Ceturtdiena, 10. septembris Jausma, Albertīne
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mantojuma reforma 2025: mantinieku tiesības, atbildība un zvērināta notāra nozīme

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā mantojuma tiesību jaunā reforma, kas skaidrāk nosaka mantinieku atbildību par aizgājēja parādiem, ļauj vairumu jautājumu nokārtot pie notāra un ievieš atšķirīgus pieteikšanās termiņus kreditoriem, taču ir daži aspekti, kurus vērts pārdomāt.

Mantojuma reforma 2025: mantinieku tiesības, atbildība un zvērināta notāra nozīme
Ilustratīvs (Foto: Freepik.com)
25.05.2025 06:15

Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"

Lai kļūtu par mantinieku, nepietiek tikai ar radniecību

Neviens automātiski nekļūst par mantinieku, balstoties uz radniecību. Lai tiesiski iegūtu mantojumu, jāvēršas pie zvērināta notāra un jānokārto mantojuma lieta.

Šis solis ir būtisks, jo bez tā pat tuvākie ģimenes locekļi nevar piekļūt aizgājēja īpašumiem, uzkrājumiem un citai mantai.

Lai atvieglotu šo procesu, jaunā reforma paredz zvērinātu notāru lielāku iesaisti.

Viņi ne tikai pārbaudīs potenciālo mantinieku sniegto informāciju par mantojumā ietilpstošo mantu, bet arī patstāvīgi iegūs datus no publiskiem reģistriem, piemēram, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un vadītāju reģistra, Uzņēmumu reģistra u.c.

Tāpat zvērināts notārs informēs par mantojuma atstājēja saistībām pret kreditoriem.

Būtiski, ka notārs arī pats informēs mantot aicinātos līdz trešajai šķirai (ieskaitot) un pārdzīvojušo laulāto par mantojuma atklāšanos un iespēju pieteikties.

Tas nozīmē, ka notārs informēs, piemēram, ne tikai aizgājēja pārdzīvojušo laulāto un bērnus, mazbērnus, vecākus, brāļus un māsas, kā arī viņu bērnus, bet arī pusmāsas, pusbrāļus un viņu bērnus, ja pusmāsas, pusbrāļi miruši.

Jāpiebilst, ka notārs neinformēs tālākas šķiras mantiniekus, ja mantojuma lietu uzsācis tuvākas šķiras mantinieks.

Pirms mantojumu pieņemt, – izvērtē

Jaunā reforma paredz atšķirīgus pieteikšanās termiņus mantot aicinātajiem un kreditoriem, kas dod mantiniekiem laiku pārdomām un līdz ar to arī iespēju noskaidrot visus ar mantojumu saistītos jautājumus.

Kreditoriem savas pretenzijas jāpiesaka divu mēnešu laikā no uzaicinājuma publicēšanas dienas, savukārt mantiniekiem uzaicinājuma termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem un ne ilgāks par vienu gadu no uzaicinājuma publicēšanas dienas.

Tādējādi tagad mantinieki, kuri nav pārliecināti par mantojuma atstājēja parādsaistībām un to apmēru, savu lēmumu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu var izteikt pēc tam, kad būs zināmas visas mantojumā esošās parādsaistības.

Tas ir būtiski, jo brīdī, kad mantojums ir pieņemts, to vairs nevar atraidīt.

Tādā veidā mantinieks uzņemas atbildību par visu, kas tajā ietilpst – īpašumiem, saistībām u.c.

Jāuzsver, ka mantinieks nevar pieņemt tikai vēlamo mantojuma daļu, piemēram, īpašumus un uzkrājumus, bet atteikties no īpašuma, kas iegādāts ar aizdevumu.

Mantiniekam ir arī saistības

Lai gan mantojums parasti saistās ar, piemēram, nekustamo īpašumu, automašīnu vai uzkrājumiem, tas var ietvert arī aizgājēja saistības (parādus).

Piemēram, tie var būt aizgājušā nenokārtotie komunālie maksājumi un telefonsakaru rēķini, kā arī lielākas saistības, piemēram, hipotekārais kredīts.

Tādēļ mantiniekiem pirms mantojuma pieņemšanas ir būtiski noskaidrot visas saistības un to apmērus.

Līdz šim pastāvēja risks, ka mantiniekiem būs jāmaksā vairāk, nekā viņi reāli saņem mantojumā, taču jaunais regulējums paredz, ka mantinieku atbildība par aizgājušā cilvēka parādiem vienmēr būs ierobežota mantojuma apmērā.

Tātad, ja aizgājējs atstāj parādus, naudu varēs piedzīt tikai no tā, kas ir iekļauts mantojumā (piemēram, īpašumi, uzkrājumi vai vērtīgi priekšmeti), nevis no mantinieku pašu personīgajiem īpašumiem un līdzekļiem.

Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo tās nodrošina mantiniekiem lielāku aizsardzību pret neparedzētu izdevumu rašanos.

Jānorāda, ka jaunais regulējums attiecināms uz gadījumiem, kad mantojuma atstājējs miris pēc 2025. gada 1. janvāra.

Iedzīvotāji visbiežāk pie notāra vēršas, lai kārtotu mantojuma lietas saistībā ar nekustamo īpašumu, taču svarīgi ir arī jautājumi par aizgājušā radinieka bankas kontā esošajiem līdzekļiem.

Ja kontā paliek nelielas summas, mantinieki nereti nemaz neuzsāk mantojuma procesu, kas noved pie situācijas, ka bankas kontos ilgstoši glabājas neizmantoti līdzekļi.

Latvijas bankām šie līdzekļi jāuzglabā 60 gadus.

Pat ja summas ir nelielas, ir būtiski tās iekļaut mantojumā, lai attiecīgais mantinieks tās varētu likumīgi saņemt un vajadzības gadījumā izmantot aizgājēja saistību, ja tādas ir, segšanai.

Avots: “Luminor bankas” Tiesvedību daļas vecākais jurists Mārtiņš Krauklis

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz