Pirmais, par ko jādomā, ir dūmvadu tīrīšana, ja kurina ar cieto kurināmo.

Jāizsauc sertificēts skursteņslauķis, kas saimniekam atstāj apliecinājumu, ka darbs izdarīts un par rezultātu speciālists atbild.

Samērā izplatīts ir uzskats, ka skursteņus vēlams tīrīt, kad apkures sezona beigusies. Taču Dienvidkurzemes novada pašvaldības Komunālās pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Štolcs gan iesaka ko citu:

“Labāk tīrīt, pirms sāk kurināt, jo vasarā skurstenī reizēm putni samet zarus, stārķis noskatījis par ligzdas vietu. Kad iekurina, dūmus sit atpakaļ.”

Viņš arī atgādina, ka apkope nepieciešama apkures katliem, tie jāpārbauda, vai labā kārtībā. No radiatoriem jāizlaiž pa vasaru sakrājies gaiss.

Tāpat jāpievērš uzmanība nobirušām lapām. Jāpārbauda, vai tās nav sakritušas notekās, lai lietavu laikā nesākas dažādas problēmas.

Vienkārši jāpakāpjas un jāpaskatās, vai nav sablīvējumi no lapām, zariņiem, sadīgušas zāles.

Ja blakus augļu koki, var notekās sakrist āboli, bumbieri, tie tur arī ieripo, atsitušies pret ēkas jumtu.

Rudenim tuvojoties, pakešu logus var pārslēgt ziemas režīmā.

Novērots, ka nez no kurienes pie logiem uzrodas miegainas mušas, lai gan vasarā nav bijušas.

A. Štolcs zina, ka, iestājoties vēsam laikam, lidones pa spraugām salien vēja kastēs. Ko ar mušām iesākt, ir katra saimnieka ziņā.

Arī māju pagrabi mēdz būt ar lodziņiem. Vasarā tie parasti pavērti vai vispār izņemti, kādi nu kurā namā iebūvēti.

Rudens sākumā varētu rasties jautājums, vai tie jau jāaizver vai vēl var atstāt vaļā? Komunālās pārvaldes speciālists saka – logiem un durvīm jābūt ciet.

Pēc apdrošinātāju novērojumiem ūdens noplūdes ir viens no biežākajiem bojājumiem, ar ko saskaras telpu īpašnieki.

Ir ļoti svarīgi apsekot savā īpašumā esošās inženierkomunikācijas.

Ja ūdens sistēmā tiek izmantoti filtri, ir jāpievērš uzmanība to stāvoklim, vai filtra korpusā nav radušās plaisas, vai “nesulo” savienojumu vietas.

Speciālisti atgādina, ka reizi piecos gados ir vēlams nomainīt ne tikai pašu filtru, bet arī filtra korpusu.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš ūdens apgādes lokanajām caurulēm pirms ūdens maisītājiem. Vislabākais risinājums ir šīs lokanās caurules nomainīt reizi divos vai trīs gados.

Tāpat ir vēlams iegādāties atbilstoša garuma caurules, lai nav jātaisa lieki savienojumi, kas rada papildu vājās vietas ūdens apgādes sistēmā.

Kamēr mauriņš nav balts un sasalis nečab, to turpina pļaut.

Dzirdēts ieteikums, ka rudenī zāli labāk atstāt pagaru, jo tad pavasarī zāliens jau zaļš. Taču pieredze liecina, ka tās nav vis.

Garāka zāle pārziemojusi paliek brūna, vietumis pārvērtusies par kūlu, un zaļā zona ir neglīta. Turklāt uzreiz to nopļaut arī īsti nevar.

Tāpēc labāk pēdējo reizi pļaut vēlu un diezgan zemu, tāda zāle pēc ziemas atkopsies skaista, savā dārzā novērojis A. Štolcs.

Viņš no pieredzes zina, ka svarīgi iztecināt ūdeni no dārza laistāmajām šļūtenēm, citādi tās ziemā var sasalt un pārsprāgt.

Jāparūpējas par cauruļu aizsardzību un jānopako vietās, kur sals var tikt klāt. Galvenokārt ēku ārpusē, bet, ja ūdens ievilkts, piemēram, arī neapkurināmā saimniecības ēkā, tad tur tāpat labāk novērst risku.

Ārējie krāni jāiztukšo.

“Jāpārbauda, vai kārtībā ventilācija, lai mājā ziemā neveidotos kondensāts un pelējums.

Var jau domāt par sniega lāpstu – nolikt to pa rokai vai viegli sasniedzamā vietā, sarūpēt pretslīdes materiālu. Iesaku apskatīt āra apgaismojumu, kam tumšajos mēnešos liela nozīme. Jāpārbauda, vai  darbojas, varbūt jāpieregulē tā saucamais sensors, lai ieslēdzas pareizi,” A. Štolca piedāvātais darbu saraksts pagarinās.

Ja māja pareizi uzbūvēta un regulāri aprūpēta, tā lielas raizes nesagādā, tomēr jāatceras, ka ziemā telpās gaiss kļūst sausāks.

Varbūt jāapsver iespēja lietot gaisa mitrinātāju, lai uzlabotu klimatu telpās. Ierīci iesprauž kontaktligzdā, un tā kā tējkanna izpūš tvaiku.

Gaisa kvalitāti iespējams mērīt, bet cilvēki var to noteikt arī pēc sajūtām.

Tāpat apdrošinātāji atgādina, ka jāpārbauda, vai nav radušās kādas spraugas durvīs vai logos, kas nelabvēlīgi ietekmē mājokļa siltumizolāciju un energoefektivitāti.

Atklājot šādas spraugas, vēlams tās aizpildīt pēc iespējas ātrāk.

Ja mājoklim ir koka vai cita dekoratīva materiāla ārsienu apmetums, svarīgi pārbaudīt, vai nav nepieciešama jauna aizsargājošā pārklājuma kārta.

Tas attiecas arī uz citām maznoturīgu materiālu konstrukcijām – šķūnīšiem, terasēm, galdiem u.c. objektiem, kas pastāvīgi atrodas ārpus mājas.

Papildus jāparūpējas par sava mājokļa iebraucamo zonu.

Savukārt, ja īpašumā ir koki, vērtīgi būtu laikus pārbaudīt, vai tie spēcīga vēja ietekmē varētu kļūt par papildu apdraudējumu.

Lielās vētras, ar ko saskaramies regulāri, atgādina, ka kokiem, kas atrodas īpašumu tuvumā, ir jāpievērš uzmanība jau savlaicīgi.

Ja kāds zars izskatās nestabils, ir vērts apdomāt, vai to nav nepieciešams apgriezt vai apzāģēt, izmantojot profesionāla arborista pakalpojumus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.