Eiropā cilvēki ir ļoti izslāpuši pēc dabas, jo dzīvo uz mūriem. Arī Latvijā iedzīvotāji koncentrējas pilsētās, taču tiecas ārā uz brīvdienu mājām vai pie lauku radiem, zina ainavu arhitekte Dace Lukševica. Iemesli skaidri – latvieši gadsimtiem ilgi bijuši zemnieku tauta, bet no psiholoģiskā viedokļa zaļā krāsa cilvēku nomierina. “Es neesmu redzējusi nevienu ļaunu, neapmierinātu un dusmīgu dārznieku. Ieejot dārzā, cilvēks vēlas mieru, un dārzs ir miera osta,” saka daiļdārzniece otrajā paaudzē.

Tērpam vienu brošu

Lekciju par dārza plānošanu un dizainu viņa nolasīja Nīcā, kur atkal sasparojušies uz skaisto dārzu konkursa rīkošanu. “Mūsdienās aktuāli ir brīvi plānojami apstādījumi. Kopš angļu dārzu laikiem nekas ekstrēmi jauns nav izdarīts,” uzsver D. Lukševica.

Tas nozīmē, ka visus augus pēc iespējas liek dobēs, ievērojot tā saucamo 3E principu.

Viens no daiļdārza pamatelementiem ir zāliens. “Lai labi izskatītos, daiļdārzā augus grupē, pa vienam tos neliek. Pa vienam ir akcents – tā, kā tērpam broša. Mums nav viss tērps pilns ar brošām. Zāliens neļauj dobēm saplūst kopā,” skaidro daiļdārzniece.

Dārza elementus – skulptūras, akmeņus, lampas – jācenšas ievietot dobēs. Citādi viss, kas izkaisīti atradīsies zālienā, lieki sadalīs telpu un būs grūti kopjams. Ja akmens būs novietots zālienā, būs jāiet ar šķērītēm griezt zāli tam apkārt. Labāk, ka akmens būs ieaudzis dobē starp skujeņiem, tad tas izskatās tā, it kā vienmēr tur būtu bijis. Ja teritorijā akmens atrodas ārpus dobes, tad tikai ļoti liels, lai izskatītos pēc skulptūras. Dārza skulptūras ainavu arhitekte iesaka no dabīga materiāla un mākslinieku veidotas.

Augi raisīs pozitīvas emocijas tad, ja tiks audzēti piemērotā vidē. “Suns karstā laikā ies pagulēt ēnā. Augs nevar nekur aiziet un mokās, ja to nepareizi iestāda. Man stāsta, ka ļoti nepatīkot čīkstenes, jo tās izgāžas. Nevis augs ir slikts, bet dārznieks. Nu nevar čīkstenes stādīt ēnā un gaidīt, ka tās būs skaistas,” saka D. Lukševica. Ēnu mīlošie augi ir labs zāliena aizstājējs noēnotās vietās, kur zāle neaug.

Mulča un tumsa pret nezālēm

Ekonomiska dārza princips – neizmantot daudz puķu. Lai vieglāk kopt, ieteicams stādīt zemus krūmus. Pareizi sastādot, krūmi saslēdzas, un apakšā ir tumsa, kur nezāles neaug. Zemie krūmi palīdz dobē radīt spilgtu efektu ar krāsainām lapām un ziediem. Ziemcietes stāda grupās, izvēla augus, kas zied dažādos laikos un veido krāsu laukumus. Ziemciešu dobes var variēt ar vidēja augstuma krūmiem. Vajag izvēlēties estētiski noturīgus augus, kas labi izskatās visas sezonas garumā, piemēram, eiforbijas, lielās anemones. Līdz vēlam rudenim skaisti zied krūmrozes un čužas.

Zem krūmiem ir laba vieta agrajām pavasara puķēm, kas ziedēs, kamēr krūmiem nebūs lapu. Mazajām sīpolpuķēm un prīmulām vēlāk, kad krūmi salapojuši, sauli nemaz nevajag.

