Kokamatnieks Guntis Ģēģeris dalās padomos, kā palīdzēt koka priekšmetiem saglabāt ilgāku mūžu.

“Tos nedrīkst likt trauku mazgājamā mašīnā, tie ir jāmazgā ar rokām. Es neieteiktu lietot ķīmiskos mazgāšanas līdzekļus, jo

kokam piemīt antibakteriālas īpašības, tā ka nekādas slimības vai baktērijas no tā nepārnēsāsies,”

teic meistars.

Viņš uzsver, ka visus dēlīšus pat nav nepieciešams mazgāt. Piemēram, to, uz kura griež dārzeņus, vienkārši noslauka ar lupatiņu, un viss.

Ja gatavots no ozola vai oša, izstrādājums būs kvalitatīvs – gluds, ciets un viegli kopjams.

Nomazgātus priekšmetus novieto trauku žāvētāja, lai tie sausi paliek lēnām. Noteikti nevajadzētu žāvēt karstumā – uz malkas plīts malas, radiatoriem, saulē.

“Ar lāpstiņām nekas nebūtu jādara, bet, ja lieto koka bļodiņas un šķīvjus, tos pēc nomazgāšanas vajadzētu iesmērēt ar eļļu.

Apslauka ar bagātīgi samitrinātu lupatiņu, un der jebkura augu eļļa, ko paši lieto. Kas neuzsūcas, to pēc tam ar lupatiņu noslauka,” G. Ģēģeris iesaka.

Lielās koka karotes ir iecienītas gan viegluma, gan ērtuma dēļ. Ar tām viegli maisīt ēdienu bļodā vai katlā, tāpēc arī bieži lieto, vārot ievārījumu.

Taču tādā gadījumā agrāk vai vēlāk karote kļūst tumša. Vai ir iespējams atgūt koka gaišumu?

“Ar balināšanu ir grūti,” saka G. Ģēģeris.

“Dabūt iepriekšējo toni var ar ūdeņraža pārskābi, bet tā ir dārga, un es neieteiktu. Varētu balināt arī ar skābeņskābi. Kristālisko vielu izšķīdina ūdenī, tajā samērcē lupatiņu, ar ko mitrināt karoti. Kad izžāvē, pabaro ar eļļu tāpat kā traukus.”