam patīk, nevis tā, kā mēs gribētu.

Audums iznāk gluds, raksts pareizs, tomēr lins īsti nav padevies.”

Meistarei tuvāka ir vilna, tāpēc auž to.

Dažādos avotos ir padomi, kā lietot un kopt lina galdautus. Autori piekodina, ka pelēkie jāmazgā zemā temperatūrā, 40 grādos, bet balināto linu, gribot saglabāt sniegbaltu, nevajadzētu vārīt, jo var sabojāt tā struktūru.

Galdautu ar izšuvumiem mazgāt saudzīgajā režīmā, ideālā variantā – ar rokām, izskalotu viegli izgriezt un pakārt virs izlietnes, lai ūdens notek.

Ja gadās, ka lina galdauts ieguvis nesmuku dzēriena traipu, tad jārīkojas operatīvi. Aplietā vieta uzreiz jāsaziepē ar veļas ziepēm, saputots tas jāatstāj uz kādu laiku, tad jāmazgā, kā ierasts.

Parastās ziepes un silts ūdens reizēm dara brīnumus.