Dobes nosedzot ar mulču, stādi saaugs ātrāk, nebūs tik bieži jāravē. Mulča saglabā mitrumu, tajā dzīvo sliekas, kas rušina dobi cilvēku vietā. Kokiem noteikti jāveido apdobe, lai varētu normāli pļaut zālienu, netraumējot stumbru un lai kokam pietiktu mitruma. Ar mulču nedrīkst pārspīlēt, lai nenosmacētu augus. Ziemcietēm uzber tikai virskārtiņu, maziem krūmiem 3–5 cm biezu slānīti.

Bieža iesācēju kļūda ir sastādīt augus pārāk cieši. Norādītie izmēri ir jāņem vērā, un labāk vēl atstatumu pielikt klāt. Mazie krūmi dobē ieņem savu apjomu pēc 3–5 gadiem, lielie krūmi sasniedz paredzēto lielumu 10–15 gadu laikā. Koki līdz saviem izmēriem tiek 40–60 gados. Ātrāk izaugs lapu koki, skujeņi stiepjas lēnāk. Katram no tiem ir savi plusi un mīnusi. Lapu koki pilsētā izolēs no skaņām, pasargās no putekļiem. Skuju koki toties ir mūžam zaļi un labi izskatās arī ziemā, toties aizsedz sauli un met garas ēnas.

No mazākā uz lielāko

Lauku mājās apstādījumi palīdz ēkām ieaugt ainavā un norobežo tās no kaimiņu acīm.

Puķes droši var stādīt tuvāk ēkām, kokus gan ne, tie var traucēt un bojāt pamatus. Pie logiem ieteicamas krāšņas rudens puķes. Vasarā telpās cilvēki uzturas mazāk, tāpēc nav tik svarīgi, kas redzams pa logu. Veidojot apstādījumus, jāņem vērā, kā tos redzēs, piebraucot, ienākot pa vārtiņiem. Vēlams, lai būtu puķes, uz ko skatīties, piemēram, iznākot no pirtiņas pasēdēt. Kokus labāk stādīt pirtiņas sānos, lai pašiem neaizsedz skatu, bet lai norobežo no svešām acīm.

Lauku sētā nav jāpļauj trīsarpus hektāri ar pļaujmašīnu, ieteicams tālāk no ēkām atstāt dabisko pļavu, ko var appļaut reizi sezonā. Tas gan jādara, citādi no tuvējā meža būs klāt bērzi un kļavas. Sētais zāliens noteikti jāappļauj regulāri, citādi tas izgāžas.

Cilvēki arī mēdz pārcensties ar celiņu veidošanu. Tas nav nepieciešams, pa zālienu mierīgi var brīvi staigāt, spēlēt spēles, atpūsties. Celiņu nepieciešams izlikt tikai tur, kur ejam diendienā. Reizi nedēļā aizejot līdz pirtij, taciņu zālienā neiebradās. Ļoti labi izskatās taciņa cauri ziemciešu dobei, jo tad ejot ir gan sajūtas, gan smaržas un pieskārieni.

Veidojot apstādījumus, jāievēro princips – pie mājas aug puķes un ziemcietes, tālāk krūmi un visbeidzot koki, kas iekļaujas apkārtējā ainavā. Stādot koku pie mājas, jāatceras, ka tas izaugs liels un vējā var nogāzties. Ja vēlas pušķot dzīvu Ziemassvētku eglīti, jāizvēlas miniatūrās formas.

Vairāk lasiet: Apstādījumu veidotāju ceļvedis vietnē latvijasstadi.lv.

UZZIŅAI

Dārza telpas veidošanas četras dimensijas:

• horizontālā – zāliens un zemie augi;
• vertikālā – koki un lielie krūmi;
• telpiskā – ziemcietes un krūmi acu augstumā, kas piepilda telpu;
• laiks – dārza izmaiņas pa sezonām un gadiem ejot.

3E princips dārza izveidē:

• ekonomisks – viegli kopjams;
• estētisks – patīkami izskatās;
• ekoloģisks – katram augam sava vieta.

Ieteikumi

• Jo mazāks augs, jo lielāku grupu stāda.
• Pa vienam stāda tikai lielus augus – kā akcentus.
• Aptuveni 80% teritorijas vajadzētu aizņemt zālienam.
• Kolekciju dārzā vienas sugas augus grupē pēc toņiem, lai nebūtu raibs.
• Stādot jāņem vērā pieaugušu augu izmēri.

skaistiedarzi.lv