Literāte Gunta Šnipke: “Atbilde uz jautājumu, kāda ir mana mīļākā bērnības garša, tālu nav jāmeklē. Tie ir manas vecmammas Olgas Šnipkes gatavotie kāpostu tīteņi. It kā vienkāršs, ne sarežģīti gatavojams ēdiens, bet, manuprāt, visgaršīgākais.

Tā kā biju vēl maza, visu gatavošanas procesu precīzi neatceros, bet atmiņā tas, ka kāpostgalvu ūdenī applaucēja un tad atdalīja lapas.

Pildījumam izmantoja malto gaļu un, lai gaļa turētos kopā, kā saistvielu pielika nevis rīsus, bet piebēra mannu.

Pēc tam katru tīteni stingri aptina ar spolīšu jeb šujamo diegu, kāds nu gadījās pa rokai, un lika uz pannas taukvielās. Apcepa kārtīgi, tumšbrūnus.

Pēc tam visi nonāca katlā, ūdenī, kam pielika burkānus, piparus un vēl kādu garšvielu. Izsutināti garšoja vienkārši lieliski.

Protams, kāpostu tīteņus savā pieauguša cilvēka dzīvē esmu gatavojusi arī pati, bet nekad, nekad man tie nav sanākuši tik garšīgi kā vecmammas gatavotie.

Vai toreiz gaļai, kāpostiem, taukvielām, garšvielām bija cita garša? Vai tomēr neatkārtojamo garšu piešķīra bērnība un pasaules baudīšana caur bērnības rozā brillēm?”