Tas ietver gan gadījumus, kad pieprasa atgriezt bērnus no ārvalsts uz Latviju vai otrādi, informē ministrija.

Līdz ar laulību un kopdzīvju skaita pieaugumu starp dažādu valstu iedzīvotājiem visā pasaulē arvien biežāk mūsdienu sabiedrībā veidojas starpnacionālās ģimenes. Arī Latvija nav izņēmums.

Vienlaikus pieaug arī no šīm attiecībām izrietošo strīdu skaits par bērna aizgādības un saskarsmes tiesībām, skaidro Tieslietu ministrija.

Nereti to rezultātā kāds no vecākiem redz tikai vienu risinājumu un pieņem vienpersonisku lēmumu – doties ar bērnu uz dzīvi citā valstī,

parasti – savā izcelsmes valstī.

Tādā veidā otram bērna vecākam tiek liegta iespēja īstenot viņa aizgādības un saskarsmes tiesības ar bērnu.

Rīcību, kad viens no vecākiem pieņēmis vienpersonisku lēmumu kopā ar bērnu ilgstoši uzturēties citā valstī, būtiski ierobežojot otra vecāka aizgādības un saskarsmes tiesības, juridiski dēvē arī par bērna civiltiesisko nolaupīšanu.

Arī bērnam ceļojot, abiem vecākiem jābūt informētiem par kopīgā bērna atrašanās vietu.

Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem Latvijā ir spēkā jau 22 gadus.

Konvencijas izpratnē bērna nolaupīšana notiek tad, ja ir pārkāptas personas tiesības uz aizgādību, kas nodibinātas ar likumu, tiesas lēmumu vai vienošanos, kurai ir juridisks spēks.

Katrā valstī, kura ratificējusi šo konvenciju, ir atbildīgā centrālā iestāde, kas palīdz risināt šādus jautājumus.

Latvijā centrālās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija, nodrošinot bērna vecāku pieprasījumu par bērnu prettiesisku aizvešanu apstrādi un informācijas nodošanu attiecīgās ārvalsts kompetentajai iestādei.

Ārvalstīs kompetentā iestāde ir tiesīga izlemt, vai ir notikusi prettiesiska aizvešana konvencijas ietvaros un bērns ir atgriežams Latvijā vai nav.